Pieņemti grozījumi likuma par UIN normu piemērošanas noteikumos

Otrdien, 26.05.2015., Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.556), kas nosaka kārtību, kādā nerezidents veic nodokļa pārrēķinu par ieturēto nodokli no ieņēmumiem par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, un precizē nodokļa pārskata veidlapu.

Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN) 3.panta 4.daļas 2.punkta norma paredz ieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) no nerezidentam izmaksātās atlīdzības par sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, piemērojot UIN likmi 10% no visas atlīdzības summas.

Savukārt likuma par UIN 3.panta 4.daļas 5.punkta norma paredz ieturēt UIN no nerezidentam izmaksātās atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu, piemērojot UIN likmi 5% no visas atlīdzības summas.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas norādījumus, tika veikti grozījumi likumā par UIN, kas paredz, ka, sākot ar 2015.gadu, nerezidenti var iesniegt UIN pārrēķinu par ienākumu, kas gūts no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu, ar tiesībām atskaitīt izdevumus, piemērojot 15% nodokļa likmi.

Minētā pārrēķina kārtība likumā no 01.01.2014. ir spēkā jau attiecībā uz UIN, kas ieturēts no ieņēmumiem, kas gūti par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu. Lai nerezidenti varētu veikt UIN pārrēķinu arī par sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu, papildināts MK noteikumu Nr.556 2.¹pielikums, kā arī noteikta tā aizpildīšanas kārtība.

Ja nodoklis nav ieturēts, nerezidents pārrēķinu nav tiesīgs iesniegt.

Tāpat, lai novērstu spēkā esošo noteikumu normu dažādu interpretāciju, MK noteikumi Nr.556 papildināti ar jaunu 66.¹punktu un 5.¹pielikumu, jo atsevišķos gadījumos vienu un to pašu darījumu ir iespējams iegrāmatot dažādi: uzrādot peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai tikai bilances kontos.

Tādējādi, piemēram, pārvērtējot aktīvu un ieguldot to cita uzņēmuma pamatkapitālā, peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos vai attiecīgi ienākumos netiek uzrādīta aktīva vērtības starpība, jo nodokļa maksātājs saņem kapitāla daļas tieši tādā vērtībā, kādā veikts ieguldījums.

Tomēr, ņemot vērā, ka notikusi aktīva īpašnieka maiņa, tātad pārvērtēta aktīva atsavināšana, tad ar UIN apliekamais ienākums attiecīgi jākoriģē par aktīva vērtības starpību, kura radusies pārvērtēšanas rezultātā un ir iekļauta aktīva vērtībā, kurš tiek izslēgts vai par kuru samazināta šī aktīva vērtība.