67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laiki plūst, laiki mainās. Reģistrējot intelektuālā īpašuma tiesības kādā silto salu uzņēmumā, kam uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā, vairs nav iespējams ar autoratlīdzības maksājumu palīdzību “iznest” ievērojamu peļņu no Latvijas uzņēmuma, pasargājot to no nodokļu sloga.
Lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskati ir iesniegti, peļņa aprēķināta un pienācis brīdis izlemt, ko ar to darīt. Vienkāršākais veids būtu to sadalīt dividendēs, tomēr izrādās, ka līdz ar jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas ieviešanu tas nemaz nav tik vienkārši!
Efektivitāte ir viens no mūsdienu biznesa attīstības stūrakmeņiem. Visi lieliski zina šo vārdu, taču vai zināt, kādi ir efektivitātes noteikšanas rādītāji un kādu priekšstatu tie sniedz par uzņēmuma pārvaldi? Aplūkosim šo rādītāju pielietojumu un skaidrojumu, kā arī aspektus, kam jāpievērš uzmanība, analizējot šos rādītājus.
It visur, kur notiek sacensība, dalībnieki tiecas uz augstāko līmeni. Viens no kritērijiem nodokļu maksātāja kvalifikācijai Valsts ieņēmumu dienesta Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmenī ir prasība nodrošināt dokumentētu nodokļu risku vadības procesu. Kas ir nodokļu risku vadība, un kādas darbības jāveic, lai kvalificētos zelta līmeņa dalībniekiem noteiktajām prasībām?
Man ir neskaidrības par līgumu numuriem. Līgums tiek slēgts vismaz starp divām pusēm, tāpēc bieži rodas situācija, ka līgumam ir viens numurs, ko uzliek, piemēram, pakalpojuma sniedzējs, bet mēs kā pakalpojuma saņēmējs savā uzņēmumā uzliekam citu – savu reģistrācijas numuru. Kā pareizāk numurēt līgumus? Kurai pusei būtu jāliek līguma numurs?
Katram uzņēmuma vadītājam pastāvīgi jāseko līdzi likviditātes rādītājam, jo tas liecina par uzņēmuma spēju norēķināties ar kreditoriem un palīdz pieņemt lēmumus par investīcijām, iegādājoties jaunus pamatlīdzekļus vai paplašinot darbību.
It visās dzīves jomās ir noderīgi ne tikai analizēt labo praksi, bet arī izvērtēt pieļautās kļūdas, lai no tām mācītos. Visnesāpīgāk, protams, ir mācīties no citu kļūdām, tāpēc piedāvājam apskatu par vairākām aktuālām transfertcenu kļūdām, ar ko esam saskārušies, aizstāvot savu klientu intereses nodokļu strīdos ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Kopš 2017.gada 1.janvāra spēkā ir grozījumi Revīziju pakalpojumu likumā, ar kuriem tika paplašinātas prasības atklāt informāciju zvērinātu revidentu ziņojumos. Vai šīs prasības ir attaisnojušās, un revidentu ziņojumi ir kļuvuši vērtīgāki to lietotājiem?
Valdošās tehnoloģiskās, sociālās, ekonomiskās un biznesa pārmaiņas būtiski ietekmē finanšu vadītāja lomu uzņēmumā, tā mainās un kļūst arvien svarīgāka un sarežģītāka. Laiki, kad finanšu vadītājs bija “skaitļu un tabulu cilvēks,” ir pagājuši.
2018.gada pavasarī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments pieņēma būtisku spriedumu, kam būtu jānovērš potenciāli bīstama Valsts ieņēmumu dienesta prakse saistīto personu darījumu vērtēšanā jeb transfertcenu noteikšanā.
Kuram gan nav gadījies pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, neievērot kādu ceļa zīmi vai arī izdarīt kādu citu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu? Atliek vien rēķināties ar rezultātu – soda naudu. Tomēr, saņemot šādu soda naudas rēķinu uzņēmumā, rodas jautājums – kuram tā ir jāmaksā – uzņēmumam vai darbiniekam. Un kā soda naudām piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli?
Latvijas pilsonim Bērziņam pieder 50% daļu Latvijas uzņēmumā un 50% Lietuvas uzņēmumā. Lietuvas uzņēmums regulāri sniedz pakalpojumus Latvijas uzņēmumam. Tātad tie ir saistīti savā starpā? Bet vai Latvijas uzņēmumam ir nepieciešams izstrādāt transfertcenu politiku, ja tas tikai pērk pakalpojumus no kaimiņvalsts uzņēmuma? Kuram no uzņēmumiem ir jāpierāda, ka pakalpojums tiek sniegts par tirgus cenām?
Kā jāgrāmato neizmaksātās dividendes, ja tām beidzas Komerclikumā noteiktais 10 gadu izmaksu termiņš?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) principa “Konsultē vispirms” pārbaudēm atlasa Latvijas uzņēmumus, balstoties uz sabiedrībai jau no 2013.gada zināmajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatas projektā noteiktajiem transfertcenu riska indikatoriem, piemēram, peļņas līmeni, zaudējumiem, aizņēmumu procentiem, darījumiem ar nemateriālo īpašumu u.c. Šajā publikācijā aprakstīta VID īstenotā prakse, ņemot vērā normatīvos aktus, kas attiecas uz taksācijas gadiem līdz 2017.gada 31.decembrim.
Mūsu uzņēmums ar sadarbības partneri vienojas par autordarba radīšanu un publicēšanu. Vai mēs varam slēgt autoratlīdzības līgumu? Un tad kā autors pie publikācijas būtu jānorāda SIA?
|
3
|
. . . |
|---|
10:53, 12. Nov. 2019