67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) grāmatvedības uzskaiti veic divkāršā ieraksta sistēmā. Pēc finanšu gada noslēgšanas ZAB partneri nolemj sadalīt peļņu, par ko attiecīgi ir nomaksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, iekļaujot to savās gada ienākumu deklarācijās. Vai šī peļņas sadale var tikt uzskatīta par dividendēm pielīdzināmām izmaksām, jo saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu ZAB var tikt pielīdzināts juridiskai personai Civillikuma izpratnē? Un vai par šo peļņas sadali ZAB partneriem (advokātiem) ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?
Uzņēmumā strādā grāmatvede uz darba līguma pamata. Grāmatvede nodod lietošanā uzņēmumam savu datoru un printeri, par ko tiek noslēgts patapinājuma līgums. Protams, grāmatvedības kārtošanai nepieciešama arī grāmatvedības datorprogramma, tāpēc jautājums - vai grāmatvede drīkst patapināt arī grāmatvedības datorprogrammu?
Lietuvas pilsonis Latvijā pilda valdes locekļa pienākumus kā nerezidents (ierodas Latvijā dažas reizes mēnesī), viņam ir noformēts A1 sertifikāts. Vai šādā gadījumā Lietuvas pilsonis ir jāreģistrē Latvijā kā darba ņēmējs? Kā notiek iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšana – no bruto atlīdzības? Šajā gadījumā sanāk, ka IIN tiek pārmaksāts par sociālo iemaksu daļu, kuru lietuvietis pats rēķinās un maksās savā valstī.
Uzņēmuma attīstīšanai nepieciešami finanšu līdzekļi. Vai labāk ieguldīt uzņēmuma uzkrāto kapitālu, savus personīgos līdzekļus, vai tomēr aizņemties, bet peļņu sadalīt dividendēs? Lai atrastu vēlamo balansu, kā arī izprastu kapitāla struktūru izmainošā lēmuma ietekmi uz pašu kapitāla atdevi, ir vērts aplūkot finanšu sviras efektu.
Sabiedrība sniedz inspekcijas pakalpojumus tranzīta kravu pārvadājumiem, tās rīcībā ir dzelzceļa transporta pavadzīmes, tranzīta deklarāciju kopijas un sarakste ar pasūtītāju. Pasūtītāja sabiedrības nosaukums neparādās ne dzelzceļa transporta pavadzīmēs, ne tranzīta deklarācijās, tajos kā kravas saņēmēja uzrādīta pavisam cita sabiedrība. Kā pierādīt, ka sabiedrība apkalpoja tieši šo eksporta kravu? Vai minētie dokumenti apliecina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmes piemērošanu un vai nepieciešams līgums ar pasūtītāju?
Šī gada jūlijā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas noteikumi papildināti ar terminu – zemas pievienotās vērtības pakalpojumi. Tiem ir noteiktas atvieglotas transfertcenu analīzes un dokumentācijas prasības. Kas ir zemas pievienotās vērtības pakalpojumi? Kam un kādi atvieglojumi ir paredzēti?
Viena no šī gada apspriestākajām tēmām, kura nu jau vairs neattiecas tikai uz banku sektoru vien, bet teju katru uzņēmumu, ir noziedzīgi iegūtie līdzekļi, to atmazgāšanas mēģinājumi un šādu darījumu izskaušanas centieni. Likums, kas izraisījis gan neskaidrības, gan negācijas, gan arī apjukumu par papildu pienākumiem uzņēmumiem, atkal piedzīvojis apjomīgas izmaiņas.
Domājot par finansēm un dažādām atskaitēm, var rasties virkne jautājumu par to jēgu un nozīmi. Piemēram, kāpēc gatavot naudas plūsmas pārskatu? Vai tā ir tikai formāla prasība, kas noteikta likumā, vai tomēr naudas plūsmas pārskatam ir dziļāka nozīme sabiedrības saimnieciskās darbības plānošanā? Kādu informāciju sniedz naudas plūsma un kā to pielietot praksē?
Sabiedrības bilancē ir nesadalīta peļņa, kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim. Dalībnieki plāno to sadalīt dividendēs līdz 2019.gada 31.decembrim, izmantojot iespēju piemērot iedzīvotā ienākuma nodokļa (IIN) likmi 10% apmērā, līdz gada beigām to ieturēt un iesniegt “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. Bet sabiedrībai nav finansiālu iespēju šajā pašā periodā dalībniekiem šīs dividendes izmaksāt. Vai esam pareizi sapratuši, ka sliktākajā gadījumā saskaņā ar Komerclikumu neizmaksātās dividendes pēc 10 gadiem pāries sabiedrības īpašumā kā “Pārējie ieņēmumi”?
Sabiedrība, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, daļu no tās izlieto savām vajadzībām bez atlīdzības (valdes loceklis privātam patēriņam). Kā šajā gadījumā piemērot pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmumu ienākuma nodokli? Kā šo darījumu uzrādīt attiecīgajos nodokļu pārskatos?
Valsts ieņēmumu dienests pēdējā laikā ļoti aktīvi veicis nodokļu maksātāju kontroles pasākumus, būtiski pieaugusi arī kontroles pasākumu daudzveidība un skaits. Kādi mājasdarbi jāizpilda grāmatvežiem un uzņēmējiem, gaidot ciemos inspektoru?
Eksporta un muitas darījumi ir vieni no sarežģītākajiem jautājumiem, ar ko vadītāji un grāmatveži saskaras. Ir daudz specifisku terminu, darbību, kā arī virkne nodokļu jautājumu, kas var rasties. Piemēram, kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai, vedot preces uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm, varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi?
Mūsdienu pasaules mediju un investoru uzmanību piesaista virkne strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu, piemēram, “Uber”, “Lyft”, “Tesla”. Rodas iespaids, ka šo uzņēmumu galvenā prioritāte nav pelnītspēja, vismaz ne īstermiņā. Latvijas un Baltijas tirgū, visticamāk, šāda līmeņa izaugsmes tempus sasniegt ir ievērojami grūtāk. Mums ir jādomā par rentabilitāti.
No 2016.gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Tajā uzdots grāmatvežiem, advokātiem, patērētāju kreditētājiem un citiem uzņēmumiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Taču līdz ar jaunākajiem grozījumiem pienākums ievērot šo likumu ir noteikts ikvienam!
Oficiālās e-adreses lietošana kopš 2018.gada vidus ir obligāta valsts un pašvaldības iestādēs, bet uzņēmēji šobrīd to var lietot brīvprātīgi. Šī kārtība mainīsies, sākot no 2020.gada 1.janvāra, kad saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu visos uzņēmumos oficiālās e-adreses lietošana būs obligāta. Jāsāk gatavoties!
|
3
|
. . . |
|---|
15:30, 22. Mai. 2020