67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
SIA ar vienu valdes locekli bija MUN maksātāja statusā līdz 2018. gada 31. decembrim, kuru zaudēja ar 2019. gada 1. janvāri. Uzņēmumam līdz 2017. gada 31. decembrim nesadalītā peļņa bija 3737 eiro, 2018. gadā – 5072 eiro, 2019. gadā – 26 661 eiro. Šobrīd pienācis brīdis, kad īpašnieks grib saņemt dividendes. Vai viņš var saņemt dividendes no 2017. gada? Kādi nodokļi jāmaksā? Kādas atskaites jānodod? Vai UIN deklarācijas 1.1. rindā jāuzrāda, ka uz 2017. gada 31. decembri ir nesadalīta peļņa, jo, manuprāt, tā kā uzņēmumam tajā brīdī bija MUN maksātāja statuss, šai peļņai nekāda sakara ar UIN nav.
Daļai komersantu darījumu attiecības ar nerezidentiem ir ierasta saimnieciskās darbības prakse, bet daļai komersantu tāda prakse nav izveidojusies, taču ir interese šādas darījuma attiecības nodibināt. Tieši šie komersanti ir pakļauti riskam noslēgt ar nerezidentu tādu darījumu, kas būtu pretējs to interesēm. Kāpēc un kā mazināt šos riskus? Par to šajā rakstu sērijā.
Ja konstatēta agresīva nodokļu plānošana, jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Kā to uzņēmumā identificēt? Kā sagatavot atskaiti Valsts ieņēmumu dienestam? Kādi riski rodas uzņēmumam un grāmatvedim? Kā novērst šos riskus un nepieļaut pārkāpumus?
Kāda idejiski ir atšķirība starp ārpakalpojuma grāmatvedi un uzņēmuma grāmatvedi? Kāpēc ārpakalpojuma grāmatvedim jāpilda visas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības neatkarīgi no tā, kādā jomā darbojas viņa klienti, bet uz uzņēmumu, ja tas nedarbojas nevienā no likumā minētajām jomām, neattiecas gandrīz nekas?
Patlaban jautājums “Cik nodokļu nomaksas kontu ir Latvijā?” vēl lieliski iederas raidījuma “Es mīlu Tevi, Latvija!” sadaļā “Vairāk vai mazāk”, jo iekšzemes nodokļi tiek ieskaitīti 42 kontos. Nenoliedzami, tāda kārtība rada papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. Šaubu nav – mazāk ir labāk!
Vai meitas uzņēmums “A” drīkst pārdod mātes uzņēmumam “B” 0 eiro vērtībā dzīvojamo busiņu, kuram tirgus vērtība ir apmēram 2000 eiro? Kā tas ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju?
Kas ir blokķēdes tehnoloģija, kā to izmantot kases aparātos, lai tajos reģistrētos datus sasaistītu ar Valsts ieņēmumu dienesta sistēmām, kā tā spēj transformēt biznesa procesus un kā tā ietekmēs grāmatveža un revidenta profesijas ilgtermiņā, apskatīsim šajā rakstā.
Likumā noteikts pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par pamatdarbības veidu, norādot atbilstošu NACE kodu. Vai jāpaziņo visi darbības veidi vai arī tikai pamatdarbība? Un kādas ir sekas, ja darbības veids netiek paziņots? Vai šādu saimniecisko darbību nedrīkst veikt?
Jau pagājis vairāk nekā gads kopš stājies spēkā pārskatītais transfertcenu dokumentācijas standarts, nosakot būtiskas izmaiņas, kad nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot un sniegt Valsts ieņēmumu dienestam noteiktas formas (līmeņa) transfertcenu dokumentāciju.
Likums nosaka juridisku personu pienākumu atklāt savu patieso labuma guvēju, iesniedzot Uzņēmumu reģistram noteiktu informāciju. Savukārt Uzņēmumu reģistrs, nesaņemot pietiekamu informāciju, var uz laiku atlikt pieteikto reģistrāciju. Apskatīsim praktiskos aspektus, kā sekmīgi iesniegt informāciju Uzņēmumu reģistrā un izvairīties no atbildības par paziņošanas pienākuma savlaicīgu neizpildi.
Vai grāmatvedi var sodīt, ja viņa dēļ darbiniekam ilgstoši ir nepareizi izmaksāta alga? Kļūdas dēļ grāmatvedības sistēmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes vietā ielikts “0”, līdz ar to vairākus mēnešu darbinieka algai nav piemērots IIN, un uzņēmumam (vai arī darbiniekam) radušās finanšu sekas.
SIA “X” gada peļņa ir 1000 eiro. Dalībnieki vēlas izmaksāt to dividendēs, iekļaujot šajā summā arī nodokli, tātad attiecīgi dividendēs izmaksāt 800 eiro un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksai – 200 eiro. Vai šāds peļņas sadalījums ir korekts? Un kā to atspoguļot UIN deklarācijā?
Lai izpildītu Eiropas Padomes direktīvas 2018/822 jeb DAC 6 prasības, Ministru kabinets (MK) pieņēmis MK noteikumus Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”, kas stājas spēkā šī gada 1. jūlijā, bet piemērojami ar atpakaļejošu datumu.
Ārkārtējās situācijas apstākļos, kad daudziem uzņēmumiem valdības noteikto ierobežojumu dēļ rodas neziņa par sava uzņēmuma nākotni, tāpat arī šodien, kad cīņa ar Covid-19 visā pasaulē vēl turpinās un uzņēmējdarbību ierobežojoši vai ietekmējoši lēmumi gan Latvijā, gan pasaulē var tikt pieņemti un mainīti ik dienu, iespējams viens no pagaidu risinājumiem var būt komersanta darbības apturēšana uz laiku.
Covid-19 ārkārtējā situācija tieši vai netieši ietekmēja visus uzņēmumus, izraisot pieprasījuma samazinājumu pēc uzņēmumu pakalpojumiem, ražošanas objektu un ofisu slēgšanu un darba spēka dīkstāvi, izejvielu piegādes kavējumus vai pārtraukumus, kreditoru parādu apmaksas kavējumus, ienākumu un naudas plūsmas nestabilitāti un finanšu nenoteiktību. Tieši šajā periodā uzņēmuma finanšu stāvokļa analīzei ir vitāla nozīme. Vai un cik ilgi uzņēmums būs spējīgs izdzīvot ar esošajiem resursiem un pašreizējiem darbības apjomiem?
|
3
|
. . . |
|---|
