67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Eksporta un muitas darījumi ir vieni no sarežģītākajiem jautājumiem, ar ko vadītāji un grāmatveži saskaras. Ir daudz specifisku terminu, darbību, kā arī virkne nodokļu jautājumu, kas var rasties. Piemēram, kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai, vedot preces uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm, varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi?
Mūsdienu pasaules mediju un investoru uzmanību piesaista virkne strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu, piemēram, “Uber”, “Lyft”, “Tesla”. Rodas iespaids, ka šo uzņēmumu galvenā prioritāte nav pelnītspēja, vismaz ne īstermiņā. Latvijas un Baltijas tirgū, visticamāk, šāda līmeņa izaugsmes tempus sasniegt ir ievērojami grūtāk. Mums ir jādomā par rentabilitāti.
No 2016.gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Tajā uzdots grāmatvežiem, advokātiem, patērētāju kreditētājiem un citiem uzņēmumiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Taču līdz ar jaunākajiem grozījumiem pienākums ievērot šo likumu ir noteikts ikvienam!
Oficiālās e-adreses lietošana kopš 2018.gada vidus ir obligāta valsts un pašvaldības iestādēs, bet uzņēmēji šobrīd to var lietot brīvprātīgi. Šī kārtība mainīsies, sākot no 2020.gada 1.janvāra, kad saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu visos uzņēmumos oficiālās e-adreses lietošana būs obligāta. Jāsāk gatavoties!
Kopš šī gada 1.aprīļa, kad stājās spēkā jaunais Komercnoslēpuma aizsardzības likums, parādījusies vēl viena komercnoslēpuma definīcija. Vai jaunais likums ir ietekmējis noteikumus attiecībā uz grāmatvedībā esošo informāciju un tās aizsardzību?
Sabiedrības pamatdarbība ir būvniecība. Vai tās īpašnieks drīkst izmantot sabiedrības līdzekļus savas privātmājas būvniecībai? Iztērētie līdzekļi tiktu atmaksāti sabiedrībai pēc mājas reģistrācijas zemesgrāmatā un tās pārdošanas. Vai šādā darījumā veidojas kādi nodokļu riski?
Finanšu instrumentu tirgus likumā pieņemti grozījumi, kas nosaka akcionāru tiesības pilnībā pārzināt un kontrolēt sabiedrību valdes un padomes atalgojumu sistēmu un vienlaikus visai būtiski skar sabiedrību valdes un padomes locekļu tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti.
Šī gada 1.maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums ar mērķi veicināt trauksmes celšanu, motivēt un iedrošināt iedzīvotājus celt trauksmi jeb ziņot par pārkāpumiem, kas var apdraudēt visu sabiedrību kopumā vai kādu sabiedrības daļu un tās intereses. Un tagad pats galvenais jautājums – par ko un kādā veidā ir jāziņo?
Esmu mikrouzņēmuma īpašniece un valdes locekle. Tuvākajā laikā došos dekrēta atvaļinājumā. Kā man šis fakts būtu jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam? Kas jāizdara, lai darbinieks, kam uzticos, var vadīt firmu?
Sabiedrība nodarbojas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu. Pieņemsim, ka 2019.gadā sabiedrība noslēdz līgumu ar sabiedrības īpašnieku (fizisku personu) par dzīvojamās ēkas celtniecību. Sabiedrība veic celtniecību saskaņā ar apstiprināto tāmi. Puses vienojas, ka īpašnieks norēķināsies pakāpeniski, teiksim, piecu gadu laika pēc objekta pabeigšanas. Kas jāņem vērā, nosakot darījuma cenu, un kādi šādā darījumā varētu būt nodokļu riski?
Uzņēmuma maksātspēja ir uzņēmuma finanšu stabilitātes rādītājs, tāpēc tai jāseko līdzi pašiem un tā, visticamāk, interesēs sadarbības partnerus. Šajā publikācijā aplūkosim maksātspējas rādītājus un kontekstu, kādā tie būtu jāskata. Ielūkosimies to pielietojumā un apskatīsim, kāpēc tieši šobrīd ir svarīgi pievērst tiem pastiprinātu uzmanību.
Vai Latvijā ir nosacījumi, kāds drīkst vai nedrīkst būt personas paraksts? Ierasts, ka paraksts sastāv no iniciāļiem vai uzvārda. Vai teorētiski paraksts var būt arī kāds simbols? Vai un cik bieži persona drīkst mainīt savu parakstu? Vai paraksta maiņa ir jāsaskaņo? Kā rīkoties, ja parakstu izdomā mainīt, piemēram, valdes priekšsēdētājs?
Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tāpat kā starptautisko un nacionālo sankciju ievērošana, ir ikvienas fiziskas un juridiskas personas pienākums. Taču praksē neparastu vai aizdomīgu darījumu identificēšana dažkārt ir izaicinājums un prasa padziļinātu izpratni par savas uzņēmējdarbības specifiku un klientu loku, lai varētu noteikt savai darbības sfērai atbilstošas neparastu vai aizdomīgu darījumu pazīmes.
Pieredze rāda, ka daudzi nodokļu strīdi nesāktos un nenonāktu tiesu kalendārā, ja vien savlaicīgi tiktu veikta korekta sadarbība ar nodokļu administrāciju. Izpaliek arī kvalitatīva padoma vai juridiskās palīdzības meklēšana pie konkrētās jomas speciālista. Šoreiz pievērsīsimies bieži novērotām, nepareizām rīcībām vai tipiskām kļūdām gadījumos, kad nodokļu maksātājs nonāk Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā.
Ikvienam uzņēmumam ir jāspēj nodrošināt ikdienas naudas plūsma. Nepieciešami pietiekami finanšu resursi, lai segtu personāla izmaksas, parādus piegādātājiem un ievērotu rēķinu apmaksas noteikumus. Apgrozāmais kapitāls parāda uzņēmuma spēju segt šīs saistības, un tā efektīva izmantošana tieši ietekmē uzņēmuma peļņu un naudas plūsmu.
