Mazo un vidējo komercsabiedrību kategorija ir uzskatāma par vienu no pamatelementiem, kas nodrošina Eiropas Savienības (ES) sociālo stabilitāti un ekonomikas attīstību. Vienlaikus tiek atzīts, ka tieši šai komercsabiedrību kategorijai bieži ir grūtības iegūt kapitālu vai aizdevumus, jo finanšu tirgus nevēlas uzņemties riskus, kas saistīti ar šādu komercsabiedrību kreditēšanu, pie tam šādas komercsabiedrības var piedāvāt ierobežotu nodrošinājumu.
Papildus Eiropas Komisija (EK) ir secinājusi, ka mazo un vidējo komercsabiedrību (MVK) ierobežotie resursi apgrūtina pieeju informācijai, kas saistīta ar tādiem jautājumiem kā jauno tehnoloģiju izmantošana komercdarbībā un potenciālie noieta tirgi[1]. Ņemot vērā MVK būtisko lomu ES ekonomikā un tirgū esošās problēmas, ar ko nākas saskarties MVK, šai komercsabiedrību kategorijai ir noteiktas atsevišķas priekšrocības, kas attiecināmas gan uz atsevišķi izstrādātām ES fondu atbalsta programmām, kas fokusējas tikai uz šīs kategorijas komercsabiedrībām, gan atsevišķas priekšrocības atbalsta programmu ietvaros, kas visbiežāk izpaužas kā lielāka finansējuma intensitātes noteikšana.
Uzņēmums vai komercsabiedrība?
Komisijas 17.06.2014. Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu, (Regula Nr. 651/2014) I pielikums definē MVK jēdzienu. Lai nodrošinātu viennozīmīgu jēdzienu izpratni, jau sākotnēji jānorāda, ka minētās regulas tekstā tiek lietots jēdziens "uzņēmums", savukārt nacionālajos normatīvajos aktos, tajā skaitā Komercsabiedrības atbalsta kontroles likumā un uz minētā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, ir nolemts lietot terminu "komercsabiedrība".
Taču būtiski ir uzsvērt, ka MVK kategorija ietver sevī ne tikai sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību, bet arī fizisku personu, juridisku personu vai šādu personu apvienību neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību. Līdz ar to kategorija ietver arī pašnodarbinātas personas, personālsabiedrības un ģimenes uzņēmumus[2].
Kritēriji MVK statusam
MVK statuss tiek noteikts, pamatojoties uz 2 kvantitatīviem rādītājiem - darbinieku skaitu un gada apgrozījumu un / vai gada bilances kopsummu. Tabulā norādītas precīzas robežvērtības, kuras nepieciešams ievērot, lai nodrošinātu MVK statusu (Avots: EK mājaslapa).
MVK statusa kritēriji
|
Uzņēmumu kategorijas
|
Darbinieki
|
Apgrozījums
|
vai
|
Bilances kopsumma
|
|
|
Vidējie
|
< 250
|
≤ 50 milj. EUR
|
≤ 43 milj. EUR
|
||
|
Mazie
|
< 50
|
≤ 10 milj. EUR
|
≤ 10 milj. EUR
|
||
|
Mikro
|
< 10
|
≤ 2 milj. EUR
|
≤ 2 milj. EUR
|
||
Papildus jānorāda, ka minēto kvantitatīvo rādītāju aprēķinā ņem vērā uzņēmuma tipu, proti, vai konkrētais uzņēmums ir uzskatāms par autonomu uzņēmumu, partneruzņēmumu vai saistītu uzņēmumu[3]. Līdz ar to, ja, piemēram, konkrēta komercsabiedrība ir meitassabiedrība vai tās balsstiesīgo daļu pārvaldošais dalībnieks ir arī dalībnieks citā sabiedrībā, kur tam pieder vairāk nekā 25% no balsstiesīgā kapitāla, tad aprēķinā šis fakts tiks ņemts vērā un kvantitatīvie rādītāji tiks summēti kopā.
Kā deklarēt atbilstību statusam?
Ņemot vērā EK aktīvo darbu pie valsts atbalsta noteikumu modernizācijas, kā arī veiktās izmaiņas ES normatīvā regulējumā, tika izstrādāts un 01.07.2014. stājās spēkā jaunais Komercdarbības atbalsta kontroles likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēja 19.12.2002. pieņemtais Komercdarbības atbalsta kontroles likums. Ņemot vērā normatīvo aktu izmaiņas, bija nepieciešams izdot arī jaunus noteikumus, kas regulē kārtību, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību MVK statusam.
16.12.2014. Ministru kabinets (MK) pieņēma MK noteikumus Nr.776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam". Ekonomikas ministrija (EM), izstrādājot noteikumu projektu, nodrošināja tiesību pārmantojamības principu, proti, ņemot vērā faktu, ka netika veiktas būtiskas izmaiņas komercsabiedrību deklarēšanas kārtībā, MK noteikumu projekts tika balstīts uz jau iepriekš izstrādātajiem un spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.964 "Noteikumi par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai".
Līdz ar to tiek ievērota līdzšinējā, komercsabiedrībām jau praksē piemērotā vienotā pieeja attiecībā uz komercsabiedrību deklarēšanos. Minētie noteikumi nosaka vienotu formu, t.i., deklarāciju, kas komercsabiedrībai ir jāaizpilda un jāiesniedz attiecīgajam atbalsta sniedzējam, lai pierādītu MVK statusu.
Līdzšinējā prakse, kurā komercsabiedrība, piesakoties uz atbalstu, piemēram, iesniedzot ES fondu projekta iesniegumu, vienlaikus iesniedz arī deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību MVK, netiek mainīta. Proti, attiecīgie atbalsta noteikumi, piemēram, MK noteikumi par ES fondu aktivitātes īstenošanu, pieprasīs, lai komercsabiedrība, piesakoties uz atbalstu, vienlaicīgi iesniedz arī minēto deklarāciju un pierāda savu atbilstību MVK.
EM skaidro, ka arī jaunajā ES fondu plānošanas periodā tiks paredzētas aktivitātes, kas attiecināmas uz MVK kā aktivitātes mērķgrupu, un / vai MVK tiks noteiktas atsevišķas priekšrocības, tādējādi arī jaunajā ES fondu plānošanas periodā komercsabiedrības veiks MVK statusa deklarēšanu, lai varētu saņemt šim statusam noteiktās priekšrocības.
