Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko decembrī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtība kapitāla pieauguma noteikšanā
Atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajai vispārīgajai kārtībai ar nodokli apliekamā kapitāla pieauguma aprēķinā tiek ņemti vērā trīs lielumi – nekustamā īpašuma atsavināšanas cena, iegādes vērtība un ieguldījumu vērtība tā turēšanas laikā.
Ministru kabineta noteikumu Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 85.1punkts paredz izņēmumu no vispārīgās kārtības, kas izskatāmajā lietā konstatētajos apstākļos liedz ņemt vērā vienu no minētajiem elementiem – ieguldījumu vērtību.
Attiecīgais Ministru kabineta noteikumu punkts neatbilst likumam un līdz ar to nav piemērojams. Ministru kabinetam ir piešķirts pilnvarojums izdot noteikumus, lai reglamentētu ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību, ievērojot dzīves situāciju dažādību, likumā paredzētos ierobežojumus un dažādus nosacījumus, kuriem ir ietekme uz apliekamā ienākuma apmēru. Ministru kabinets nav pilnvarots nodokļu maksātājam ierobežot vai atņemt likumā paredzētās tiesības kapitāla pieauguma aprēķināšanā ņemt vērā abu izdevumu pozīcijas – nekustamā īpašuma iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību.
Ieguldījumu vērtība kapitāla pieauguma noteikšanā nav ņemama vērā, ja par nekustamā īpašuma iegādes vērtību nosaka kadastrālo vērtību un pēc ieguldījumiem aktualizēta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība
Nav pieļaujams divas reizes ņemt vērā vienu un to pašu vērtību. Izskatot lietu par kapitāla pieauguma noteikšanu, jāpārbauda ne vien tas, vai pieteicējs ir pierādījis nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus un to apmēru, bet arī tas, vai viņš pēc nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem nav aktualizējis nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Ja tas tā ir, tad nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtība kapitāla pieauguma noteikšanā nav ņemama vērā.
SKA-65/2024 Vērtējamie apstākļi, izskatot strīdu par starpnieka iesaistīšanas nepieciešamību darījumos
Nodokļa maksātāji ir tiesīgi brīvi izvēlēties organizatoriskās struktūras un darījumu kārtību, kurus tie uzskata par visatbilstošāko to saimnieciskajai darbībai, lai ierobežotu savu nodokļu slogu.
Apstākļos, kad preču un to piegāžu esība nav apšaubīta, to, ka darījumu ķēde, kurā šīs piegādes veiktas, šķiet neracionāla no saimnieciskā viedokļa vai nav saprātīgi pamatota, pašu par sevi nevar uzskatīt par krāpšanu. Šādās situācijās tiesai jāveic vispusīgs un pilnīgs pierādījumu novērtējums par konkrētā komersanta kā starpnieka lomu, mērķiem un atbildību preču iegādes un piegādes darījumos, kas tostarp veikti uzņēmumu grupas ietvaros.
Nodokļu maksātājam ir jāatsaka iespēja izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tad, ja uz objektīvu pierādījumu pamata tiek atzīts, ka šīs tiesības tikušas izmantotas krāpnieciski vai ļaunprātīgi.
Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksātājs situācijā, kad uz zemes ir citai personai piederoša būve
Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" grozījumu regulējums, ar kuru piespiedu nomas institūts aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, nemaina tiesisko regulējumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju situācijā, kad uz privātpersonai piederošas zemes atrodas citai personai piederoša būve. Proti, minētā likuma jaunais regulējums neietekmē no likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 2.panta 1.daļas izrietošo, ka nekustamā īpašuma nodokli par zemi maksā zemes īpašnieks.
Nenovērsta patvaļīga būvniecība nekustamajā īpašumā kā šķērslis nekustamā īpašuma īpašniekam pretendēt uz pašvaldības noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem
Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošo noteikumu Nr.37 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību" regulējums, kas paredz, ka gadījumā, ja personas īpašumā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, kas vēl nav novērsta, tas ir šķērslis konkrētajai personai pretendēt uz noteikumos paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem, ir piemērojams neatkarīgi no personai Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā piederošo īpašumu skaita. Proti, ja personai patvaļīgas būvniecības apstākļu dēļ vairs nav saistošo noteikumu normās paredzētās tiesības uz nodokļu atvieglojumu, tad nav pamata uzskatīt, ka uz kādu no personas īpašumiem attiecīgais atvieglojums tomēr ir piemērojams. Nosacījums, ka tiesības uz šādu atvieglojumu netiek piešķirtas, ja kaut vai vienā no pašvaldības teritorijā esošajiem īpašumiem ir pieļauta patvaļīga būvniecība, ir pašvaldības izvēle, kas vērsta uz to, lai persona būtu maksimāli motivēta pēc iespējas ātrāk sakārtot ar patvaļīgo būvniecību saistītos jautājumus.
Tiesiskais regulējums nepieļauj Uzņēmumu reģistrā reģistrēt tādu zemnieku saimniecību, kuru veido vairākas fiziskās personas, kuras nav viena ģimene
Skaidrības un noteiktības dēļ pastāv saimnieciskās un komercdarbības subjektu un to darbības regulējums. Personām saimnieciskās darbības veikšanā ir jāizmanto tādas saimnieciskās darbības formas, kādas likums ir paredzējis. Arī tālākas izmaiņas saimnieciskās darbības formā ir pieļaujamas tikai atbilstoši likumā paredzētajām iespējām. Nedz Uzņēmumu reģistrs, nedz tiesa nevar pēc analoģijas piemeklēt vai izveidot regulējumu tādam saimnieciskās darbības subjektam, kas likumā nav paredzēts.
Vairāku fizisko personu, kuras nav viena ģimene, zemnieka saimniecība nav regulēta likumā jeb likumdevējs nav paredzējis šāda veida tiesību subjekta eksistenci.
Tādējādi nav iespējams atzīt, ka Uzņēmumu reģistrs varētu reģistrēt tādas izmaiņas attiecībā uz zemnieka saimniecību, kuras turpinātu un nostiprinātu (normalizētu) šāda likumā neparedzēta tiesību subjekta darbību.
Zemnieka saimniecība kā fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma
Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Tāpat nav nodalīta īpašnieka un zemnieka saimniecības atbildība. Tādējādi zemnieka saimniecība ir vienīgi fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma. Tas nozīmē, ka zemnieka saimniecība būtībā nemaz neatbilst juridiskās personas būtībai. Mantas un atbildības nenošķiršana nozīmē, ka dalība zemnieka saimniecībā neveido jebkādu konkrētu objektu jeb lietu civiltiesiskā izpratnē (kā, piemēram, daļa, akcija, paja). Tātad tādu nav iespējams atsavināt kā civiltiesiskās apgrozības objektu. Nedz zemnieka saimniecība, nedz tās manta neveido kopīpašumu, kuru varētu prasīt sadalīt.
