Līdz ar jaunā Grāmatvedības likuma (GL) spēkā stāšanos ar 2022. gada 1. janvāri spēku zaudēs šobrīd spēkā esošais likums "Par grāmatvedību" un attiecīgi arī visi ar to saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Līdz ar to ir sagatavots un Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jauns noteikumu projekts – Grāmatvedības kārtošanas noteikumi.

Jaunie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju".

Jaunajos noteikumos plānots noteikt:

  • grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības;
  • kārtību, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos;
  • attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību un prasības attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo attiecībā uz precēm, citām materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieku izdevumu atlīdzināšanu;
  • preču piegādes dokumentos ietveramos rekvizītus un informāciju, šo dokumentu noformēšanas, parakstīšanas un reģistrēšanas kārtību;
  • grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras lietošanas prasības;
  • grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas noteikumus;
  • inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību;
  • grāmatvedības kontroles pasākumu veidus.

Noteikumu projektā:

1. Saglabātas MK noteikumos Nr. 585 ietvertās grāmatvedības reģistru kārtošanas pamatprasības – iedalījums hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros, eiro lietošana par vērtības mēru, ārvalstu valūtā veikto saimniecisko darījumu summu pārrēķināšana uz eiro saskaņā ar ārvalstu valūtas kursu un prasība norādīt attiecīgo kursu, kā arī saglabāti maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pašlaik noteiktie atvieglojumi grāmatvedības reģistru kārtošanā finanšu pakalpojumiem ārvalstu valūtā.

2. Attaisnojuma dokumentu, preču piegādes dokumentu un grāmatvedības reģistru, kā arī to atvasinājumu un dublikātu izstrādāšanas un noformēšanas prasības paredzēts noteikt, izmantojot norādi uz normatīvajiem aktiem, kas noteic dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām.

3. Saglabāts pašreizējais regulējums grāmatvedības reģistru kārtošanai gadījumos, kad ķermeniskās lietas atļauts uzskaitīt natūrā.

4. Pārskatītas un pamatā saglabātas līdzšinējās prasības – attaisnojuma dokumentiem, tai skaitā tiem, kurus sagatavo attiecībā uz precēm un citām materiālajām vērtībām, un pakalpojumiem, kā arī tiem attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo saistībā ar skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izlietojumu vai darbinieka izdevumu atlīdzināšanu. Tomēr, saskaņojot ar jaunā GL 11. pantā norādītajiem attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju, noteikumu projektā minētajiem attaisnojuma dokumentiem vairs nav paredzēta prasība fiziskajām personām norādīt personas kodu. Tāpat saglabātas prasības grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanai, kā arī prasības preču piegādes dokumentiem un to reģistrēšanai, tomēr vairs neparedzot prasību par personas koda norādīšanu fiziskajām personām.

5. Pārskatīts un precizēts regulējums attiecībā uz inventarizācijas veikšanu, tās rezultātu dokumentēšanu un atklāto starpību iegrāmatošanu.

No likuma "Par grāmatvedību" uz noteikumu projektu pārņemts noteikums par inventarizācijas metodi, ar kuru saskaņā vienādu priekšmetu inventarizāciju drīkst veikt izlases veidā, lietojot datu izvērtēšanas matemātiskās statistikas metodes.

Precizēts regulējums budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātajām publiskajām personām, budžeta nefinansētajām iestādēm (Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē) īpašumā vai valdījumā esošu nekustamā īpašuma objektu inventarizācijas veikšanas kārtībai, paredzot, ka pārbaudi apskatot veic ne retāk kā reizi piecos gados, nodrošinot vismaz 1/5 no šo īpašuma objektu skaita inventarizāciju katru gadu, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Šādā gadījumā vērtības samazinājuma pazīmes – fiziskus bojājumus – var noteikt arī atsevišķi no inventarizācijas, un obligāti ārkārtas gadījumos, kad būtiski samazinājusies nekustamā īpašuma objektu vērtība, piemēram, ugunsgrēka, viesuļvētras vai citu postījumu dēļ.

