67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Viena no šī gada apspriestākajām tēmām, kura nu jau vairs neattiecas tikai uz banku sektoru vien, bet teju katru uzņēmumu, ir noziedzīgi iegūtie līdzekļi, to atmazgāšanas mēģinājumi un šādu darījumu izskaušanas centieni. Likums, kas izraisījis gan neskaidrības, gan negācijas, gan arī apjukumu par papildu pienākumiem uzņēmumiem, atkal piedzīvojis apjomīgas izmaiņas.
Domājot par finansēm un dažādām atskaitēm, var rasties virkne jautājumu par to jēgu un nozīmi. Piemēram, kāpēc gatavot naudas plūsmas pārskatu? Vai tā ir tikai formāla prasība, kas noteikta likumā, vai tomēr naudas plūsmas pārskatam ir dziļāka nozīme sabiedrības saimnieciskās darbības plānošanā? Kādu informāciju sniedz naudas plūsma un kā to pielietot praksē?
Sabiedrības bilancē ir nesadalīta peļņa, kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim. Dalībnieki plāno to sadalīt dividendēs līdz 2019.gada 31.decembrim, izmantojot iespēju piemērot iedzīvotā ienākuma nodokļa (IIN) likmi 10% apmērā, līdz gada beigām to ieturēt un iesniegt “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. Bet sabiedrībai nav finansiālu iespēju šajā pašā periodā dalībniekiem šīs dividendes izmaksāt. Vai esam pareizi sapratuši, ka sliktākajā gadījumā saskaņā ar Komerclikumu neizmaksātās dividendes pēc 10 gadiem pāries sabiedrības īpašumā kā “Pārējie ieņēmumi”?
Sabiedrība, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, daļu no tās izlieto savām vajadzībām bez atlīdzības (valdes loceklis privātam patēriņam). Kā šajā gadījumā piemērot pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmumu ienākuma nodokli? Kā šo darījumu uzrādīt attiecīgajos nodokļu pārskatos?
Valsts ieņēmumu dienests pēdējā laikā ļoti aktīvi veicis nodokļu maksātāju kontroles pasākumus, būtiski pieaugusi arī kontroles pasākumu daudzveidība un skaits. Kādi mājasdarbi jāizpilda grāmatvežiem un uzņēmējiem, gaidot ciemos inspektoru?
Eksporta un muitas darījumi ir vieni no sarežģītākajiem jautājumiem, ar ko vadītāji un grāmatveži saskaras. Ir daudz specifisku terminu, darbību, kā arī virkne nodokļu jautājumu, kas var rasties. Piemēram, kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai, vedot preces uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm, varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi?
Mūsdienu pasaules mediju un investoru uzmanību piesaista virkne strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu, piemēram, “Uber”, “Lyft”, “Tesla”. Rodas iespaids, ka šo uzņēmumu galvenā prioritāte nav pelnītspēja, vismaz ne īstermiņā. Latvijas un Baltijas tirgū, visticamāk, šāda līmeņa izaugsmes tempus sasniegt ir ievērojami grūtāk. Mums ir jādomā par rentabilitāti.
No 2016.gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Tajā uzdots grāmatvežiem, advokātiem, patērētāju kreditētājiem un citiem uzņēmumiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Taču līdz ar jaunākajiem grozījumiem pienākums ievērot šo likumu ir noteikts ikvienam!
Oficiālās e-adreses lietošana kopš 2018.gada vidus ir obligāta valsts un pašvaldības iestādēs, bet uzņēmēji šobrīd to var lietot brīvprātīgi. Šī kārtība mainīsies, sākot no 2020.gada 1.janvāra, kad saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu visos uzņēmumos oficiālās e-adreses lietošana būs obligāta. Jāsāk gatavoties!
Kopš šī gada 1.aprīļa, kad stājās spēkā jaunais Komercnoslēpuma aizsardzības likums, parādījusies vēl viena komercnoslēpuma definīcija. Vai jaunais likums ir ietekmējis noteikumus attiecībā uz grāmatvedībā esošo informāciju un tās aizsardzību?
Sabiedrības pamatdarbība ir būvniecība. Vai tās īpašnieks drīkst izmantot sabiedrības līdzekļus savas privātmājas būvniecībai? Iztērētie līdzekļi tiktu atmaksāti sabiedrībai pēc mājas reģistrācijas zemesgrāmatā un tās pārdošanas. Vai šādā darījumā veidojas kādi nodokļu riski?
Finanšu instrumentu tirgus likumā pieņemti grozījumi, kas nosaka akcionāru tiesības pilnībā pārzināt un kontrolēt sabiedrību valdes un padomes atalgojumu sistēmu un vienlaikus visai būtiski skar sabiedrību valdes un padomes locekļu tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti.
Šī gada 1.maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums ar mērķi veicināt trauksmes celšanu, motivēt un iedrošināt iedzīvotājus celt trauksmi jeb ziņot par pārkāpumiem, kas var apdraudēt visu sabiedrību kopumā vai kādu sabiedrības daļu un tās intereses. Un tagad pats galvenais jautājums – par ko un kādā veidā ir jāziņo?
Esmu mikrouzņēmuma īpašniece un valdes locekle. Tuvākajā laikā došos dekrēta atvaļinājumā. Kā man šis fakts būtu jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam? Kas jāizdara, lai darbinieks, kam uzticos, var vadīt firmu?
Sabiedrība nodarbojas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu. Pieņemsim, ka 2019.gadā sabiedrība noslēdz līgumu ar sabiedrības īpašnieku (fizisku personu) par dzīvojamās ēkas celtniecību. Sabiedrība veic celtniecību saskaņā ar apstiprināto tāmi. Puses vienojas, ka īpašnieks norēķināsies pakāpeniski, teiksim, piecu gadu laika pēc objekta pabeigšanas. Kas jāņem vērā, nosakot darījuma cenu, un kādi šādā darījumā varētu būt nodokļu riski?
|
3
|
. . . |
|---|
07:00, 9. Apr. 2020