Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Vispārīgie būvnoteikumi

19.06.2013. stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (Noteikumi), kas paredz virkni būtiskas izmaiņas, tajā skaitā, izmaiņas attiecībā uz būvatļaujas izsniegšanas termiņu, plānošanas un arhitektūras uzdevuma un akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņu pagarināšanu.

Izslēgtas būvvaldes tiesības pagarināt termiņus

Noteikumu 35.¹ punktā noteikts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš ir divi gadi pēc tā izsniegšanas. Savukārt Noteikumu 75.punktā minētajā gadījumā plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš ir četri gadi.

Ar Noteikumu grozījumu spēkā stāšanos tika izslēgts Noteikumu 35.² punkts, kas paredzēja būvvaldei tiesības pagarināt plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņu uz Noteikumu 35.¹ punktā noteikto termiņu. Tāpat tika izslēgta Noteikumu 110.punkta daļa, kurā bija noteiktas būvvaldes tiesības pagarināt akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņu uz diviem gadiem.

Līdz ar to Noteikumu pārejas noteikumi tika papildināti ar 189.punktu, kas paredz, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņu un, ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņu nepagarina būvniecības procesiem, kuri ierosināti pēc 2013.gada 1.jūlija. Būvatļaujas, kuras izsniegtas pirms 2013.gada 1.jūlija, pagarina uz laiku, kas nav ilgāks par Noteikumu 120.¹ punktā minēto.

Būvatļaujas izsniegšana un pagarināšana

Noteikumu grozījumi paredz būtiskas izmaņas attiecībā uz būvatļauju izsniegšanas termiņiem.

Proti, Noteikumu 118.punkta iepriekšējā redakcija paredzēja, ka būvatļauju izsniedz uz apbūves noteikumos noteikto laiku, bet, ja apbūves noteikumu nav - uz būvvaldes noteikto laiku, kas nedrīkst būt mazāks par vienu gadu. Savukārt, jaunā Noteikumu 118.punkta redakcija noteic, ka būvatļauju izsniedz uz pasūtītāja pieprasīto laiku, kas nevar būt mazāks par vienu gadu. Turklāt, kopējais būvatļaujas derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt šo Noteikumu 120.¹ punktā minēto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Būvvaldei, pagarinot būvatļauju kopējā būvatļaujas derīguma termiņa ietvaros, nav atkārtoti jāvērtē faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz kuru pamata tika izdota būvatļauja. Līdz ar to Noteikumi tika papildināti ar jaunu 120.¹ - 120.⁶ punktu.

Noteikumu 120.¹ punktā ir noteikts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, kas variē no pieciem līdz astoņiem gadiem. Turklāt Noteikumu jaunajā 120.² punktā ir noteikti laika posmi, kas netiek iekļauti maksimālajā būvdarbu veikšanas ilgumā, kā piemēram, būvatļaujas darbības apturēšana uz tās apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas laiku. Atbilstoši Noteikumu 120.³ punktam būvdarbi, kuri tiek veikti pēc šo Noteikumu 120.¹ punktā minētā termiņa, ir atzīstami par patvaļīgu būvniecību.

Pagarinot būvatļauju, atbilstoši Noteikumu 120.⁴ -120.⁶ punktam, būvvalde var pieprasīt izpildīt šādus nosacījumu:

• likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā veikt sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu vai būvvalde var pieņemt lēmumu par atkārtotu paredzētās būves publiskās apspriešanas rīkošanu;
• uzrādīt aktuālo kadastrālās uzmērīšanas lietu (inventarizācijas lieta) un ģeodēzisko uzmērījumu par būves novietnes pārbaudi.

Regulējums attiecībā uz lodžiju aizstiklošanu

Ar Noteikumu grozījumiem tika paplašināts to gadījumu skaits, kad, veicot vienkāršoto renovāciju, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi, ir nepieciešams būvniecības iesniegums-uzskaites karte. Turpmāk arī lodžiju aizstiklošanas gadījumā būs nepieciešams būvniecības iesniegums-uzskaites karte.

Neskatoties uz minēto, Noteikumu 37.² punktā ir paredzēts, ka būvniecības iesniegums-uzskaites karte un būvatļauja nav nepieciešama, veicot ēkas (kas nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis) fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta seguma nomaiņu, lodžiju aizstiklošanu, ja netiek mainīts ārsienu izvietojums.

Noteikumu 37.⁵ punktā noteikts, ka šo Noteikumu 37.² punktā minētā ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte nav nepieciešama, ja daudzstāvu daudzdzīvokļu namā, izņemot valsts aizsargājamus kultūras pieminekļus, plānots aizstiklot lodžijas, neveicot citus fasādes būvdarbus, un būvvaldē Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums un iesniegta ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice ar paskaidrojuma rakstu, ko parakstījis arhitekts, kuram ir patstāvīgas prakses tiesības. Pirms aizstiklošanas darbu sākšanas pasūtītājs rakstiski informē būvvaldi.