Precizēts regulējums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumiem un tiesībām tā administrēto nodokļu, nodevu un citu uz valsts budžetu attiecināmu maksājumu inventarizācijā. Tāpat paredzēti noteikumi inventarizācijas sarakstu sagatavošanai un parakstīšanai elektroniskā formā, piemēram gadījumā, ja preču krājumu inventarizāciju, tai skaitā veikalos un noliktavās, veic, izmantojot skenēšanas metodi

6. Pārskatīts un precizēts regulējums attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un noformēšanas kārtībai.

7. Precizēta kārtība, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos.

8. Precizētas grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras lietošanas prasības:

  • paredzēti noteikumi, kas jāievēro, ja dokumentu glabāšanai tiek izmantoti mākoņdatošanas pakalpojumi – grāmatvedības datorprogrammas un grāmatvedības datu pieejamība būtu nodrošināma ne mazāk kā 96,7% apmērā mēnesī;
  • ņemot vērā, ka visu veidu darījumu regulējums ietverts Civillikumā, gadījumā, ja tiek konstatēts, ka iegādātā grāmatvedības datorprogramma neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad uzņēmums, kas iegādājies minēto datorprogrammu, ir tiesīgs vērsties tiesā ar prasību pret šīs datorprogrammas turētāju.

9. Izvērstāk skaidroti grāmatvedības kontroles pasākumu veidi.

Noteikumu projektā nav paredzēts MK noteikumos Nr. 585 ietvertais regulējums, kas attiecas uz:

  • grāmatvedības ciklu, jo attiecīgais regulējums iekļauts GL 6. panta 1. daļā;
  • grāmatvedības reģistru kārtošanu vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā un grāmatvedības kontu plāna lietošanu (MK noteikumu Nr. 585 11.14.21. un 25. punkts), jo attiecīgais regulējums, ciktāl tas nepieciešams, iekļauts GL 1.8. un 10. pantā;
  • prasījumu un saistību, kā arī naudas atlikumu summu ārvalstu valūtā pārrēķināšanu katra pārskata gada beigās saskaņā ar MK noteikumu Nr. 585 9.punktu, jo attiecīgais regulējums iekļauts GL 7. pantā;
  • kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā (MK noteikumu Nr. 585 23. punkts), jo to paredzēts ietvert noteikumos, kas regulēs minēto personu grāmatvedības kārtošanu un gada pārskatu sagatavošanu;
  • uzņēmuma vadītāja tiesībām izvēlēties attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru formu, saturu un noformēšanas vai sagatavošanas kārtību, kā arī grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru (MK noteikumu Nr. 585 7.27. un 38. punkts), jo attiecīgais regulējums iekļauts GL 32. pantā, – grāmatvedības dokumentu glabāšanu un uzņēmuma vadītāja atbildību par to (MK noteikumu Nr. 585 32.35. punkts), jo attiecīgais regulējums iekļauts GL 27. un 33. pantā;
  • uzņēmuma vadītāja pienākumu noteikt prasības grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošībai un datu aizsardzībai uzņēmumā un kontrolēt to izpildi saskaņā ar MK noteikumu Nr. 585 39. punktu –, jo attiecīgais regulējums iekļauts GL 31. pantā;
  • uzņēmuma vadītāja pienākumu izstrādāt un izdot grāmatvedības organizācijas dokumentus atbilstoši MK noteikumu Nr. 585 42. punktam, jo attiecīgais regulējums iekļauts GL 31. pantā;
  • uzņēmuma vadītāja pienākumu izstrādāt un uzturēt uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēmu un atbrīvojumus no šā pienākuma (MK noteikumu Nr. 585 70. un 70.1 punkts), jo attiecīgais regulējums iekļauts GL 31. pantā.

Noteikumu projektā nav ietvertas prasības preces nosaukuma veidošanai attaisnojuma dokumentā un preču piegādes dokumentā. Ja normatīvajos aktos, ar kuriem tiek regulēta akcīzes nodokļa vai muitas tarifu aprēķināšana vai preču transportēšana, nav noteikts citādi, preces nosaukumā norāda vismaz preču grupas vai preču veida nosaukumu, bet gadījumos, kad normatīvajos aktos tas paredzēts, norāda kombinētās nomenklatūras kodu, VID piešķirto sortimenta kodu vai citu kodu. Preces nosaukumu var veidot arī kā preces aprakstu, ja nepieciešams, papildinot ar attiecīgu kodu, vai aizstāt ar vispārpieņemtu kodu.

Vēršam uzmanību, ka šis ir tikai informatīvs materiāls, jo noteikumu projekts šobrīd ir saskaņošanas stadijā un nav vēl pieņemts MK, tāpēc tajā var tikt veiktas izmaiņas.