2018.gada 20.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, kas izstrādāti, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu revidentu profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumu sniegšana, un tās uzraudzību, kā arī attiecībā uz zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti.
Līdz šim likuma 25.pants noteicis zvērināta revidenta neatkarību un objektivitāti. Saskaņā ar panta 2.daļā minēto - valsts un pašvaldību institūcijas, tiesas, prokurori un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes garantē zvērinātu revidentu profesionālās darbības neatkarību.
Taču ir virkne latentu noziedzīgo nodarījumu, kuru atklāšana un izmeklēšana ir būtiski apgrūtināta, jo visas noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās puses ir ieinteresētas to slēpt, kā piemēram koruptīvi darījumi. Tāpēc starptautiskā praksē ir atzīts, ka ir noteiktas profesijas, kurās, veicot darba pienākumus, ir iespējams šādus noziedzīgos nodarījumus atklāt, proti, grāmatveži, zvērināti revidenti. Tomēr Latvijas gadījumā zvērinātu revidentu kriminālprocesuālā imunitāte būtiski apgrūtina valsts spējas sekmīgi atklāt un izmeklēt šādus noziedzīgos nodarījumus.
Starptautiska līmeņa eksperti snieguši rekomendāciju, kas aicina Latviju veikt grozījumus tiesību aktos, nosakot pienākumu ārējiem revidentiem ziņot kompetentām institūcijām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu pēc iespējas ātrāk; un arī veikt turpmākos grozījumus tiesību aktos, precizējot, ka tiesas, prokurori un izmeklētāji drīkst pieprasīt revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana.
Lai ieviestu minēto rekomendāciju tika veikti grozījumi Likumā (33.panta 3.2 daļā), paredzot zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai pienākumu iesniegt rakstveida ziņojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un varētu būt saistīti ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došanu valsts amatpersonai kukuļa veidā vai ar starpniecību šādu materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanā.
Līdz ar to, ja zvērinātam revidentam kriminālprocesā ir noteikts liecinieka statuss. Zvērināta revidenta rīcībā esoša informācija par noziedzīgu nodarījumu nevar būt kriminālprocesuāli aizsargāts profesionāls noslēpums. Tādējādi bija nepieciešams izslēgt no likuma aizliegumu nopratināt zvērinātu revidentu kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus.
