67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Jau pagājis vairāk nekā gads kopš stājies spēkā pārskatītais transfertcenu dokumentācijas standarts, nosakot būtiskas izmaiņas, kad nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot un sniegt Valsts ieņēmumu dienestam noteiktas formas (līmeņa) transfertcenu dokumentāciju.
Likums nosaka juridisku personu pienākumu atklāt savu patieso labuma guvēju, iesniedzot Uzņēmumu reģistram noteiktu informāciju. Savukārt Uzņēmumu reģistrs, nesaņemot pietiekamu informāciju, var uz laiku atlikt pieteikto reģistrāciju. Apskatīsim praktiskos aspektus, kā sekmīgi iesniegt informāciju Uzņēmumu reģistrā un izvairīties no atbildības par paziņošanas pienākuma savlaicīgu neizpildi.
Vai grāmatvedi var sodīt, ja viņa dēļ darbiniekam ilgstoši ir nepareizi izmaksāta alga? Kļūdas dēļ grāmatvedības sistēmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes vietā ielikts “0”, līdz ar to vairākus mēnešu darbinieka algai nav piemērots IIN, un uzņēmumam (vai arī darbiniekam) radušās finanšu sekas.
SIA “X” gada peļņa ir 1000 eiro. Dalībnieki vēlas izmaksāt to dividendēs, iekļaujot šajā summā arī nodokli, tātad attiecīgi dividendēs izmaksāt 800 eiro un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksai – 200 eiro. Vai šāds peļņas sadalījums ir korekts? Un kā to atspoguļot UIN deklarācijā?
Lai izpildītu Eiropas Padomes direktīvas 2018/822 jeb DAC 6 prasības, Ministru kabinets (MK) pieņēmis MK noteikumus Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”, kas stājas spēkā šī gada 1. jūlijā, bet piemērojami ar atpakaļejošu datumu.
Ārkārtējās situācijas apstākļos, kad daudziem uzņēmumiem valdības noteikto ierobežojumu dēļ rodas neziņa par sava uzņēmuma nākotni, tāpat arī šodien, kad cīņa ar Covid-19 visā pasaulē vēl turpinās un uzņēmējdarbību ierobežojoši vai ietekmējoši lēmumi gan Latvijā, gan pasaulē var tikt pieņemti un mainīti ik dienu, iespējams viens no pagaidu risinājumiem var būt komersanta darbības apturēšana uz laiku.
Covid-19 ārkārtējā situācija tieši vai netieši ietekmēja visus uzņēmumus, izraisot pieprasījuma samazinājumu pēc uzņēmumu pakalpojumiem, ražošanas objektu un ofisu slēgšanu un darba spēka dīkstāvi, izejvielu piegādes kavējumus vai pārtraukumus, kreditoru parādu apmaksas kavējumus, ienākumu un naudas plūsmas nestabilitāti un finanšu nenoteiktību. Tieši šajā periodā uzņēmuma finanšu stāvokļa analīzei ir vitāla nozīme. Vai un cik ilgi uzņēmums būs spējīgs izdzīvot ar esošajiem resursiem un pašreizējiem darbības apjomiem?
Šoreiz par ārpakalpojuma grāmatvežu atbildību cīņā ar finanšu noziegumiem. Mēģināsim noskaidrot, vai likuma subjektiem un uzraugošajām iestādēm ir vienota izpratne par likuma normu ievērošanu. Cik sarežģīti vai vienkārši ir ievērot likuma prasības un kas jāņem vērā, lai likuma normu ievērošana nekļūtu tikai par formālu prasību un ķeksīti birokrātiskajā slogā?
2020. gada 23. martā stājās spēkā steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Komerclikumā (KL), ar kuriem tika noregulēti jautājumi par attālinātu dalību un balsošanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku sapulcē vai akciju sabiedrības (AS) akcionāru sapulcē, balsošanu pirms dalībnieku vai akcionāru sapulces, kā arī veiktas izmaiņas prasībās par valdes un sapulces protokolu parakstīšanu. Grozījumi jāņem vērā, arī lemjot par gada pārskata apstiprināšanu.
Matīsa Kodoliņa publikācijā “Kas jāņem vērā par debitoru parādiem Covid-19 ietekmē” (iFinanses, 01.06.2020.) teikts: “Arī tad, kad parāds ir salīdzinoši nesen radies, jāseko līdzi partnera statusam, nepieļaujot gadījumu, ka uzņēmumu likvidē, neierosinot maksātnespēju, vai uzņēmumu no UR izslēdz VID vai kāda cita institūcija." Varētu, lūdzu, kādus praktiskus ieteikumus, kā nepieļaut tādu gadījumu?
Sliekšņa deklarācija ir samēra jauns instruments, kas ir spēkā no 2019. gada beigām un uzliek ziņošanas pienākumu par veikto darījumu saturu lielam likuma subjektu skaitam. Informācija tiek sniegta Finanšu izlūkošanas dienestam. Kam un kādos gadījumos šīs deklarācijas jāsagatavo?
Līdz ar plašajiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas noteikti ne tikai Latvijā, bet arī vairumā citu valstu, tautsaimniecībā tiek izjustas būtiskas ekonomiskas problēmas. Uzņēmēji šajā laikā saskaras ne tikai ar klientu plūsmas samazināšanos, bet arī aizvien vairāk ar klientu maksājumu kavējumiem par nosūtītajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ir arī situācijas, kurās klienti lūdz atlikt maksājumus vai tuvākajā laikā neveikt parādu atgūšanas darbības, atsaucoties uz grūtībām norēķināties. Ko darīt ar parādniekiem?
Ja rēķins nav pareizi noformēts, tas nepilda attaisnojuma dokumenta funkcijas grāmatvedībā. Bet ko darīt, ja darbi izdarīti, rēķins noformēts korekti, bet tajā nav norādīts samaksas termiņš? Kad apmaksāt šādu rēķinu? Kurš to izlemj? Un kas noteikts normatīvajos aktos?
Ikdienā novērots, ka Valsts ieņēmumu dienests savu funkciju īstenošanai lielu uzmanību pievērš nodokļu kontroles pasākumu plānošanai un pārbaudāmo objektu atlasei. Kā tiek vākti un analizēti uzņēmumu dati? Un kā tiek atlasīti uzņēmumi kontroles pasākumiem?
Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 dažu nedēļu laikā būtiski mainījusi cilvēku ikdienu un ierastos biznesa procesus Latvijā un visā pasaulē. Turklāt situācijas dinamiskā mainība liedz veidot biznesa attīstības (daudziem uzņēmumiem un pat nozarēm – arī izdzīvošanas) prognozes ar ticamības pakāpi, kas "pirms Covid-19" laikmetā tika uzskatīta par pieņemamu.
|
3
|
. . . |
|---|
