02.11.2017. Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā (BNL), paredzot būtiskas izmaiņas, lai nodrošinātu biedrību un nodibinājumu finansējuma labāku pārskatāmību un darbības atbilstību valsts drošības interesēm.

Grozījumu projektā noteikts, kādi biedrības vai nodibinājuma publiskās darbības mērķi nav pieļaujami, – biedrība vai nodibinājums savā publiskajā darbībā nedrīkst:

  • vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību;
  • izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu;
  • aicināt nepildīt likumus;
  • sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju;
  • veikt kara propagandu;
  • slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Regulējumā paredzēts Valsts ieņēmumu dienestam (VID), pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, noteikt papildu pienākumus biedrībai vai nodibinājumam, ja ir pamatotas aizdomas, ka biedrības vai nodibinājuma finanšu darījumi varētu būt vērsti uz kāda likumā minētā aizlieguma pārkāpumu. Šādā gadījumā biedrībai vai nodibinājumam varēs uzlikt pienākumu 4 reizes gadā iesniegt bilanci, ieņēmumu un izdevumu pārskatus, ziedojumu un dāvinājuma pārskatus, iesniegt darījumu apliecinošus dokumentus vai norādīt finansējuma avotus. VID saņemtos dokumentus nosūtīs valsts drošības iestādei, uz kuras motivēta atzinuma pamata tiks pieņemts lēmums par papildu pienākumu uzlikšanu biedrībai vai nodibinājumam un kas veiks šo dokumentu izvērtēšanu.

BNL papildināts ar regulējumu, atbilstoši kuram, ja kavēšanās pieņemt lēmumu par biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu varētu radīt valsts vai sabiedriskās drošības apdraudējumu, pieteikumu par biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem. Ja lēmums par biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu pieņemts bez biedrības pārstāvju klātbūtnes, biedrībai paziņo šo lēmumu ne vēlāk kā minētā lēmuma izpildes brīdī. Lēmumā par biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu tiesnesis norāda biedrības publisko darbību vai citu darbību, kura tiek aizliegta pilnīgi vai daļēji, aizliegšanas mērķi un pamatu.

Lēmumu par biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizlieguma noteikšanu būs iespējams pārsūdzēt Civilprocesa likumā (CPL) noteiktajā kārtībā. Tiesa savu lēmumu nosūtīs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (UR), kas veiks ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā, kā arī nodrošinās informācijas par ieraksta izdarīšanu par biedrības vai nodibinājuma publiskās darbības vai citas darbības aizlieguma pieejamību UR tīmekļa vietnē. Ieraksta izdarīšanas un publikācijas mērķis ir informēt trešās personas, lai tām būtu zināms, ka konkrētās biedrības vai nodibinājuma publiskā darbība vai cita darbība ir aizliegta.

BNL papildināts ar regulējumu, kurā noteikts, ka biedrības vai nodibinājuma darbību var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja biedrības vai nodibinājuma darbība apdraud valsts vai sabiedrisko drošību. Paredzēts, ka, ja biedrības vai nodibinājuma darbība pārkāpj kādu likumā minēto aizliegumu vai biedrības vai nodibinājuma darbība ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem un apdraud valsts vai sabiedrisko drošību, prokurors ceļ prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lietas par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu, ja tas skar valsts vai sabiedriskās drošības intereses, izskata nekavējoties. Tiesas spriedumu lietā par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu var pārsūdzēt CPL noteiktajā kārtībā.