Saeima 08.12.2016. sēdē kā steidzamu pieņēma grozījumu likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", saskaņā ar kuru personai, kas bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 31.03.2017., tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šīm personām, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, jābūt veikušām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Lemjot par 2017.gada valsts budžetu, Saeima 23.11.2016. grozīja likumu, nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai, proti, personai būs jāveic VSAOI vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Tomēr šajā likumā jauno noteikumu piemērošanai netika paredzēts pārejas periods.

Vienlaikus secināms, ka ir personas, kuras paļāvās, ka gadījumā, ja nebūs iespējas ātri atrast citu darbu vai ienākuma avotu, bezdarbnieka pabalsts tuvākajos mēnešos nodrošinās ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Šie cilvēki rēķinājās ar līdzšinējo kārtību, ka VSAOI bezdarbnieka pabalsta saņemšanai jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā. 

Izmaiņas kvalifikācijas periodā ierosināja, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir 1 darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot 9 mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.