Turpinot pakāpeniski atteikties no pašlaik noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima trešdien, 22.11.2017., galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā (ĀL), saskaņā ar kuriem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā. 

Saeimā jau iepriekš atbalstītajās ĀL izmaiņās paredzēts no 2020.gada pilnībā atkal ieviest standarta virsstundu darba apmaksu medicīnā. 

Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2.

Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par šīm papildu darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35.

Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecināms uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas.  

Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 milj. eiro, savukārt 2019.gadā – 15,68 milj. eiro. Savukārt 2020.gadā, atjaunojot virsstundu standarta apmaksu, šim nolūkam nepieciešami 20,48 milj. eiro.

Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromiss solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas 1 darba vietā, paredzot iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī un nosakot par tām visām vienādu darba samaksu. Citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.