Martā ļaujamies Lieldienu brīvdienu priekam, taču skaidrs, ka dažu profesiju pārstāvjiem regulāri nākas strādāt arī svētkos. Lai viņiem kaut cik kompensētu "atņemto" brīvdienu sajūtu, valstī ir noteiktas motivējošas piemaksas. Atgādināšu, ko par darbu svētkos nosaka likums, un kā aprēķināt samaksu.

Lielākā daļa darbinieku svētkos netiek nodarbināti, jo svētki (svētku dienas) ir darbinieka atpūtas laiks, kuru viņi var izmantot pēc saviem ieskatiem, un šis secinājums izriet no Darba likuma (DL) (144.panta 1.daļa).

Tomēr tajā pašā laikā ir jomas (nozares), kurās atsevišķi darbinieki tiek nodarbināti arī svētkos (svētku dienās), un tas izriet no šo darbu specifikas, jo to pārtraukšana nav iespējama tehnisku vai citu objektīvu iemeslu dēļ (nepārtraukti strādājoši uzņēmumi un iestādes, neatliekami un steidzami remonta darbi, darbi, kas ir saistīti ar avāriju vai to seku novēršanu un likvidāciju, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, avārijas dienesti, steidzamu iekraušanas un izkraušanas darbu veikšana u.c.). Piemēram, porcelāna trauku ražotnē nevar uz laiku (svētkos) apturēt trauku apdedzināšanas krāsni, jo tā ir jāuzrauga un darbojas nepārtraukti. To pašu var teikt par sabiedriskās kārtības uzturēšanu valstī (policija), ieslodzīto personu uzraudzību un apsardzi (ieslodzījuma vietas – cietumi), slimnieku novērošanu un ārstēšanu (slimnīcas) u.tml.