No nākamā gada stāsies spēkā grozījumi UIN likumā

Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā (UIN likums). Tie paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas, tostarp vienotas izpratnes veidošanu par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, auditā atklāto pārkāpumu korekcijas iespējas u.c.

Priekšapmaksa preces vai pakalpojuma sniedzējam

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, UIN likuma 8.pants tiek papildināts ar 2.¹daļas 1.punktu, kas nosaka izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Vērtējot darījumu ekonomisko būtību, nodokļa maksātāji neatkarīgam uzņēmumam neizsniegtu līdzekļus uz ilgāku laiku, nesaņemot pretī pakalpojumu vai preci. Izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību pēc 12 mēnešu termiņa pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļus saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci.

Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma vai rokas naudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju. Tomēr vienlaicīgi uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu, tad nodokļu maksātājam jānodrošina, ka izsniegtais avansa maksājums kvalificējas kā aizdevums, par kuru attiecīgi tiek saņemti procentu maksājumi. Tādējādi, šāds maksājums tiks vērtēts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanai kā aizdevums, vērtējot UIN likuma 11.panta normas.

Auditā atklāto pārkāpumu korekcijas

Lai nodrošinātu skaidru un saprotamu UIN piemērošanu gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita periodā ir konstatētas neatbilstības, UIN likuma 8.panta 2.¹daļas 2.punktā tiek iekļauta norma, kas atrunā, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj revīzijas (audita) laikā konstatētu ieņēmumu, kuru nodokļu maksātājs nebija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē, kā arī nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatētu nepamatotu ieņēmumu samazinājuma summu. Ņemot vērā, ka neatbilstība grāmatvedības uzskaitē UIN aprēķināšanai ir uzskatāma par peļņas sadali, tad jau ar 2018.gada 1.janvāri minētās neatbilstības tika iekļautas ar UIN apliekamajā bāzē un  minētā norma tiek iekļauta kā redakcionāls precizējums.

Reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšana

UIN likuma normas paredz summas apmēru, virs kuras automobilis tiek uzskatīts par reprezentatīvo automobili. VID ir konstatējis, ka automobiļa vērtība mākslīgi tiek samazināta, bet samazinātās vērtības apmērā automašīnas pārdevējs atgūst neiegūtos līdzekļus, piemēram, veicot automobilim uzlabojumus.

Lai noteiktu, vai automobilis kvalificējas vai nekvalificējas reprezentatīvā automobiļa statusam, VID, balstoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 14.daļu, papildus vērtē, vai automobiļa vērtība nav mākslīgi samazināta, vērtējot veiktās papildus  izmaksas par automobili. Ņemot vērā minēto, lai samazinātu VID administratīvo slogu, veicot automobiļa vērtības izvērtējumu, UIN likuma 8.panta 9.daļā tiek iekļauta norma, kas atrunā, ka automobiļa vērtību veido arī citas automobiļa uzlabošanas un papildus aprīkojuma iegādes  izmaksas (neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek kapitalizētas), kas veiktas 12 mēnešu periodā no automobiļa iegādes mēneša. Šīs summas noteikšanai netiek ņemti vērā izdevumi, kas saistīti ar automobiļa obligāto ikgadējo apkopi.

UIN, izbeidzot nodokļa maksātāja statusu

Atsevišķos gadījumos nodokļa maksātājiem ir tiesības izbeigt UIN maksātāja statusu, neveicot likvidāciju - izvēloties mainīt nodokļa maksātāja statusu (piemēram, kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, vai zemnieku saimniecība izvēlas kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju), reorganizācijas procesā pievienojoties citam uzņēmumam, vai ārvalstu pastāvīgajai pārstāvniecībai beidzot darbību Latvijā. Atbilstoši UIN likuma 17.panta 20.daļai nodokļa maksātājam, izbeidzot UIN maksātāja statusu, jāveic UIN aprēķins un jānokārto visas saistības, kas radušās UIN maksātāja statusa laika posmā no UIN maksātāja statusa iegūšanai līdz tas izbeidzis UIN maksātāja statusu. Ņemot vērā, ka UIN modelis atšķiras no IIN aprēķināšanas modeļa saimnieciskās darbības ienākumiem, tad arī mainot nodokļu maksātāja statusus nodokļu maksātājam par tā gūto peļņu ir jāveic UIN aprēķins.

Izmaiņas pastāvīgajām pārstāvniecībām

Lai nodrošinātu pastāvīgajām pārstāvniecībām iespēju sagatavot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu līdzīgi kā pārējiem nodokļu maksātājiem, UIN likuma 17.panta 9.daļā tiek atrunāts, ka pastāvīgās pārstāvniecības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Tātad pastāvīgā pārstāvniecība līdz nākošā mēneša 20.datumam, kā līdz šim, iesniegs UIN deklarāciju, bet bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu vēlāk.

Pretizvairīšanās normas

Tāpat ar grozījumiem UIN likumā paredzēts novērst UIN bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī novērst negatīvu ietekmi uz konkurenci, efektivitāti, pārredzamību un taisnīgumu, tādējādi stiprinot Latvijas nodokļu pretizvairīšanās normas un aizsargājot UIN bāzi (kas tiks nodrošināts pārņemot Padomes direktīvas 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību 5.pantā noteikto un Padomes direktīvu  2017/952/ES, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164).

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Par tiem vēl lems Saeima.