Kopš pagājušā gada Valsts darba inspekcijas (VDI) darba apjoms ir palielinājies par 39%. Atlaisto cilvēku skaits aug, darba devēji nonāk arvien lielākās finansiālās grūtībās, kas, savukārt, palielina nelegālo nodarbinātību, un tās apkarošanai VDI nupat ir nepieciešams arī pašu darba devēju atbalsts.
VDI atzīst, ka situācija nav bezcerīga, taču ļoti smaga — gan. Tādēļ šobrīd ir daudz aktuālu lietu, kuras darba devējiem būtu jāzina, lai turpinātu godīgi pildīt savas saistības pret valsti un palīdzētu apkarot negodprātīgos konkurentus.
Maina nosacījumus iepirkumu pretendentiem
Viena no aktualitātēm — gaidāms, ka no jūlija spēkā stājas vairākas likumdošanas novitātes. Līdz ar izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, turpmāk par publisko iepirkumu konkursos uzvarējušiem uzņēmumiem iepirkumu komisija pieprasīs izziņas par to, vai šajos uzņēmumos nav konstatēti būtiski pārkāpumi darba tiesisko attiecību jomā. Ja iepriekš šādas ziņas varēja pieprasīt un varēja arī nepieprasīt, tad turpmāk šī norma būs obligāta. „Tiesa gan, ja līdz šim nelegālā darba spēka izmantošanā pieķertie komersanti publiskajos iepirkumos nedrīkstēja startēt trīs gadus, tad turpmāk tie būs vairs tikai 18 mēneši,” stāsta VDI darba tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza.
„Jā, Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlēsies pretendēt uz valsts vai pašvaldību pasūtījumiem, jābūt kristāltīriem,” smaida VDI direktore Rita Elce, „taču pasaulē tā ir tikai normāla prakse. Šobrīd, kad valsts atrodas tik smagā finanšu krīzē, ir tikai pašsaprotami, ka garantētos pasūtījumus iegūst tikai tie uzņēmumi, kas pilda savas saistības pret darba ņēmējiem un valsti. Jāpiebilst, ka prasība par obligāto izziņu attieksies uz visām tautsaimniecības sfērām — vai tā būtu pārtikas piegāde, būvdarbi, apakšbūvnieku nolīgšana, apsardzes pakalpojumi. Turklāt, tā kā publisko iepirkumu skaits ir jūtami samazinājies, tad konkurence uzņēmēju starpā kļūst asāka un ir apsveicami, ja konkursos uzvarēs godīgie komersanti, kuri no savas darbības nomaksā visus nodokļus.”
Ar 1.jūliju izmaiņas skars arī normu, kas turpmāk darba devējam uzliks par pienākumu trīs dienu laikā informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par darbinieka statusa izmaiņām — pieņemts vai atlaists. „Ja iepriekš VID par šīm izmaiņām bija jāinformē līdz nākamā mēneša piektajam datumam, tad turpmāk tās būs tikai trīs dienas,” atgādina R. Elce. „Tas nozīmē, ka darba devējiem būs jāmobilizējas, taču satraukumam nav pamata. Visus datus var nosūtīt arī elektroniski un tas prasa tikai piecas minūtes.”
Jācīnās kopā
Otra ziņa, kuru VDI grib nodot uzņēmējiem, ir aicinājums atmest bailes un sadarboties ar valsti, ziņojot par nelegālās nodarbināšanas gadījumiem kaimiņu veikalā, līdzās strādājošajā servisā, konkurentu rūpnīcā. „Jā, varētu šķist — tā tāda neglīta stučīšana, taču šā brīža apstākļos tā domāt nedrīkst!” uzsver dienesta direktore. „Pēdējā laikā pie mums sāk vērsties pat uzņēmēju grupas, kas izklāsta situāciju savā pilsētā, norādot uz negodīgo konkurenci un uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem izmaksā aplokšņu algas vai nodarbina cilvēkus bez darba līgumiem. Skaidrs, ka komersanti, kuri nemaksā nodokļus, spēj pircējiem piedāvāt lētākus pakalpojumus, bet tas, savukārt, izputina uzņēmējus, kas ir godīgi pret valsti. Ar šādiem krāpniekiem ir jācīnās kopīgiem spēkiem,” norāda R. Elce. „Tā nav stučīšana, bet gan sava biznesa glābšana, jo nodokļu nemaksātāji dempingo cenas un atņem darbu godīgajiem uzņēmējiem. Turklāt es no sirds iesaku darba devējiem beidzot padomāt par to, ka, ja viņi par saviem darbiniekiem nemaksās nodokļus un valsts kase kļūs arvien tukšāka, tad valsts jebkurā gadījumā meklēs jaunus ceļus kā iegūt līdzekļus, visticamāk, paaugstinot citus nodokļus. Jau tiek runāts par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, par progresīvā nodokļa ieviešanu... Ieviesīs! Ja vien darba devēji šobrīd nesāks kopā ar mums cīnīties pret nelegālo nodarbinātību.”
