67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
No šī gada vidus stājas spēkā jauni soda naudu apmēri par pārkāpumiem grāmatvedības jomā. Viens no būtiskiem jaunumiem – turpmāk sods tiks piemērots fiziskām personām – uzņēmumu vadītājiem. Kādas izmaiņas vēl gaidāmas?
Ar budžeta izstrādi un apstiprināšanu budžetēšanas process nebeidzas. Lai arī cik skrupulozi un detalizēti būtu izstrādāts budžets, bez tā pienācīgas kontroles un analīzes uzņēmums nevar sasniegt izvirzītos mērķus. Gada sākumā jāsāk kontrolēt, vai viss notiek pēc uzņēmuma plāna un kādi notikumi varētu ietekmēt budžeta plāna sasniegšanu.
SIA “A” ir meitas uzņēmums Dānijas uzņēmumam. Abi uzņēmumi savās valstīs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Dānijas uzņēmumam kā juridiskai personai pieder 100% SIA “A” kapitāldaļas. SIA “A” sniedz pakalpojumus Dānijas uzņēmumam un ik mēnesi tam izraksta rēķinu, neskaidrības rodas brīdī, kad Dānijas uzņēmums izraksta rēķinu SIA “A”.
Degvielas tvertne pieder vienam uzņēmumam, kurš noslēdzis līgumu ar otru uzņēmumu par tvertnes nomu. Degviela paredzēta tikai saimnieciskās darbības veikšanai. Degvielas sadale notiek, izmantojot automatizētu iekārtu, kura fiksē izsniegto degvielu katram autotransportam atsevišķi, arī degvielas uzskaiti katrs uzņēmums veic atsevišķi. Inventarizāciju veic katra mēneša pēdējā dienā, uzrādot atlikumus abiem uzņēmumiem atsevišķi. Vai vienu degvielas tvertni var izmantot divi uzņēmumi? Vai, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā degvielas tvertni, tā jāreģistrē abiem uzņēmumiem?
Atbilstoši Saeimas 2019. gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzētas tiesības informēt uzņēmējus par darījuma partnera nodokļu riskiem. Kā tas darbojas praksē?
Vai uzņēmuma vienīgajam valdes loceklim, kuram tiek aprēķināta darba alga, un uzņēmumā citu darbinieku nav, jāaprēķina un grāmatvedībā jāuzrāda atvaļinājuma rezerve?
Plašas diskusijas izraisījusi Dr. oec. Ievas Kalves publikācija “Pases dati darba devējam nav jāzina” (“iFinanses”, maijs 2019), un to būtība ir tāda, ka nav viennozīmīgi skaidrs, vai un kad uzņēmumiem vai organizācijām ir atļauts vai ir pienākums iegūt un saglabāt darbinieku vai klientu, vai citu personu pases datus. No personas datu aizsardzības un Vispārīgās datu aizsardzības regulas viedokļa raugoties, šī situācija ir samērā skaidri atrisināta.
Sabiedrība maina savu juridisko adresi, izmaiņas attiecīgi tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā (UR). Vai par juridiskās adreses maiņu jāinformē klienti, piegādātāji u.c. sadarbības partneri, piemēram, nosūtot oficiālu vēstuli? Vai šādu vēstuli var sūtīt tikai elektroniski? Kādas ir juridiskās sekas, ja to nedara?
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums nekavējoties ziņot par katru aizdomīgu darījumu. Tomēr likumā paredzēti vairāki ziņošanas pienākumi un iespējas, tādēļ nereti rodas jautājums – kad, kam un kurā brīdī jāziņo.
Tuvojas jauns gads, un šajā laikā tiek domāts par nākamā gada plāniem un budžetu. Iespējams, daži jau tikuši galā ar šo uzdevumu un sagatavojušies budžeta izpildes kontrolei. Atsvaidzināsim grāmatvežu un finansistu zināšanas par budžetēšanu, centīsimies sniegt jaunas idejas, kā šo procesu padarīt efektīvāku.
Ar valdes locekli noslēgts pilnvarojuma līgums, nosakot atlīdzību. Vai ir pareizi “Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” norādīt tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli? Vai drīkst neuzrādīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu un nostrādāto darba laiku? Vai nebūs jāpiešķir kārtējais atvaļinājums?
Šoreiz apskatīsim, ko no juridiskā viedokļa, kā arī praktiski debitoru pārvaldībā komersanti var darīt, lai samazinātu ilgstošus šaubīgo debitoru uzkrājumu izdevumus un attiecīgi arī nodokļu izdevumus.
Esmu SIA valdes locekle, kura, pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību” 3.pantu, grāmatvedību kārto pati, jo esmu kapitālsabiedrības vienīgā valdes locekle un dalībniece. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbaudē vaicāja, vai man ir atbilstoša izglītība grāmatvedībā. Man ir atbilstoša izglītība, bet vai VID ir tiesīgs to vaicāt? Jo likumā “Par grāmatvedību” rakstīts, ka šīs prasības neattiecas uz uzņēmuma vadītāju, kas grāmatvedību var kārtot pats.
Komerclikuma 161.panta 6.daļa nosaka: Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā. Skaidrojam, kas šie ir par gadījumiem!
Sniedzu klientam grāmatvedības pakalpojumus. Esmu savu klientu pārbaudījusi – viņš nav nevienā riska grupā. Bet, sniedzot savu pakalpojumu, redzu, ka klientam ir klienti, ar kuriem tiek veikti darījumi “eBay” platformā. Kādi ir mani riski, ja neziņoju par sava klienta klientiem? Vai man ir jāziņo arī par vēsturiskiem darījumiem?
|
3
|
. . . |
|---|
