67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Vai Latvijā ir nosacījumi, kāds drīkst vai nedrīkst būt personas paraksts? Ierasts, ka paraksts sastāv no iniciāļiem vai uzvārda. Vai teorētiski paraksts var būt arī kāds simbols? Vai un cik bieži persona drīkst mainīt savu parakstu? Vai paraksta maiņa ir jāsaskaņo? Kā rīkoties, ja parakstu izdomā mainīt, piemēram, valdes priekšsēdētājs?
Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tāpat kā starptautisko un nacionālo sankciju ievērošana, ir ikvienas fiziskas un juridiskas personas pienākums. Taču praksē neparastu vai aizdomīgu darījumu identificēšana dažkārt ir izaicinājums un prasa padziļinātu izpratni par savas uzņēmējdarbības specifiku un klientu loku, lai varētu noteikt savai darbības sfērai atbilstošas neparastu vai aizdomīgu darījumu pazīmes.
Pieredze rāda, ka daudzi nodokļu strīdi nesāktos un nenonāktu tiesu kalendārā, ja vien savlaicīgi tiktu veikta korekta sadarbība ar nodokļu administrāciju. Izpaliek arī kvalitatīva padoma vai juridiskās palīdzības meklēšana pie konkrētās jomas speciālista. Šoreiz pievērsīsimies bieži novērotām, nepareizām rīcībām vai tipiskām kļūdām gadījumos, kad nodokļu maksātājs nonāk Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā.
Ikvienam uzņēmumam ir jāspēj nodrošināt ikdienas naudas plūsma. Nepieciešami pietiekami finanšu resursi, lai segtu personāla izmaksas, parādus piegādātājiem un ievērotu rēķinu apmaksas noteikumus. Apgrozāmais kapitāls parāda uzņēmuma spēju segt šīs saistības, un tā efektīva izmantošana tieši ietekmē uzņēmuma peļņu un naudas plūsmu.
Kopš 1992.gada, kad cilvēku identificēšanai Latvijā tika ieviesti personas kodi, darba devējam vairs nav jāievāc darbinieku pases dati, un neviens normatīvais akts neprasa to norādīšanu vai iestrādāšanu personāla un pārvaldes dokumentos.
Laiki plūst, laiki mainās. Reģistrējot intelektuālā īpašuma tiesības kādā silto salu uzņēmumā, kam uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā, vairs nav iespējams ar autoratlīdzības maksājumu palīdzību “iznest” ievērojamu peļņu no Latvijas uzņēmuma, pasargājot to no nodokļu sloga.
Lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskati ir iesniegti, peļņa aprēķināta un pienācis brīdis izlemt, ko ar to darīt. Vienkāršākais veids būtu to sadalīt dividendēs, tomēr izrādās, ka līdz ar jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas ieviešanu tas nemaz nav tik vienkārši!
Efektivitāte ir viens no mūsdienu biznesa attīstības stūrakmeņiem. Visi lieliski zina šo vārdu, taču vai zināt, kādi ir efektivitātes noteikšanas rādītāji un kādu priekšstatu tie sniedz par uzņēmuma pārvaldi? Aplūkosim šo rādītāju pielietojumu un skaidrojumu, kā arī aspektus, kam jāpievērš uzmanība, analizējot šos rādītājus.
It visur, kur notiek sacensība, dalībnieki tiecas uz augstāko līmeni. Viens no kritērijiem nodokļu maksātāja kvalifikācijai Valsts ieņēmumu dienesta Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmenī ir prasība nodrošināt dokumentētu nodokļu risku vadības procesu. Kas ir nodokļu risku vadība, un kādas darbības jāveic, lai kvalificētos zelta līmeņa dalībniekiem noteiktajām prasībām?
Man ir neskaidrības par līgumu numuriem. Līgums tiek slēgts vismaz starp divām pusēm, tāpēc bieži rodas situācija, ka līgumam ir viens numurs, ko uzliek, piemēram, pakalpojuma sniedzējs, bet mēs kā pakalpojuma saņēmējs savā uzņēmumā uzliekam citu – savu reģistrācijas numuru. Kā pareizāk numurēt līgumus? Kurai pusei būtu jāliek līguma numurs?
Katram uzņēmuma vadītājam pastāvīgi jāseko līdzi likviditātes rādītājam, jo tas liecina par uzņēmuma spēju norēķināties ar kreditoriem un palīdz pieņemt lēmumus par investīcijām, iegādājoties jaunus pamatlīdzekļus vai paplašinot darbību.
It visās dzīves jomās ir noderīgi ne tikai analizēt labo praksi, bet arī izvērtēt pieļautās kļūdas, lai no tām mācītos. Visnesāpīgāk, protams, ir mācīties no citu kļūdām, tāpēc piedāvājam apskatu par vairākām aktuālām transfertcenu kļūdām, ar ko esam saskārušies, aizstāvot savu klientu intereses nodokļu strīdos ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Kopš 2017.gada 1.janvāra spēkā ir grozījumi Revīziju pakalpojumu likumā, ar kuriem tika paplašinātas prasības atklāt informāciju zvērinātu revidentu ziņojumos. Vai šīs prasības ir attaisnojušās, un revidentu ziņojumi ir kļuvuši vērtīgāki to lietotājiem?
Valdošās tehnoloģiskās, sociālās, ekonomiskās un biznesa pārmaiņas būtiski ietekmē finanšu vadītāja lomu uzņēmumā, tā mainās un kļūst arvien svarīgāka un sarežģītāka. Laiki, kad finanšu vadītājs bija “skaitļu un tabulu cilvēks,” ir pagājuši.
2018.gada pavasarī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments pieņēma būtisku spriedumu, kam būtu jānovērš potenciāli bīstama Valsts ieņēmumu dienesta prakse saistīto personu darījumu vērtēšanā jeb transfertcenu noteikšanā.
10:30, 7. Apr. 2020