Plānotas būtiskas izmaiņas darbaspēka nodokļos

11.07.2017. Ministru kabinets nodokļu reformas ietvaros atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN), kā arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (likums par VSA), tādējādi reformējot darbaspēka nodokļu sistēmu.

Likuma par IIN grozījumos paredzēta pāreja uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešana ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšana ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), proti, ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31.decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likums par UIN), noteikts pārejas periods – 2 gadi, kuru laikā piemēros iepriekšējo IIN likmi 10% apmērā.

Tāpat likumprojekta grozījumos noteikta diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana taksācijas gada laikā. Tādējādi darba devējs piemēros Valsts ieņēmuma dienesta (VID) prognozēto diferencēto neapliekamo minimumu, kuru saņem no VID 2 reizes gadā.

Grozījumos arī paredzēts palielināt pensionāra neapliekamo minimumu:

• 2018.gadā – 3000 EUR (250 EUR mēnesī);
• 2019.gadā – 3240 EUR (275 EUR mēnesī);
• 2020.gadā – 3600 EUR (300 EUR mēnesī).

Tāpat nodokļu reformas ietvaros noteiktas izmaiņas attaisnoto izdevumu piemērošanai, paredzot, ka attaisnoto izdevumu apmēra ierobežojums par izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem ir 600 EUR gadā (par katru ģimenes locekli), bet ne vairāk kā 50% no apliekamā ienākuma par izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem un ziedojumiem (t.sk. politiskajām partijām).

Plānots arī noteikt ierobežojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem - 4000 EUR gadā, bet nepārsniedzot 10% no apliekamā ienākuma. Tāpat no 5 līdz 10 gadiem pagarināts apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņš, lai maksātājs būtu tiesīgs piemērot attaisnotos izdevumus.

Izmaiņas paredzētas arī saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanā, ieviešot saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tāpat likumā par IIN ietvertas normas par pamatlīdzekļu nolietošanas kārtību (līdz šim tas bija noteiktas likumā par UIN).

Grozījumos paredzēts, ka ar IIN apliek laimestus virs 3000 EUR. Savukārt ienākumam no augoša meža pārdošanas saglabāta 10% IIN likme, taču izdevumu norma noteikta 20% apmērā (iepriekš – 25%).

Ar grozījumiem plānots pagarināt termiņu atbrīvojumam no IIN ienākumam, kas saņemts valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta veidā lauksaimniecībai un lauku attīstībai (līdz 2023.gadam), kā arī lauksaimniecības zemes atsavināšanas ienākumam (līdz 01.07.2023.).

Savukārt grozījumos likumā par VSA paredzēts valsts sociālajā apdrošināšanā iekļaut arī veselības apdrošināšanu, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par 1%.

Ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, 5% no ienākuma jāmaksā pensiju 3. līmenī. Ja gada laikā saimnieciskās darbības ienākumi nesasniedz 50 EUR, iemaksas pensiju 3.līmenī var neveikt. Taču, ja saimnieciskās darbības veicēja ienākumi sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, viņš no ienākumiem, kas nav mazāki par minimālo algu, veiks VSAOI līdzšinējā kārtībā (apdrošināts pensijām, invaliditātei, maternitātei, slimībai un vecāku apdrošināšanai), savukārt no pārsnieguma maksās VSAOI atbilstoši 5% likmei (pensiju apdrošināšanai).Tāpat paredzēts, ka autoratlīdzību izmaksātāji no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē. 

Plānots, ka pēc likumu izmaiņu izskatīšanas Saeimā tās stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.