Precizēti gadījumi, kad būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama

Ar Noteikumu grozījumiem tika precizēts Noteikumu 62.5.punkts, paredzot, ka būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama mazēkas, atsevišķu labiekārtojuma elementu (apgaismes ķermeņu, žogu, norobežojumu, soliņu, atkritumu urnu, bērnu rotaļu ierīču, velosipēdu statīvu un tamlīdzīgu mazo arhitektūras formu, gājēju celiņu), reklāmas stendu un objektu, norāžu stabu nojaukšanai, ja šīs darbības saskaņotas būvvaldē.

Kā arī Noteikumu 62.punkts tika papildināts ar jaunu 62.9.apakšpunktu, nosakot, ka būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama reklāmas stendiem un objektiem bez elektropieslēguma, kuru augstums nepārsniedz 2,5 metrus, un tūrisma objektu un ielu norāžu stabiem bez elektropieslēguma, kuru augstums nepārsniedz 4 metrus, ja to novietojums zemes gabalā un vizuālais risinājums saskaņots būvvaldē.

Izmaiņas būvprojektēšanas uzsākšanas un būvatļaujas pieprasījuma dokumentācijā

Noteikumu grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamajiem dokumentiem. Noteikumu 41.1 punktā noteikts, ka būvprojektēšanas uzsākšanai ir nepieciešams zemes robežu plāns un situācijas plāns.

Tāpat tika izstrādāta un ar Noteikumu grozījumiem apstiprināta būvatļaujas pieprasījuma veidlapa, kas pievienota Noteikumiem kā pielikums Nr.4¹.

No Noteikumu 116.punkta ir izslēgts 116.3 ¹ apakšpunkts, kas paredzēja, iesniegt būvvaldē zemes transformācijas atļauju, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama zemes transformācija, lai saņemtu būvatļauju.

Terminoloģijas precizējumi

Noteikumu grozījumi precizē Noteikumos lietojamo terminoloģiju, paredzot Noteikumu 40.⁹ punktā aizstāt vārdu projektētājs ar vārdiem attiecīgajā jomā sertificēta persona vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona, ar kuru vienojās inženiertīklu izbūves ierosinātājs par tehniskās shēmas izstrādi.

Noteikumu 161.2.apakšpunktā tika aizstāts vārds sabiedriskajām ar vārdu publiskajām, paredzot, ka būvvalde pieprasa autoruzraudzību sabiedriskajām ēkām un būvēm.

Kā arī Noteikumu 170.punktā vārdus būves īpašnieks aizstāja ar vārdiem būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja attiecīgajai būvei nav īpašnieka, reglamentējot, ka attiecīgā persona sedz visus ar būves nojaukšanu, konservāciju vai sakārtošanu saistītos izdevumus.

Citas izmaiņas

Noteikumi tika papildināti ar jaunu 35.³ un 35.⁴ punktu, kas precizē detālplānojumā un plānošanas un arhitektūras uzdevumā iekļaujamās informācijas apjomu.

Noteikumu 35.³ punktā noteikts, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem teritorijas attīstības plānošanas jomā detālplānojumu izstrādā vienlaikus ar skiču projektu, skiču projekta plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumus ietver detālplānojuma izstrādes darba uzdevumā.

Noteikumu 35.⁴ punkts paredz, ja apbūves teritorijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem teritorijas attīstības plānošanas jomā ir izstrādāts detālplānojums un par tā īstenošanas kārtību ir noslēgts administratīvais līgums starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju, plānošanas un arhitektūras uzdevumu neizsniedz un būvprojektu izstrādā saskaņā ar detālplānojumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja paredzētajai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā ir nepieciešami Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi.

Noteikumi tika papildināti ar jaunu 119.¹ punktu, kas nosaka kārtību sabiedrības informēšanai par būvniecības norisi gadījumā, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem teritorijas attīstības plānošanas jomā detālplānojums paredzētai būvei netika izstrādāts vienlaikus ar skiču projektu vai saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu netika rīkota būvniecības publiskā apspriešana.

Noteikumu 46.¹¹ punkts tika papildināts ar trešo un ceturto teikumu, paredzot, ja akceptētajā izvērstajā skiču projektā izdarītās būtiskās izmaiņas skar tehnisko noteikumu nosacījumus vai būves ārējo veidolu vai tiek mainīta būves funkcija, attiecīgās izmaiņas saskaņo ar konkrēto saistošo tehnisko noteikumu izdevējiem. Minētajā gadījumā būvvaldei ir tiesības uzdot iesniegt jaunu būves metu un būvniecības iesniegumu–uzskaites karti.