67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Valsts ieņēmumu dienests pārbauda ārpakalpojumu grāmatvežus – vai ir ieviesta iekšējās kontroles sistēma saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, kā arī vai ir ievērotas pareizās procedūras, novērtēti klienti, uzraudzīti to darījumi utt. Bet visā šajā kontekstā tiek vaicāts arī uzrādīt grāmatveža paša riska novērtējumu! Jautājums – uz kā pamata? Vai likums to pieprasa? Un kas tad būtu jānovērtē?
Valsts ieņēmumu dienests paziņojis, ka viens no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kura uzraudzību un kontroli tas veic, ir jebkura komercsabiedrība, kas izsniegusi vismaz vienu aizdevumu. Tas nozīmē, ka pārbaudes būs ne tikai tiem uzņēmumiem, kas reģistrējuši attiecīgo darbības veidu, bet arī tām sabiedrībām, kam tiks konstatēti aizdevumi. Vai šāds apgalvojums ir pamatots ar normatīvajiem aktiem?
Cerīgi! Valsts ieņēmumu dienests restartē savu komunikāciju ar nodokļu maksātājiem jeb klientiem – atbilstoši mājas lapā formulētajai vīzijai uzraugošā iestāde ir ceļā uz tādu pārvaldi, kas orientēta uz sadarbību ar klientu. Ko tas nozīmē un kā tas uzlabos sadarbību ar uzņēmumiem?
Nepārvaramas varas klauzulas iekļautas virknē noslēgtu līgumu visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas praksē šie līgumu noteikumi tiek izmantoti reti, pusēm nesaskaroties ar apstākļiem, ko varētu raksturot kā nepārvaramu varu. Tomēr pašreizējā Covid-19 vīrusa straujā izplatība un pret to vērstie valdības ierobežojošie pasākumi ir uzskatāmi parādījuši, ka noslēgtos līgumus vistiešākajā veidā var ietekmēt apstākļi, ko puses, līgumu slēdzot, nevarēja nedz paredzēt, nedz pašlaik novērst.
Pagājušā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienests ir sniedzis uzziņu Nr. 10-10/2935 par jautājumiem, kas skar darba organizāciju komercsabiedrības tirdzniecības vietās. Izskatīsim to!
Uzņēmumu vadītāji bieži vien baidās skatīties tālā nākotnē, jo tas nozīmē šodien pieņemt lēmumus par nākotnes notikumiem, kurus var tikai minēt. Tomēr stratēģiskā jeb ilgtermiņa plānošana palīdz uzņēmumiem kļūt par tirgus līderiem, nevis vienkārši reaģēt uz faktiskajiem notikumiem.
Saskaņā ar likumdošanu pirms darījuma uzsākšanas partneris ir jāpārbauda sankciju sarakstos, lai pārliecinātos par darījuma drošību. Kādu informāciju drīkst pieprasīt, kā to darīt un ko par šo tēmu vajadzētu zināt ikvienā uzņēmumā?
Uzņēmumiem Latvijā vēsturiski par galveno ārējā finansējuma avotu kalpojušas komercbankas, tomēr, attīstoties vietējai uzņēmējdarbības videi, tirgus dalībniekiem parādās iespējas piesaistīt finansējumu no citiem avotiem. Kādi tie ir un kādos gadījumos tos izvēlēties?
No šī gada vidus stājas spēkā jauni soda naudu apmēri par pārkāpumiem grāmatvedības jomā. Viens no būtiskiem jaunumiem – turpmāk sods tiks piemērots fiziskām personām – uzņēmumu vadītājiem. Kādas izmaiņas vēl gaidāmas?
Ar budžeta izstrādi un apstiprināšanu budžetēšanas process nebeidzas. Lai arī cik skrupulozi un detalizēti būtu izstrādāts budžets, bez tā pienācīgas kontroles un analīzes uzņēmums nevar sasniegt izvirzītos mērķus. Gada sākumā jāsāk kontrolēt, vai viss notiek pēc uzņēmuma plāna un kādi notikumi varētu ietekmēt budžeta plāna sasniegšanu.
SIA “A” ir meitas uzņēmums Dānijas uzņēmumam. Abi uzņēmumi savās valstīs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Dānijas uzņēmumam kā juridiskai personai pieder 100% SIA “A” kapitāldaļas. SIA “A” sniedz pakalpojumus Dānijas uzņēmumam un ik mēnesi tam izraksta rēķinu, neskaidrības rodas brīdī, kad Dānijas uzņēmums izraksta rēķinu SIA “A”.
Degvielas tvertne pieder vienam uzņēmumam, kurš noslēdzis līgumu ar otru uzņēmumu par tvertnes nomu. Degviela paredzēta tikai saimnieciskās darbības veikšanai. Degvielas sadale notiek, izmantojot automatizētu iekārtu, kura fiksē izsniegto degvielu katram autotransportam atsevišķi, arī degvielas uzskaiti katrs uzņēmums veic atsevišķi. Inventarizāciju veic katra mēneša pēdējā dienā, uzrādot atlikumus abiem uzņēmumiem atsevišķi. Vai vienu degvielas tvertni var izmantot divi uzņēmumi? Vai, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā degvielas tvertni, tā jāreģistrē abiem uzņēmumiem?
Atbilstoši Saeimas 2019. gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzētas tiesības informēt uzņēmējus par darījuma partnera nodokļu riskiem. Kā tas darbojas praksē?
Vai uzņēmuma vienīgajam valdes loceklim, kuram tiek aprēķināta darba alga, un uzņēmumā citu darbinieku nav, jāaprēķina un grāmatvedībā jāuzrāda atvaļinājuma rezerve?
Plašas diskusijas izraisījusi Dr. oec. Ievas Kalves publikācija “Pases dati darba devējam nav jāzina” (“iFinanses”, maijs 2019), un to būtība ir tāda, ka nav viennozīmīgi skaidrs, vai un kad uzņēmumiem vai organizācijām ir atļauts vai ir pienākums iegūt un saglabāt darbinieku vai klientu, vai citu personu pases datus. No personas datu aizsardzības un Vispārīgās datu aizsardzības regulas viedokļa raugoties, šī situācija ir samērā skaidri atrisināta.
|
3
|
. . . |
|---|
