Konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi 2026.gadā plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā, noteikts likumprojektā “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam”, kuru 31.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Budžeta projektā iekļauti vēl 46 ar budžetu saistīti likumprojekti, informē Saeima.

Salīdzinot ar 2025.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 804,3 miljoniem eiro lielāki nekā šā gada budžeta likumā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

2026.gadā par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā. Lai to nodrošinātu, pārskatīti ministriju bāzes izdevumi, rodot ietaupījumu 233 miljonu eiro apmērā. Nākamajos trīs gados izdevumus plānots samazināt vēl par 814 miljoniem eiro, norādīts likuma projekta anotācijā.

Valsts drošības stiprināšanai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā.

Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026.gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Atbalsts paredzēts arī lauksaimniekiem, lai veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem. Papildu finansējums arī plānots, lai skolās nodrošinātu veselīgas maltītes no vietējiem produktiem.

Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, nākamgad plānots par 40 eiro palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, sasniedzot 550 eiro mēnesī, savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.

Nodokļos izmaiņas no nākamā gada paredzētas, lai izveidotu taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem – plānots ieviest alternatīvu gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma modeli, lai līdzsvarotu ārvalstu un vietējo investoru nodokļu slogu. Uzņēmumiem paredzēta iespēja piemērot nodokli 15% apmērā, savukārt dividenžu ienākumam – nodokli sešu procentu apmērā.

Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi mazāk aizsargāto iedzīvotāju pirktspējai, no nākamā gada vasaras uz vienu gadu paredzēts maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā.

Pārmaiņas no nākamā gada paredzētas akcīzes nodokļa piemērošanā alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. No 2028.gada paredzēts atteikties no samazinātās likmes degvielai, ko izmanto uzņēmumi brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Budžeta komisija lūgs Saeimu likuma projektam noteikt steidzamību un to izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas ārkārtas sēdē 5.novembrī.