Šobrīd jau vairums patērētāju spēj nošķirt terminus krējums vai siers no krējuma izstrādājums vai siera izstrādājums un tādēļ spēj arī izdarīt informētu un apzinātu izvēli par labu produktam vai tā izstrādājumam. Šāda izvēle ir izdarāma, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm patērētāju aizsardzībā un attiecīgi izstrādātajiem normatīvajiem tiesību aktiem par pārtikas produktu marķēšanu. Tomēr pārtikas produktu kvalitātes un marķēšanas jautājumi joprojām ir aktuāli.
Marķēšanas aktualitāte sabiedrībā
Nesen sabiedrības uzmanību pārtikas produktu marķēšanas aktualitātei pievērsa picēriju tīkla Pica Lulū vēstule Zemkopības ministrijai ar aicinājumu: Ministru kabineta noteikumos par marķējumu iekļaut obligātu prasību – uz visu piegādājamo vai līdzi ņemamo ēdienu iepakojumiem norādīt produktu sastāvdaļas [1].
Vēstulē Pica Lulū norāda, ka pārtikas preču marķēšanas noteikumi ir interpretējami neviennozīmīgi, jo tie nenosaka kā obligātu prasību picu un citu ātro uzkodu piegādātājiem norādīt produkta sastāvdaļas marķējumā. Šādam apgalvojumam var piekrist. Tādēļ tik tiešām šobrīd Pica Lulū ir viens no retajiem pārtikas uzņēmumiem, kas uz piegādājamo pārtikas produktu marķējumā un mājaslapā internetā norāda pārtikas produktu sastāvdaļas, kas atbilst prasībām, ko nosaka nesen pieņemtā ES regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (Regula) [2].
Lai arī Regulas noteikumi pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem būs jāpiemēro no 2014. gada decembra, ir vērtīgi un būtiski savlaicīgi pievērst uzmanību Regulas prasībām, jo, visticamāk, daudzu pārtikas produktu iepakojumi to pašreizējā izskatā šobrīd dzīvo savus pēdējos mēnešus.
Jaunās Regulas prasības
Regulu piemēro pārtikas apritē iesaistītiem komersantiem visos pārtikas aprites posmos, ja viņu komercdarbība ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. To piemēro visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatērētājam, tostarp pārtikas produktiem, kurus piegādā ēdināšanas iestādes un kuri paredzēti piegādei ēdināšanas iestādēm, kā arī noteiktiem pārvadājumu sabiedrību sniegtajiem ēdināšanas pakalpojumiem.
Būtiski, ka Regula paredz, ka par pārtikas produkta informāciju atbildīgs ir tas pārtikas apritē iesaistītais komersants, ar kura vārdu vai sabiedrības nosaukumu šo pārtikas produktu tirgo, vai, ja minētais komersants neveic komercdarbību ES, importētājs ES tirgū.
Regula nosaka, kādas ir obligātās ziņas, kas uzskaitāmas pārtikas produkta marķējumā. Piemēram, pārtikas produkta nosaukums, sastāvdaļu saraksts, jebkura sastāvdaļa, kas noteikta kā alerģiju izraisoša, dažu sastāvdaļu vai sastāvdaļu kategoriju daudzums, pārtikas produkta neto daudzums, minimālais derīguma termiņš, paziņojums par uzturvērtību.
Produkta izcelsmes valsts
Izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana būs obligāta gadījumos, ja izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta var maldināt patērētāju par pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, kā arī noteikta veida gaļai (svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai, aitas vai kazas gaļai, mājputnu gaļai). Galveno sastāvdaļu izcelsmes vieta būs jānorāda, ja tā atšķiras no vietas, kur ir izgatavots gatavais produkts. Eiropas Komisija vērtēs iespēju šo prasību piemērot arī pienam un pārtikas produktiem ar vienu sastāvdaļu vai produktiem, kuru galvenā sastāvdaļa veido vairāk nekā 50% no pārtikas produkta.
Produkta galvenie uzturvērtības elementi
Vairumam produktu un visai fasētajai pārtikai būs nepieciešams norādīt galvenos uzturvērtības elementus – enerģētisko vērtību, tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzumu. Ņemot vērā to, ka vidēji vairāk kā puse patērētāju neizprot uzturvērtības informāciju [3], Regula paredz, ka šī informācija būs jānorāda marķējuma galvenajā redzamības laukā jeb iepakojuma laukā, kuru patērētājs visdrīzāk ieraudzīs pirkšanas brīdī un kas ļauj patērētājam nekavējoties atpazīt produktu attiecībā uz tā īpašībām vai specifiku un, vajadzības gadījumā, zīmolu. Turklāt šai informācijai būs jābūt norādītai vienkopus, t.i., tā nedrīkstēs būt sadalīta vairākās iepakojuma pusēs, kas nozīmē, ka pārtikas produkta ražotājs nevarēs šo informāciju no patērētāja apslēpt.
