67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Atbilstoši Saeimas 2019. gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzētas tiesības informēt uzņēmējus par darījuma partnera nodokļu riskiem. Kā tas darbojas praksē?
Vai uzņēmuma vienīgajam valdes loceklim, kuram tiek aprēķināta darba alga, un uzņēmumā citu darbinieku nav, jāaprēķina un grāmatvedībā jāuzrāda atvaļinājuma rezerve?
Plašas diskusijas izraisījusi Dr. oec. Ievas Kalves publikācija “Pases dati darba devējam nav jāzina” (“iFinanses”, maijs 2019), un to būtība ir tāda, ka nav viennozīmīgi skaidrs, vai un kad uzņēmumiem vai organizācijām ir atļauts vai ir pienākums iegūt un saglabāt darbinieku vai klientu, vai citu personu pases datus. No personas datu aizsardzības un Vispārīgās datu aizsardzības regulas viedokļa raugoties, šī situācija ir samērā skaidri atrisināta.
Sabiedrība maina savu juridisko adresi, izmaiņas attiecīgi tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā (UR). Vai par juridiskās adreses maiņu jāinformē klienti, piegādātāji u.c. sadarbības partneri, piemēram, nosūtot oficiālu vēstuli? Vai šādu vēstuli var sūtīt tikai elektroniski? Kādas ir juridiskās sekas, ja to nedara?
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums nekavējoties ziņot par katru aizdomīgu darījumu. Tomēr likumā paredzēti vairāki ziņošanas pienākumi un iespējas, tādēļ nereti rodas jautājums – kad, kam un kurā brīdī jāziņo.
Tuvojas jauns gads, un šajā laikā tiek domāts par nākamā gada plāniem un budžetu. Iespējams, daži jau tikuši galā ar šo uzdevumu un sagatavojušies budžeta izpildes kontrolei. Atsvaidzināsim grāmatvežu un finansistu zināšanas par budžetēšanu, centīsimies sniegt jaunas idejas, kā šo procesu padarīt efektīvāku.
Ar valdes locekli noslēgts pilnvarojuma līgums, nosakot atlīdzību. Vai ir pareizi “Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” norādīt tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli? Vai drīkst neuzrādīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu un nostrādāto darba laiku? Vai nebūs jāpiešķir kārtējais atvaļinājums?
Šoreiz apskatīsim, ko no juridiskā viedokļa, kā arī praktiski debitoru pārvaldībā komersanti var darīt, lai samazinātu ilgstošus šaubīgo debitoru uzkrājumu izdevumus un attiecīgi arī nodokļu izdevumus.
Esmu SIA valdes locekle, kura, pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību” 3.pantu, grāmatvedību kārto pati, jo esmu kapitālsabiedrības vienīgā valdes locekle un dalībniece. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbaudē vaicāja, vai man ir atbilstoša izglītība grāmatvedībā. Man ir atbilstoša izglītība, bet vai VID ir tiesīgs to vaicāt? Jo likumā “Par grāmatvedību” rakstīts, ka šīs prasības neattiecas uz uzņēmuma vadītāju, kas grāmatvedību var kārtot pats.
Komerclikuma 161.panta 6.daļa nosaka: Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā. Skaidrojam, kas šie ir par gadījumiem!
Sniedzu klientam grāmatvedības pakalpojumus. Esmu savu klientu pārbaudījusi – viņš nav nevienā riska grupā. Bet, sniedzot savu pakalpojumu, redzu, ka klientam ir klienti, ar kuriem tiek veikti darījumi “eBay” platformā. Kādi ir mani riski, ja neziņoju par sava klienta klientiem? Vai man ir jāziņo arī par vēsturiskiem darījumiem?
Seguma rādītāji ir vieni no populārākajiem uzņēmuma finanšu datu analīzes rādītājiem, ar kuru palīdzību salīdzinoši vienkāršā veidā var gūt ātru priekšstatu par uzņēmumu, noskaidrojot, piemēram, cik liels ir tā saistību īpatsvars bilancē un vai tam ir pietiekami naudas līdzekļi īstermiņa izdevumu segšanai.
Sākot ar 2020.gada 1.janvāri, uzņēmumiem obligāti jābūt savai e-adresei, ko var izveidot uzņēmuma amatpersona, kurai ir paraksta tiesības, iegādājoties personas apliecību jeb eID karti un lietojot elektronisko parakstu. Mūsu uzņēmumā paraksta tiesības ir tikai citas Eiropas Savienības valsts pilsoņiem. Kā šajā gadījumā uzņēmums var izveidot e-adresi?
Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums tiek uzticēts mātes vai kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu? Vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācijas un sankciju režīma pārkāpumu riski savu klientu darbībā?
Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) grāmatvedības uzskaiti veic divkāršā ieraksta sistēmā. Pēc finanšu gada noslēgšanas ZAB partneri nolemj sadalīt peļņu, par ko attiecīgi ir nomaksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, iekļaujot to savās gada ienākumu deklarācijās. Vai šī peļņas sadale var tikt uzskatīta par dividendēm pielīdzināmām izmaksām, jo saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu ZAB var tikt pielīdzināts juridiskai personai Civillikuma izpratnē? Un vai par šo peļņas sadali ZAB partneriem (advokātiem) ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?
|
3
|
. . . |
|---|
