2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika jeb 1. februārī plkst. 1.00 pēc Latvijas laika Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības (ES) – breksits, informē Ārlietu ministrija.
Breksita process iedalāms divos pamata posmos:
- Pārejas periods no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim;
- Lilebritānijas un ES nākotnes attiecības, par kurām sarunas notiks pārejas perioda laikā ar mērķi noslēgt līgumu līdz 2021. gadam.
Pārejas perioda laikā līdz 2020. gada 31. decembrim uz Lielbritāniju turpinās attiekties ES tiesības un Lielbritānijai būs saistoši ES starptautiskie līgumi, t.sk. tirdzniecības līgumi. Šajā laikā Lielbritānija joprojām būs daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas Savienības. Attiecīgi tirdzniecībā ar Apvienoto Karalisti (AK) izmaiņas līdz 2020. gada beigām nav gaidāmas.
Savukārt, pēc pārejas perioda beigām situācija mainīsies. Turpinājumā daži būtiskākie aspekti, kam jāpievērš uzmanība uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Lielbritāniju.
Atbildība piegādes ķēdē
Saskaņā ar ES tiesību aktiem par produktiem, pēc breksita preces no Lielbritānijas tiks uzskatītas par importa precēm. Attiecīgi uz tām attieksies importa noteikumi kā uz trešo valstu precēm.
Sertifikāti, licences un atļaujas
ES nozīmes sertifikāti, licences un atļaujas, kuras izdevusi Lielbritānijas iestāde vai Lielbritānijā bāzēta iestāde, vairs nebūs spēkā pēc breksita. Lielbritānijā izdotiem sertifikātiem, licencēm un atļaujām nepieciešams saņemt ekvivalentus ES 27 dalībvalstu iestāžu izdotus sertifikātus, licences un atļaujas vai arī tos pārnest vai iegūt jaunus. Tāpat jāpievērš uzmanība Latvijā izdoto sertifikātu u.c. dokumentu derīguma termiņa izmaiņām Lielbritānijā pēc breksita (piemēram, sociālās drošības jomā A1 sertifikāts).
Muitas procedūras, PVN un akcīzes nodokļi
Muitas procedūras, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļi precēm no Lielbritānijas tiks attiecināti kā uz precēm no trešajām valstīm.
Izcelsmes noteikumi
Eksportējot preces uz trešajām valstīm, ar kurām ES noslēgts Brīvās tirdzniecības līgums, uzņēmējiem iespējams saņemt atvieglotas tarifa likmes produktiem, kuru sastāvā ir noteikta daudzuma ES izcelsmes materiālu. Jāņem vērā, ka pēc breksita Lielbritānijas izcelsmes materiāli vairs neklasificēsies kā ES izcelsmes, tādejādi ietekmējot iespēju galaproduktam klasificēties kā ES izcelsmes produktam.
Aizliegumi un ierobežojumi importa un eksporta precēm
ES stingri regulē atsevišķu produktu, piemēram, dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu, augu un augu produktu, importu un eksportu uz trešajām valstīm. Atsevišķiem produktiem nepieciešamas speciālas atļaujas, piemēram, radioaktīviem materiāliem, atkritumiem, ķimikālijām. Pēc breksita šāda veida produktiem, kas nāk no Lielbritānijas vai paredzēti eksportam uz Lielbritāniju, būs jāatbilst šiem noteikumiem, t.sk. aizliegumiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz trešajām valstīm.
Personas datu apmaiņa
Šobrīd ES un Lielbritānijas starpā norit brīva personas datu apmaiņa, taču pēc breksita datu nodošanu ES un AK starpā regulēs ES tiesiskais ietvars par personas datu nodošanu trešajām valstīm. Šis ietvars piedāvā vairākas iespējas datu nosūtīšanai uz trešajām valstīm gadījumā, ja tiek nodrošinātas atbilstošas garantijas (saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu) un gadījumā, ka šādu garantiju nav – ja datu subjekts līguma izpildei ir devis nepārprotamu piekrišanu, līguma izpildei, likumīgu prasību izpildei vai būtisku sabiedrības interešu dēļ.
Juridiskās saistības
Uzņēmumiem, kuriem noslēgti līgumi ar Lielbritānijas uzņēmumiem vai privātpersonām, ieteicams pārbaudīt līgumu, tostarp piemērojamā likuma un tiesas valsts noteikumus. Jāņem vērā, ka pēc breksita, ar atsevišķiem Izstāšanās līgumā (ja tas laikus stāsies spēkā) paredzētiem izņēmumiem, uz Lielbritāniju vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotie tiesvedību procesuālie notikumi, tostarp atvieglota spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās.
Finansiālās saistības
Britu sterliņu mārciņas kursa pazemināšanās (pret eiro), tiešā veidā ietekmē Latvijas eksportētājus. Lai izvairītos no sterliņu māciņas kursa svārstību radītajiem riskiem un papildus izmaksām, eksportētāji var izmantot finanšu instrumentus. Minētās valūtas kursa svārstības varētu veicināt jaunu tirdzniecības ķēžu izveidi – jaunus piegādātājus un preču noietu caur/eksportu uz citām ES dalībvalstīm.
