Kopš 2011.gada 1.novembra spēkā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), ieviešot 8.panta 1.1 daļu, kurā teikts, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Ņemot vērā, ka minētie grozījumi vēl arvien izraisa virkni jautājumu, iFinanses.lv redakcija ir lūgusi Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) sniegt skaidrojumu – vai sabiedrība, kuras saimnieciskā darbība nav patērētāju kreditēšana, drīkst izsniegt aizdevumus saviem darbiniekiem, valdes locekļiem un īpašniekiem – fiziskām personām, ja šīm sabiedrībām nav izņemta attiecīga licence? Vai arī ar veiktajiem grozījumiem jāsaprot, ka darbinieku kreditēšana turpmāk ir liegta? Publicējam PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja Anda Priedīša skaidrojumu.
PTAL neparedz iespēju kapitālsabiedrībai kreditēt darbinieku (patērētāju) vai tās dalībnieku bez speciālās atļaujas, proti, šāds aizdevuma līguma veids nav noteikts pie izņēmumiem atbilstoši PTAL 8.panta 1.1 daļai. Saskaņā ar MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1219 "Noteikumi par patērētāju kreditēšanu" (MK noteikumi Nr.1219) 3.1. apakšpunktu minētos noteikumus nepiemēro kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzis darba devējs un darbinieks, ja kredīts piešķirts bez procentiem vai ar gada procentu likmi, kas ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošajām likmēm un ko parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā, un ja kredītu izsniegšana nav darba devēja pamatdarbības veids. No augstāk minētā izriet, ka bezprocentu kredīti var tikt izsniegti darbiniekiem, neievērojot visas iepriekš minētajos noteikumos noteiktās prasības, tomēr šādu darbību veikšanai speciālā atļauja (licence) ir nepieciešama. Speciālā atļauja (licence) nav nepieciešama tādu kredītu sniegšanai, kuri saskaņā ar PTAL noteiktajām prasībām netiek pakļauti patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.
Vienlaikus norādu, ka aizdevumi darbiniekiem vai kapitālsabiedrības dalībniekiem var netikt klasificēti kā saimnieciskā darbība atbilstoši Komerclikuma 1.panta 3.daļas noteikumiem, kas nosaka, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Tādējādi saimnieciskās darbības jēdziens satur 3 pazīmes:
- Sistemātiskumu,
- Patstāvību,
- Atlīdzību.
Saimnieciskās darbības jēdziena izpratne ir būtiska, ievērojot PTAL 1.panta 2. un 4.punktu, kas paredz, ka pakalpojums jāsniedz, kā arī pakalpojuma sniedzējam ir jādarbojas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, lai konkrētās darbības tiktu pakļautas PTAL regulējumam.
Sistemātiskums nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību zināmā laika periodā. Ja persona noslēdz vienu darījumu, tas parasti nav uzskatāms par saimniecisko darbību Komerclikuma izpratnē. Piemēram, persona pārdod savu automašīnu, izīrē savu dzīvokli, izsniedz aizdevumu uz procentiem. Tomēr zināmos apstākļos arī viens darījums var tikt uzskatīts par saimniecisko darbību, piemēram, ja tās veicējs ir skaidri darījis zināmu savu gribu nodarboties ar saimniecisko darbību. Jautājums par sistemātiskumu rodas tad, ja persona, kura nav ne komersants, ne arodnieks, noslēdz viena veida darījumu divas vai vairākas reizes. Parasti jau otrreiz veikta darbība dod pamatu darbības klasificēšanai par sistemātisku. Taču klasificējot darbību, jāņem vērā, vai personai bijis nolūks veikt sistemātisku darbību par atlīdzību, vai arī šai darbībai bijis tikai gadījuma raksturs, tās pamatā ir nejaušība vai apstākļu sakritība. Noteiktos gadījumos klasifikācijai var palīdzēt papildu kritēriji:
- laika kritērijs – cik ilgā laika posmā šīs darbības ir veiktas un
- vai persona lietas iegādājusies ar nolūku pārdot tālāk, vai arī tās iegūtas pašpatēriņa nolūkā.
Patstāvība nozīmē subjekta spēju savā vārdā patstāvīgi slēgt darījumus un noteikt savu darba laiku.
Atlīdzības kritērijs ir nozīmīgs saimnieciskās darbības noteikšanā, jo darbība bez atlīdzības nevar tikt uzskatīta par saimniecisko darbību. Atlīdzības formai nav nozīmes, tā var būt atlīdzība gan naudā, gan graudā, tajā skaitā atlīdzība var izpausties kā pretpakalpojums[1].
Tādējādi, ja kapitālsabiedrība izsniedz aizdevumus darbiniekiem vai tās dalībniekiem, atsevišķos gadījumos šāda darbība var neatbilst saimnieciskās darbības jēdzienam, proti, neatbilst kādai no minētajām pazīmēm, un PTAL regulējums, ievērojot šā likuma 1.panta 2. un 4.punktu, uz šādām kapitālsabiedrībām neattieksies, un līdz ar to speciālā atļauja (licence) nebūtu jāsaņem. Attiecībā uz aizdevumiem citām juridiskām personām PTAL nekādus ierobežojumus neparedz.
Atgādināšu, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2pantu un 215.1panta 1.daļu par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), administratīvās pārkāpuma lietas izskata Valsts ieņēmumu dienests.
Līdz šim, veicot kapitālsabiedrību licencēšanas, licences pārreģistrācijas un uzraudzības procesu, PTAC ir veicis 78 pārbaudes licencējamo kapitālsabiedrību patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā. Veiktajās pārbaudēs attiecībā uz kreditoriem, kas piedāvā kredītu pret kustamas lietas ķīlu, pārsvarā konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar prasībām lombardu aprīkojumam un ķīlu uzskaites sistēmai (prasības glabātavai, ugunsdrošības un videonovērošanas sistēmām, ķīlu uzskaites sistēmā ievadāmajiem datiem).
Vienlaikus PTAC sākotnējās licencēšanas izsniegšanas un licences uzraudzības procesa ietvaros ir arī izvērtējis visu, kopskaitā vairāk kā 150 patērētājiem piedāvāto kredītu līgumu un ar tiem saistīto līgumu (galvojuma, ķīlas, hipotēkas u.c.) noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, pieprasījis tos precizēt, izslēgt pirmšķietami konstatētos netaisnīgos līguma noteikumus, kā arī papildināt projektus ar visām MK noteikumos Nr.1219 noteiktajām prasībām. PTAC veic arī sabiedrību mājaslapās norādītās informācijas un prasību uzraudzību un kontroli, pieprasot iekļaut Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, MK 21.12.2004. noteikumos Nr.1037 "Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu", noteikto informāciju, kā arī regulāri uzrauga Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma, MK noteikumu Nr.1219 un citu normatīvo aktu ievērošanu nebanku sektora jomā. Tādējādi jau ticis un tiek veikts liels darbs, lai nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu nebanku kreditēšanas sektorā un preventīvi novērstu pārkāpumu izdarīšanu.
