Ilgtspējas pārskatos paredzēts izvērtēt vides, sociālās atbildības un pārvaldības riskus, bet šoreiz padziļināti pievērsīsimies tieši finansiālajam būtiskumam, kas daudziem uzņēmumiem ir jauns un līdz galam nesaprotams jēdziens, bet vienlaikus ar vislielāko ietekmi uz uzņēmuma darbību, jo tas ir cieši saistīts ar uzņēmuma spēju īstenot izvirzītos mērķus, finanšu kapitāla pieejamību un izmaksas.

Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts par grozījumiem Trauksmes celšanas likumā. Tajā iekļautās izmaiņas veicinās trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvas pārņemšanu. Likumprojekta publiskās apspriešanas laikā tika saņemti vairāki priekšlikumi no sabiedrības puses, kas tika izskatīti, un atsevišķi priekšlikumi tika ņemti vērā.

Šī gada 1.maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums ar mērķi veicināt trauksmes celšanu, motivēt un iedrošināt iedzīvotājus celt trauksmi jeb ziņot par pārkāpumiem, kas var apdraudēt visu sabiedrību kopumā vai kādu sabiedrības daļu un tās intereses. Un tagad pats galvenais jautājums – par ko un kādā veidā ir jāziņo?

Lai gan trauksmes celšanas institūts Latvijā nav nekas absolūti jauns, tomēr jaunā Trauksmes celšanas likuma, kas stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, regulējums noteikti rada daudz jautājumu darba devējiem. Tāpēc sadarbībā ar ZAB “Ellex Kļaviņš” autoriem Irinu Kostinu un Intu Skaldi ir tapusi jauna iRokasgrāmata "Iekšējā trauksmes celšanas sistēma".

Otrdien, 27. augustā, Ministru kabinetā ir apstiprināti grozījumi Trauksmes celšanas likumā, nosakot administratīvo atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu.

Daudzās Eiropas Savienības valstīs, kā arī ASV trauksmes celšanas mehānismiem ir sena vēsture, un nereti Latvijas komercsabiedrībās, kas pieder ārvalstu investoriem, šādi mehānismi darbojas jau gadiem ilgi. Tādēļ izvērtēsim, vai tie ir noderīgi darba devējam un vai tiešām to regulējumam ir nepieciešams atsevišķs likums.