Prasība neattieksies uz pārtikas produktiem, kurus bez iepakojuma piedāvā pārdošanai galapatērētājiem vai ēdināšanas iestādēm, uz pārtiku, ko iepako tirdzniecības vietā pēc patērētāja lūguma, kā arī uz pārtikas produktiem, kurus fasē tiešai pārdošanai.
Informācija ar alerģiju izraisošām vielām
Saskaņā ar Regulas noteikumiem uz visiem pārtikas produktiem neatkarīgi no tā, vai tie tiek pārdoti fasēti vai nefasēti, būs jānorāda informācija par vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību (piemēram, olas, zemesrieksti, piens, sinepes). Būtiski, ka šāda informācija būs jānorāda arī nefasētam ēdienam, piemēram, ko pārdod restorānā.
Distances pārdošana
Gadījumos, ja pārtikas produkti tiek pārdoti, izmantojot distances saziņas metodes, pārdevējam būs pienākums visu obligāto pārtikas produktu informāciju radīt pieejamu patērētājam pirms pirkuma izdarīšanas un norādīt to distances pārdošanai pievienotajos dokumentos vai citos atbilstīgos veidos (piemēram, mājas lapā internetā, katalogā).
Papildu prasības gaļas pārdevējiem
Regula paredz arī papildu prasības noteiktu pārtikas produktu marķēšanai – gaļas produktiem, kas izskatās pēc sagrieztas gaļas, gaļas gabala, šķēlēs sagrieztas gaļas, porcijās sadalītas gaļas vai liemeņa, produkta nosaukumā būs jānorāda pievienotā ūdens daudzums, ja tas sastāda vairāk kā 5% no produkta svara, tas attiecināms arī uz zvejniecības produktiem.
Jāmarķē dzērieni ar augstu kofeīna saturu
Papildus kā neieteicami bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro ar krūti, būs jāmarķē arī dzērieni ar augstu kofeīna saturu.
Negaidot 2014. gadu, kad būtu piemērojami Regulas noteikumi, šādu prasību nacionālajos normatīvos aktos 2012. gadā jau ir ieviesusi Dānija [4], kuras tirgū brīdinājuma marķējumi drīzumā parādīsies uz enerģijas dzērieniem un citiem produktiem, kas satur kofeīnu, ieskaitot uztura bagātinātājus. Dānijas normatīvajos aktos noteiktās prasības attieksies uz kofeīnu saturošiem produktiem, kas marķēti pēc 2012. gada februāra.
Burtu lielums
Visbeidzot Regula nosaka minimālo burtu lielumu pārtikas informācijas norādīšanai marķējumā. Burtu lielums būs jāaprēķina attiecībā pret marķējuma virsmas lielumu un tam būs jānodrošina labāka informācijas salasāmība.
Jaunās Regulas mērķis un gaidāmā ietekme
Regulas galvenais mērķis ir padarīt patērētājiem vieglāk saprotamu pārtikas produktu marķējumu, un tādējādi ļaut patērētājiem izdarīt apzinātu pārtikas produktu izvēli, veicinot patērētāju veselības aizsardzību un liekā svara samazināšanu.
Šāda mērķa sasniegšana neizbēgami ietekmēs pārtikas ražotājus un tirgotājus jo, visticamāk, būs nepieciešamas apjomīgas izmaiņas iepakojuma dizainā, kā arī par produktu sniedzamajā informācijā mājas lapās un katalogos, ja pārtikas produkti tiek tirgoti attālināti.
Ir pamatoti uzskatīt, ka Regulas ietekme sniegsies arī ārpus ES robežām, jo Regulas prasībām būs jāatbilst arī ES importētajai pārtikai. Tātad arī uzņēmumiem ārpus ES, kas importē pārtikas produktus ES, būs jāievēro Regulas prasības.
Visām pārtikas produktu izplatīšanas procesā iesaistītajām sabiedrībām (ražotājiem, tirgotājiem, fasētājiem, restorāniem) būs jāizvērtē līgumu, interneta mājaslapu, katalogu, ēdienkaršu saturu un ikdienas prakses atbilstība Regulas prasībām.
Minimālā burtu lieluma prasības nodrošināšana pārtikas produktu informācijas norādīšanai var radīt būtiskas izmaksas uzņēmumiem, kuru izplatīto pārtikas produktu marķējums ir vairākās valodās.
Ņemot vērā Regulas ietekmi uz importēto pārtiku, būtu lietderīgi arī pārskatīt noslēgtos līgumus ar pārtikas preču importētājiem.
Pārtikas uzņēmumiem ir ieteicams jau laicīgi iepazīties ar Regulas noteikumiem un nolemt, vai šīs izmaiņas nevajadzētu ieviest pakāpeniski jau ar tuvākajā laikā citām plānotajām izmaiņām, piemēram, jaunas mājas lapas vai ēdienkartes izstrādi.
Neatkarīgi no tā, vai Latvijas likumdevējs sekos Pica Lulū aicinājumam veikt izmaiņas normatīvajos aktos vēl pirms 2014. gada, uzņēmējiem ir ieteicams sekot Pica Lulū piemēram un laicīgi veikt izmaiņas uzņēmējdarbības praksē.