Jārēķinās ar šo brīdi
Visbeidzot, trešā lieta - tuvākajā laikā Darba likums netiks mainīts un būtiskus atvieglojumus, nodokļu atlaides darba devēji nesagaidīs. Tas nozīmē, ka līdz oktobrim, novembrim, visticamāk, netiks pieņemta nedz ieplānotā norma par samazinātajiem atlaišanas pabalstiem, nedz samazinātā apmaksa par virsstundām, nedz citas novitātes, kuras gaida uzņēmēji. „Tātad ir jāstrādā, ievērojot esošo likumdošanu, un gaidīt labākus laikus nav tālredzīgi. Diemžēl. Ja kāds sarežģītos materiālos apstākļos nonācis darba devējs cer nogaidīt vienu vai divus mēnešus, es tomēr iesaku to nedarīt, jo tas tikai pasliktinās viņa situāciju. Ir jāstrādā un jārēķinās ar esošo situāciju,” saka dienesta direktore.
Vēlas efektīvākus ieročus
Tikmēr jautājums, kas šobrīd visaktuālākais pašai VDI, ir iekavētās izmaiņas Darba likumā, kas būtu vērstas uz efektīvāku negodprātīgu uzņēmēju apkarošanu. Lai gan par prasību, kas darba devējiem uzliktu par pienākumu visas darba līgumu kopijas uzglabāt savu struktūrvienību telpās, tiek runāts jau kopš gada sākuma, šīs novitātes joprojām tiek bremzētas, jo uzņēmēju asociācijas iebilst pret izmaiņām. „Darba devēji oponē, norādot, ka jaunā prasība tiem būs apgrūtinoša, taču es gribētu, lai viņi tomēr saprot — izmaiņas ir vitāli svarīgas cīņā ar nelegālo nodarbinātību, tādēļ tās nenoliedzami būs izdevīgas arī pašiem godīgajiem uzņēmējiem,” skaidro R. Elce. „Mūsu rosinātās izmaiņas paredz, ka visām darba līgumu kopijām jābūt pieejamām uzņēmuma struktūrvienībās — veikalos, restorānos, bodītēs — nevis kaut kur... uzņēmuma juridiskajā adresē. Mums ir tūkstošiem uzņēmumu, kas reģistrēti dzīvokļos, uzņēmumi, kuriem ofiss atrodas vienā vietā, bet veikals — citā, un tad, kad VDI ierodas veikt pārbaudes, uzņēmēji aizbildinās, ka darbinieki tiek nodarbināti ar līgumiem, taču līgumi atrodas citur. Mums ir nācies piedzīvot pat kuriozas situācijas, kad nākamā dienā pēc pārbaudes VDI tiek atnesti „svaigi cepti” darba līgumi, vai arī grāmatvedis apgalvo, ka līgumi tikko izzagti no mašīnas vai aizmirsti tramvajā. Lai cīnītos tieši ar šādiem, klajiem pārkāpējiem, mums tomēr būtu ļoti nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Es tiešām uzskatu, ka nozaru asociācijām un lielajiem uzņēmumiem nebūtu jāiebilts pret šīm novitātēm, jo viņi paši nav pārkāpēji.”
Nebaidās tiesāties
VDI vēlas atgādināt, ka par pārkāpumiem nodarbinātības jomā juridiskajām personām tiek uzlikti naudas sodi: no 750 latiem par pirmo reizi konstatētu nodarbināšanu bez darba līguma, līdz pat 10 tūkstošiem, ja uzņēmums gada laikā turpina pārkāpt likumu. Tiesa, tā kā bezdarbnieku skaits aug un atrast jaunu darbu šobrīd ir ļoti sarežģīti, tad arvien aktīvāki kļūst arī paši darba ņēmēji, kuri nebaidās ziņot VDI par pārkāpumiem. Tāpat strauji pieaug gadījumi, kad bezizejas situācijā nonākušie darba ņēmēji izlemj tiesāties ar darba devēju par neizmaksātām algām, atlaišanas kompensācijām, nekorektu darba attiecību pārtrakšanu, algu maksāšanu aploksnēs utml. Šobrīd līdz tiesām jau nonākušas ap tūkstots prasībām. „Protams, līdz ar darba apjoma pieaugumu tiesu noslodze palielinās un, iespējams, daudzu lietu izskatīšana jūtami ievilksies. Taču darba devējiem nebūtu jālolo ilūzijas. Ja reiz darba ņēmējs ir izlēmis tiesāties, visticamāk, pārkāpumi ir bijuši un tas ir tikai laika jautājums, kad darba devējam tiks piespriests izmaksāt gan parādu darba ņēmējam, gan visus tiesas izdevumus. Tas savukārt uzņēmējam nav izdevīgi. Tādēļ es visus darba devējus aicinu, lai cik grūta arī nebūtu situācija, tomēr mēģināt vienoties ar darbiniekiem. VDI, apzinoties situācijas sarežģītību, ar izpratni raugās uz gadījumiem, kad uzņēmējs, lai arī nav izmaksājis algas, tomēr sola pakāpeniski to darīt, noslēdzot ar darbiniekiem vienošanos. Tas ir normāls dialogs,” klāsta VDI direktore.
