Sākot ar 2018.gadu, uzņemoties starptautiskā pilota iniciatīvu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar citu valstu nodokļu administrācijām piedalās ”Startpvalstu dialoga” (Cross-border dialogue) projektā, kura ietvaros tiek risināti starptautisko nodokļu jautājumi, tajā skaitā transfertcenu, pastāvīgo pārstāvniecību nodokļu konvencijas jautājumi, ieturējuma nodokļu jautājumi un jautājumi par zaudējumiem no starptautiskās saimnieciskās darbības. Kāds ieguvums no tā Latvijas uzņēmumiem?

Galvenais uzdevums - taisnīga peļņas sadale starp valstīm

Starptautisko nodokļu tiesību mērķis nodrošināt starptautisko darījumu, investīciju un kapitāla brīvu kustību un samazināt šīs kustības barjeras izriet no starptautiskajām nodokļu konvencijām (konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu). Atbilstoši starptautiskajiem nodokļu principiem Latvija un pārējās sadarbības valstis, ņemot vērā attiecīgās valsts budžeta interesi (perspektīvu), drīkst pārbaudīt darījumu šādā griezumā:

  • vai iekšzemes uzņēmums nepārmaksā saistītajam ārvalstu uzņēmumam par pirkto preci vai saņemtajiem pakalpojumiem vairāk kā par tirgus cenu (vērtību);
  • un atbilstoši otrajā valstī - vai otras valsts saistītais uzņēmums saņem atbilstošu tirgus līmeņa atlīdzību par pārdoto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Noliedzošas atbildes gadījumā valsts nodokļu administrācijas drīkst palielināt tās uzņēmuma peļņu par tirgus vērtības un saistīto uzņēmumu darījuma vērtības starpību un noteikt nodokļu maksājumus.

Jānorāda, ka galvenais starptautisko nodokļu princips transfertcenu jomā ir garantēt, ka par vienā valstī palielināto peļņu un noteikto nodokli otrā valstī peļņa ir atbilstoši jāsamazina, ievērojot izstieptas rokas principu (arms lenght principle). Pēc šāda samazinājuma vispārīgi jāseko arī nodokļu samazinājumam otrajā valstī, kas valstīm ir savstarpēji jākoordinē. Citiem vārdiem, no starptautiskā uzņēmuma perspektīvas ir svarīgi panākt noteiktību par to, kāda taisnīgā peļņas daļa ir jāattiecina uz konkrētās valsts saistīto uzņēmumu un, secīgi,  cik liels nodoklis ir jāaprēķina.

Šī konvencijas prakse ir nošķirama no gadījumiem, kad uzņēmumu grupa apzināti vai kļūdas dēļ ir pieļāvusi nepamatotu, tirgus līmenim neatbilstošas peļņas izvietošanu uzņēmumu grupas izvēlētā valstī, bet otrā valstī, kurā cits uzņēmumu grupas dalībnieks veic saimniecisko darbību ar pievienoto vērtību, atstājot mazu peļņu, kas neatbilst tirgus līmenim.

Ko paredz “Starpvalstu dialoga” pilotprojekts? 

Līdz šim Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, izmantojot starptautiskajās nodokļu konvencijās un ES tiesību aktos noteiktos mehānismus, ir centušās atbildēt uz augstāk norādīto pamatjautājumu, veicot starptautiskās vienlaicīgās pārbaudes (daudzpusējās nodokļu kontroles), kopīgos un vienpusējos transfertcenu auditus, savstarpējās saskaņošanas procedūras vai arbitrāžas procedūras. Visi minētie mehānismi prasa daudz laika, cilvēku un finanšu resursus.

Kā juridiskais pamats starpvalstu sadarbībai būs spēkā esošie starptautiskie tiesību akti informācijas apmaiņas jomā, savstarpējās saskaņošanas procedūras regulējums un valstu nacionālie normatīvie akti.

“Starpvalstu dialoga” projekta ieguvumi, pirmkārt, ir savlaicīgi novērsti starptautiskie nodokļu strīdi un izbeigta starptautiskā nodokļu dubultā samaksa, kā arī garantēta tiesiskā nodokļu noteiktība uzņēmumiem (nodokļu maksātājiem) individuāli un starptautiskai uzņēmumu grupai kopumā, visbeidzot – būtiski ietaupīti laika, cilvēku un finanšu resursi, kas pretējā gadījumā tiktu tērēti intensīvos nodokļu auditos, garajās tiesvedībās un savstarpējās saskaņošanas procedūrās.

Katrā gadījumā atsevišķi valstis savā starpā neparakstīs vienošanos, bet gan saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem izdos rakstveida noteiktu vadlīniju tās valsts uzņēmumam. Latvijas gadījumā tā ir VID izsniegtā uzziņa, starp uzņēmumu un VID noslēgtā iepriekšējā vienošanās par tirgus cenu, VID veiktais transfertcenu risku vērtējums “Konsultē vispirms” ietvaros.

Saskaņojot ar otru valsts nodokļu administrāciju būtiskus ar darījumiem saistītus jautājumus, Latvijas uzņēmums varēs iegūt noteiktību par to, vai tā peļņas apmērs par iepriekšējiem taksācijas gadiem ir tirgus līmenī un kādam ir jābūt peļņas līmenim turpmākajos taksācijas gados (periodos), lai nebūtu jāpalielina aprēķināmo nodokļu lielums.

Piemēram, preču pirkšanas darījumos ar saistīto ārvalstu uzņēmumu Latvijas uzņēmums saņems noteiktību, ka, ievērojot tīrās peļņas normu 9-10%, uzņēmumam tiek izslēgts nodokļu risks (palielinātas izmaksas par pārmaksāto preci), no otras puses, ārvalstu saistītajam uzņēmumam tā valsts nodokļu administrācija garantēs noteiktību, ka, pārdodot preci, tam nav jāsaņem vairāk par tādu apmēru, kādu jāgūst Latvijas uzņēmumam, ievērojot minētās tīrās peļņas normu 9-10% apmērā.  

“Starpvalstu dialoga” projekta mērķis ir nevis pašmērķīgi noteikt maksājamo nodokli Latvijas uzņēmumam, bet saskaņot peļņas sadalījumu starp starptautiskajiem uzņēmumiem ar citu valsti, pēc tam valstu līmenī individuāli noteikt šāda peļņas sadalījuma nodokļu sekas. To Latvijā varēs izdarīt ar iepriekšējas vienošanās līguma palīdzību, nosakot peļņas un no tā izrietošo nodokļu apmēru piecus gadus atpakaļ un līdz pieciem gadiem uz priekšu.

Publikācijas 2.daļā lasiet par VID praksi “Konsultē vispirms” pārbaudēs.