20.04.2017. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ar mērķi veikt uzlabojumus nodokļu regulējumā uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem).

Grozījumos paredzēts:

1. Piemērot vienkāršu un saprotamu nodokļu samaksas risinājumu.

Tiek saglabāts vienkāršots maksāšanas princips un vienota mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Papildus tam, tiek pilnveidotas MUN deklarēšanas un maksāšanas iespējas, paredzot kā izvēles iespēja tiem uzņēmumiem, kuri izmanto tikai bezskaidras naudas norēķinus, MUN automātisko uzskaiti un apmaksu pēc Valsts ieņēmumu dienesta nodokļa rēķina vai MUN iekasēšanu no kopējā konta nodokļu vajadzībām, atsakoties no deklarācijām vispār.

2. Noteikt atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Pēc būtības Latvijā uzņēmējdarbības veicināšanas atbalsts tās sākotnējā attīstības posmā ir sadalīts 3 uzņēmējdarbības veicēju segmentiem, ņemot vērā to darbības specifiku:

  • strauji augošie uzņēmumi – augsta riska biznesa projekti;
  • uzņēmējdarbības uzsācēji, kuru darbība ar laiku paplašinās, paplašinoties to profesionalitātei un pieredzei;
  • dzīves stila jeb t.s. life-style uzņēmumi jeb mikro / mazie uzņēmumi, kuru darbība attīstās līdz noteiktam līmenim – piem., apgrozījumam – tā rezultātā tiek gūti ienākumi savas labklājības līmeņa nodrošināšanai.

Strauji augošiem uzņēmumiem jau ir rasts atbalsts ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ietvertajiem risinājumiem, tajā skaitā ar atbalsta programmu fiksēta maksājuma veikšanai. Taču ir nepieciešams atbalstīt arī uzņēmējdarbības uzsācējus, kuru darbība ar laiku paplašinās, kā arī mikro / mazos uzņēmumus, kuru darbība attīstās līdz noteiktam līmenim.

Šajā sakarā paredzēts noteikt turpmākajam īpašajam nodokļu maksāšanas režīmam noteikt pieļaujamo apgrozījumu, kas būtu vienāds ar pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni (pašreiz 50000 EUR gadā).

3. Nodrošināt darbinieku sociālās garantijas.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums (MUN likums) paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā MUN 80% tiek novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kontā.

Lai risinātu iepriekš minētās darbinieku sociālo garantiju problēmas, paredzēts novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā vismaz 95% no nodokļa maksājumiem.

Turklāt, darbiniekam ir jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju jāietver darba līgumā.

4. Negodīgas konkurences nepieļaušana

MUN likums paredz virkni ierobežojumu MUN režīma izmantošanai. Nepieciešams saglabāt ierobežojumus, kuros gadījumos uzņēmumam zūd tiesības izmantot īpašo maksāšanas kārtību, kā arī, kas nepieļautu nodokļu optimizāciju, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaides ierobežojumus, personāla noma ierobežojumus, maksimālo darbinieku skaitu, maksimālo darba algu.

Likumprojektā tiek piedāvāts palielināt maksimālo darba algu uz 900 EUR mēnesī 1 darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu. Vienlaicīgi, nepieciešami papildu ierobežojumi, ka mikrouzņēmumā gūto ienākumu attiecina uz darbinieka gada ienākumiem (darba algu), kas atbilstu gada vidējai darba algai valstī. Ienākumiem virs gada vidējās darba algas valstī būtu nosakāms līdzvērtīgs nodokļu slogs ar vispārējā režīmā strādājošiem darbiniekiem. Tāpat nav efektīvi ierobežot darbiniekiem iespējas strādāt vairākos mikrouzņēmumos, vai noteikt darba devējam pienākumu sākt piemērot nodokļus darbiniekam vispārējā kārtībā, ja tas, piemēram, strādā trešajā mikrouzņēmumā. Darba devējs var nezināt, kādos vēl uzņēmumos darbinieki strādā, vai darba ņēmējs var negribēt, ka darba devējs to zina (atbilstoši personas datu aizsardzības principam). Šādu ierobežojumu būtu apgrūtinoši izkontrolēt, tas sarežģītu MUN maksāšanu un deklarēšanu, kā arī tas ierobežotu darbinieku rīcību brīvajā darba tirgū.  Tādēļ, kā iespējamais risinājumu ir aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā (IIN, valsts VSAOI) taksācijas gada ienākumu (darba algu) tiem darbiniekiem, kuru kopējie ienākumi (darba alga) no mikrouzņēmumiem pārsniedz 10 800 EUR taksācijas gadā. Tas neierobežotu darbiniekus strādāt vairākos mikrouzņēmumos (piemēram, veikt neregulārus darbus, sezonas darbus v.tml.) par samērīgu samaksu. Nodokļi nosakāmi rezumējošā kārtībā no darbinieka (IIN maksātāja) gada ienākumu deklarācijas par taksācijas gadu.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 01.01.2018.