Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, kas groza publiska izpildījuma definīciju; paredz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām pienākumu savā mājas lapā izvietot likumā noteiktu informāciju; atlīdzības noteikšanā ievērot noteiktus kritērijus, kā arī Kultūras ministrijas tiesības pieprasīt dokumentus un informāciju, lai efektīvāk veiktu uzraudzību pār mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību.

Kas ir publiskais izpildījums

Pašlaik Autortiesību likums noteic, ka par publisko izpildījumu uzskatāms ir darba vai cita ar likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka. Minētais likuma formulējums sabiedrībā raisīja neizpratni, ko nozīmē ārpus ierastā ģimenes loka. Praksē bieži tika uzdoti jautājumi, vai publisks izpildījums ir tajā gadījumā, ja darbs tiek atskaņots darba kabinetā, kurā atrodas viens vai divi darbinieki, vai publisks izpildījums ir tad, ja mūzika tiek atskaņota dzimšanas dienas pasākumā, kurā ir uzaicināts kaimiņš u.tml.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, turpmāk par publisko izpildījumu uzskatīs tādu izmantojumu, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji nesaistītiem sabiedrības locekļiem, tādējādi ļaujot publiskā izpildījuma situācijas identificēt precīzāk. Vienlaicīgi jāatzīst, ka izsmeļoši uzskaitīt publiskā izpildījuma situācijas nav iespējams, tāpēc likumdevējs par noteicošo aspektu ir izvēlējies personu savstarpējo attiecību raksturu.

Precizēti mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi

Autortiesību likuma grozījumi paredz, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai atlīdzības noteikšanā ir pienākums ņemt vērā tādus kritērijus kā tiešu komerciālu labumu, ko gūst darba izmantotājs; darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros; tiesību īpašnieka ieguldītos līdzekļus, kā arī citus objektīvus kritērijus. Līdz šim atsevišķi kritēriji ir izvirzīti tiesu praksē, kurā vērtēts taisnīgas atlīdzības pamatojums.[1]

Lai arī lielākā daļa sabiedrības atzīst, ka autoriem, mūzikas radītājiem un citiem tiesību subjektiem pienākas atlīdzība, iebildumi tiek pamatoti ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības necaurspīdīgumu. Lai kliedētu sabiedrības neuzticēšanos tiesību īpašniekiem pienākošās atlīdzības iekasēšanas un sadales sistēmai, Autortiesību likuma grozījumi ir papildināti ar Kultūras ministrijas tiesībām pieprasīt informāciju un dokumentus, lai efektīvāk pārraudzītu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību. Jānorāda, ka jau šobrīd spēkā esošajā Autortiesību likumā ir noteikts, ka Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, it īpaši to, vai tiek piemēroti vienādi noteikumi vienas un tās pašas kategorijas izmantotājiem; netiek nepamatoti atteikta licences izsniegšana; atlīdzības sadale un izmaksa notiek paredzētajā kārtībā; noteikumi par atlīdzības iekasēšanu un sadali ir taisnīgi; administrēšanas izmaksas ir pamatotas.

Jācer, ka jaunie Autortiesību likuma grozījumi mazinās domstarpības ar likumu aizsargāto tiesību objektu izmantotāju un tiesību īpašnieku pārstāvju starpā.


[1] Eiropas Savienības tiesas (agrāk – Eiropas Kopienu tiesas) 2003. gada 6.februāra spriedumā, kas pieņemts lietā C-245/00