4.jūlijā spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, kas izstrādāti saskaņā ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums).

Izmaiņas veiktas, lai:

  • precizētu melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu atbilstoši Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) 199.a panta 1.punkta j) apakšpunkta tvērumam un tās preču kategorijas, kurām piemērojama apgrieztā jeb reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība, un izslēgtu pakalpojumus, kuri neietilpst iepriekš minētā PVN direktīvas apakšpunkta tvērumā;
  • uzņēmumi, kuri neveic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā (ES), bet ir reģistrējušies kā PVN maksātāji kādā no dalībvalstīm, varētu izmantot īpašo PVN režīmu (ārpussavienības režīmu), deklarējot un maksājot PVN par elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātāja. Ar grozījumiem veikti precizējumi informācijas saturā, ko PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, paziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izvēloties piemērot ārpussavienības režīmu;
  • noteikumu teksts atbilstu PVN likuma tekstam attiecībā uz reģistrācijas sliekšņa summas apmēra pazemināšanu no 50 000 eiro uz 40 000 eiro (stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī);
  • precizētu apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas termiņu būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras sarakstu, kam ir piemērojama minētā kārtība;
  • noteiktu, ka VID izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par īpašās atļaujas preču importa darījumos piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt šo atļauju 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas;
  • precizētu minētās atļaujas apturēšanas nosacījumus:
  •
    samazinot parāda esamību valsts budžetam no 1430 eiro uz 150 eiro;
  • precizējot, ka ne tikai nodokļu revīzijas (audita), bet arī nodokļu administrēšanas pasākumu laikā VID
    ir tiesības konstatēt, ka reģistrēts PVN maksātājs nav atbilstoši norādījis aprēķināto PVN summu par importētajām precēm atbilstošā taksācijas perioda PVN deklarācijā;
  • precizētu minētās atļaujas anulēšanas nosacījumus, ņemot vērā grozījumus PVN likumā, kas stājas spēkā 2019.gada 1.jūlijā, attiecībā uz šīs atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī samazināt termiņu radušos saistību nokārtošanai no 12 mēnešiem uz 3 mēnešiem;
  • papildinātu minētās atļaujas anulēšanas nosacījumus ar jauniem nosacījumiem, ka atļauja tiek anulēta, ja:
  •
    reģistrēts PVN maksātājs pēdējo 12 mēnešu laikā nav veicis importa darījumus;
  • reģistrētai PVN maksātājai (juridiskai personai) ilgāk par vienu mēnesi nav nevienas amatpersonas vai
    tās valdei nav pārstāvības tiesību;
  • reģistrēta PVN maksātāja (juridiskās personas amatpersona vai fiziska persona) ir iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

Grozījumi noteikumos, ar kuriem tiek precizēts termiņš, kādā VID izskata iesniegumu par īpašās atļaujas preču importa darījumos piešķiršanu un pieņem lēmumu par šīs atļaujas piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt un ar kuriem tiek precizēti nosacījumi, kad minētās atļaujas darbība tiek apturēta un anulēta, stājas spēkā 2019.gada 12.jūlijā.

Savukārt grozījumi noteikumos, ar kuriem tiek precizēts apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas termiņš sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm un jaunā redakcijā izteikta norāde, uz kāda likuma pamata noteikumi izdoti, stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.