67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Kuram gan nav gadījies pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, neievērot kādu ceļa zīmi vai arī izdarīt kādu citu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu? Atliek vien rēķināties ar rezultātu – soda naudu. Tomēr, saņemot šādu soda naudas rēķinu uzņēmumā, rodas jautājums – kuram tā ir jāmaksā – uzņēmumam vai darbiniekam. Un kā soda naudām piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli?
Latvijas pilsonim Bērziņam pieder 50% daļu Latvijas uzņēmumā un 50% Lietuvas uzņēmumā. Lietuvas uzņēmums regulāri sniedz pakalpojumus Latvijas uzņēmumam. Tātad tie ir saistīti savā starpā? Bet vai Latvijas uzņēmumam ir nepieciešams izstrādāt transfertcenu politiku, ja tas tikai pērk pakalpojumus no kaimiņvalsts uzņēmuma? Kuram no uzņēmumiem ir jāpierāda, ka pakalpojums tiek sniegts par tirgus cenām?
Kā jāgrāmato neizmaksātās dividendes, ja tām beidzas Komerclikumā noteiktais 10 gadu izmaksu termiņš?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) principa “Konsultē vispirms” pārbaudēm atlasa Latvijas uzņēmumus, balstoties uz sabiedrībai jau no 2013.gada zināmajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatas projektā noteiktajiem transfertcenu riska indikatoriem, piemēram, peļņas līmeni, zaudējumiem, aizņēmumu procentiem, darījumiem ar nemateriālo īpašumu u.c. Šajā publikācijā aprakstīta VID īstenotā prakse, ņemot vērā normatīvos aktus, kas attiecas uz taksācijas gadiem līdz 2017.gada 31.decembrim.
Mūsu uzņēmums ar sadarbības partneri vienojas par autordarba radīšanu un publicēšanu. Vai mēs varam slēgt autoratlīdzības līgumu? Un tad kā autors pie publikācijas būtu jānorāda SIA?
Bieži uzņēmējiem nākas saskarties ar sarežģītām situācijām, kad operatīvi jāspēj novērtēt apstākļus un pieņemt pareizus lēmumus. Ir jāvar pielāgoties, ražojot un pārdodot tikai tās preces, kuras nesīs vislielākos augļus. No šādiem lēmumiem bieži ir atkarīga arī uzņēmuma attīstība un izaugsme virzībā uz tā galveno mērķi - peļņu.
Sākot ar 2018.gadu, uzņemoties starptautiskā pilota iniciatīvu, Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar citu valstu nodokļu administrācijām piedalās ”Startpvalstu dialoga” (Cross-border dialogue) projektā, kura ietvaros tiek risināti starptautisko nodokļu jautājumi, tajā skaitā transfertcenu, pastāvīgo pārstāvniecību nodokļu konvencijas jautājumi, ieturējuma nodokļu jautājumi un jautājumi par zaudējumiem no starptautiskās saimnieciskās darbības. Kāds ieguvums no tā Latvijas uzņēmumiem?
Pēterim pieder 100% pamatkapitāla daļu sabiedrībā “A” un 50% pamatkapitāla daļu sabiedrībā “B”. Vienlaicīgi Pēteris ir vienīgais valdes loceklis abās sabiedrībās. Sabiedrība “A” 2018.gadā izsniedza ilgtermiņa aizdevumu sabiedrībai “B”. Vai abas minētas sabiedrības Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanai uzskatāmas par saistītām personām?
Nesen bija populāri gada pārskatā ielikt aptuveni šādu teikumu: “Lūdzam atbrīvot valdi no atbildības par zaudējumiem, kas sabiedrībai nodarīti iepriekšējā pārskata gadā!”. Vai šādam teikumam ir kāda jēga? Vai valdi tik vienkārši var atbrīvot no atbildības par gada pārskatā esošo informāciju? Vai un kādas piebildes pie gada pārskatiem valde var likt?
Uzņēmumam jau vairākus gadus ir bankas konts vienā no Latvijā esošajām bankām. Tagad uzņēmums atvēris papildu kontu citā bankā. Vai šī konta numurs obligāti jānorāda Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā?
Uzņēmumā ir nodarbināti četri cilvēki, diviem no tiem alga ir lielāka par minimālo. Šobrīd ar valdes locekli ir noslēgts bezatlīdzības līgums, bet vēlamies noslēgt pilnvarojuma līgumu, nosakot atlīdzību. Vai šajā gadījumā būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Un vai varēs piemērot IIN likmi 20% apmērā, ja valdes loceklis iesniegs Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu grāmatiņu? Un kā šāda valdes locekļa atlīdzība jāuzrāda, iesniedzot atskaites par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?
Kuriem Latvijas uzņēmumiem un kāda transfertcenu dokumentācija ir jāsagatavo par 2018. gadu, un kāda informācija tajā jāiekļauj? Šajā publikācijā soli pa solim izskatīsim šos jautājumus, ņemot vērā šī gada 25.oktobrī Saeimā apstiprinātos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu ekonomikās jau ilgus gadus līdztekus pierastajam finanšu pārskatam uzņēmumi gatavo arī nefinanšu pārskatus, no kuriem visizplatītākais un investoram pierastākais ir ilgtspējas pārskats. Pēdējos gados aizvien augoša tendence arīdzan Latvijas uzņēmumu vidū ir izstrādāt ilgtspējas pārskatus.
2018.gada 7.septembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kas aizstāj Ministru kabineta noteikumus Nr.916 ar tādu pašu nosaukumu. Kas par šīm izmaiņām jāzina dokumentu noformētājiem?
Mūsdienīgam uzņēmumam ikdienā ir daudzi un dažādi mērķi un uzdevumi – jāspēj izdzīvot konkurences apstākļos, jānodrošina sekmīga darbība, jāveido pievilcīga darba vide un nemitīga attīstība utt. Ir svarīgi izmantot dažādas iespējas, kā sasniegt šos un citus mērķus.
|
3
|
. . . |
|---|
07:00, 12. Sep. 2019