Par lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību tirgū un ielu tirdzniecības vietā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību tirgū un ielu tirdzniecības vietā.

Darījumu apliecinošie dokumenti

Pārdodot lauksaimniecības produkciju tirgū un ielu tirdzniecības vietā un saņemot samaksu skaidrā naudā vai ar banku norēķinu kartēm, var nelietot kases aparātu:

• ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliekama persona [1];
• ar PVN apliekama persona, tirgojot pašu iegūtu vai ražotu produkciju [2].

Minētajos gadījumos pēc pircēja pieprasījuma noformē VID reģistrētu kvīti.

Tātad tirgotājiem, kas ir reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā un tirgojas ar iepirktu lauksaimniecības produkciju, darījumi ir obligāti jāreģistrē kases aparātā un pircējam ir obligāti jāizsniedz kases čeks.

Piemērs

Tirgus dalībnieks (neatkarīgi, vai ir vai nav reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā) tirgus teritorijā ir reģistrējis pastāvīgo darbības vietu (struktūrvienību) un tirgojas ar iepirktu un/vai pašu iegūtu vai ražotu lauksaimniecības produkciju. Šajā gadījumā darījumu reģistrācijai ir obligāti lietojami kases aparāti un izsniedzami kases čeki, jo tirgus teritorijā reģistrētajās nodokļu maksātāju struktūrvienībās minētie atbrīvojumi no kases aparātu lietošanas nav piemērojami. 

Fiziskai personai, kurai nav jāreģistrē sava saimnieciskā darbība (fiziskā persona, kuras ienākumi, tirgojot lauksaimniecības produkciju no savas piemājas saimniecības vai savvaļas veltes, nepārsniedz 3000 eiro gadā), nav jālieto kases aparāts, nav arī pienākuma pircējiem izsniegt VID reģistrētās kvītis [3].

Piemērs

Tirgotājs, kurš var nelietot kases aparātu, tomēr negrib piemērot šo atbrīvojumu un ir izvēlējies lietot kases aparātu. Šajā gadījumā katrs darījums ir obligāti jāreģistrē kases aparātā un pircējam ir obligāti jāizsniedz kases čeks.

Lai noteiktu preču izcelsmi un piederību, nogādājot pārdošanai paredzēto preci tirdzniecības vietā, noformē preču piegādes dokumentu [4].

VID prasības pārbaudes laikā

Veicot pārbaudi tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, VID:

• identificē tirdzniecības dalībnieku saskaņā ar tirdzniecības vietā izvietoto informāciju un pārbauda dokumentus vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, proti, tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā ir jānodrošina šāda skaidri salasāma informācija:
  • ja tirdzniecības dalībnieks ir komersants, – uzņēmuma nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā;
  • ja tirdzniecības dalībnieks ir fiziska persona (izņemot fizisko personu, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība), – vārds un uzvārds [5].
• var veikt kontrolpirkumu un pārliecināties, kādu darījumu apliecinošu dokumentu lauksaimniecības produkcijas ražotājs izsniedz (kases aparāta čeku vai VID reģistrētu kvīti pēc pieprasījuma);
• lūdz paskaidrot, kādā veidā tiek veikta ienākumu uzskaite, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 eiro gadā, un uzrādīt ienākumu uzskaites reģistru;
• noskaidro, vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizāciju, bet nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, īpašumā vai nomā ir zeme un viņas piemājas saimniecībā vai personīgajā palīgsaimniecībā tiek audzēti pārdošanā esošie lauksaimniecības produkti. Ja nepieciešams, veic saimniecības apsekošanu. Konstatējot, ka fiziskā persona realizē lauksaimniecības produktus, kuri nav ražoti tās saimniecībā, vai likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) noteiktās saimnieciskās darbības veikšanas pazīmes [6] (piemēram, ir veikti trīs un vairāk darījumu taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumu trijos taksācijas periodos), fizisko personu aicina reģistrēties VID;
• pārbauda, vai preču realizācijas vietā (tirgū vai ielu tirdzniecības vietā) lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas ir reģistrējis saimniecisko darbību (juridiskajai personai, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, individuālajam komersantam) un tirgo pašražoto produkciju, ir:
  • preču piegādes vai pārvadājumu dokuments, kas apliecina preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā;
  • preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrs vai cits reģistrs [7];
  • pārliecinās, vai preces tirgo pats lauksaimniecības preču ražotājs. Ja preces tirgo cita persona, veic pārbaudi tās darba devējam.

Pievienotās vērtības nodoklis

Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, reģistrētam PVN maksātājam, kurš vēlas tirgot savu saražoto vai pārstrādāto produkciju tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, PVN jāpiemēro katrai tirgotajai precei.

Savukārt lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kurš nav reģistrēts kā PVN maksātājs, jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) noteiktie nosacījumi attiecībā uz pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.

Iekšzemes reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš veic ar PVN apliekamus darījumus, tostarp pašu ražotas vai pārstrādātas produkcijas pārdošanu, ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniegusi 40 000 eiro [8].

Minētais nosacījums jāievēro neatkarīgi no izvēlētās komercdarbības formas, proti, zemnieka vai piemājas saimniecība, saimnieciskās darbības veicējs vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Ienākuma nodokļi

Ja lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizētājs gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, viņam ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam. 

Savukārt, ja gūtais ienākums pārsniedz 3000 eiro gadā, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Lai noteiktu, kad ienākumi no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas sasniedz 3000 eiro gadā, ir jāveic ienākumu uzskaite brīvi izraudzītā formā, summējot gūtos ienākumus [9].

Piemērs

Pensionāre ielu tirdzniecības vietā, tirgojot no personīgās palīgsaimniecības iegūtus zaļumus, meža ogas un sēnes, gada laikā saņēma 3095 eiro. Par tirdzniecības vietas nomu viņa gada laikā samaksāja 350 eiro. Tā kā ienākums ir 2745 eiro (3095 - 350), pensionārei ir tiesības nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējai.

Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī fiziskas personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību [10]. 

Ja realizē iepirkto lauksaimnieciskās ražošanas produkciju, jāreģistrējas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši izvēlētajam juridiskajam statusam, kā arī jākārto grāmatvedības uzskaite, lai noteiktu ar nodokļiem apliekamo ienākumu.

[1] Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”  82.1.4. apakšpunkts.
[2] MK noteikumu Nr. 96 82.1.5. apakšpunkts.
[3] MK noteikumu Nr. 96 8. punkts.
[4] MK noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.¹¹ punkts.
[5] MK noteikumu Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” 5. punkts.
[6] Likuma par IIN 11. panta 1.³ daļa.
[7] MK noteikumu Nr. 585 47.¹ punkts.
[8] PVN likuma 59. panta 1. daļa.
[9] Likuma par IIN 9. panta 1. daļas 1. punkts un 11. panta 13. daļa.
[10] Likuma par IIN 11. panta 1.¹ daļa.