Ceturtdien, 3.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts noteikumu projekts “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”.

Paredzēts, ka šie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus Nr. 1071 “Par neparasta darījumu pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”, pārveidojot līdzšinējo ziņošanas sistēmu, lai tādējādi palielinātu tās efektivitāti, kā arī pārskatot ziņošanas kritērijus visiem likuma subjektiem.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) savā ziņojumā paredzējusi virkni rekomendāciju Latvijai, norādot uz trūkumiem, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likuma (likums) subjektus, nepieciešams nodrošināt aktualizētām un papildinātām vadlīnijām, un tipoloģiju, lai uzlabotu ziņošanas par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem sistēmas efektivitāti, īpaši pievēršot uzmanību ar pārrobežu korupciju saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko veic banku klienti – nerezidenti.

Šobrīd ziņošanas sistēma sastāv no 2 daļām:

  • ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, kuru pazīmju loku atbilstoši starptautiskajām prasībām un praksei neuzskaita normatīvie akti, un līdz ar to šādu pazīmju loks nav izsmeļošs, un tāpēc ziņošanas efektivitāte ir atkarīga no likuma subjekta spējas identificēt aizdomīgu darījumu un tā izvērtēšanas procesa kvalitātes;
  • ziņošana par neparastiem darījumiem ietver sevī (bez subjektīvisma) obligātu prasību ziņot par visiem darījumiem, kuru neparastuma pazīmes ir izsmeļoši uzskaitītas normatīvā aktā.

Pārveidojot ziņošanas sistēmu, tajā tiks veiktas šādas izmaiņas:

  • paredzēts aizdomīgus darījumus sasaistīt ar noteiktu noziedzīga nodarījuma pamatojumu, tādējādi rosinot likuma subjektam kā darījuma informācijas pirmavotam veikt sākotnējo analīzi un nodot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) kvalitatīvu, efektīvi izmantojamu informāciju;
  • izstrādātas vadlīnijas par pamatojuma noteikšanai nepieciešamās informācijas kopumu, kas ļautu atpazīt noziedzīga nodarījuma pazīmes;
  • pārskatīts un aktualizēts neparastu darījumu pazīmju saraksts un izstrādātas vadlīnijas katrai likuma subjektu grupai.

Tādējādi plānots uzlabot ziņošanas sistēmas efektivitāti un līdz ar to uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas atklāšanu, norādīts noteikumu projekta anotācijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu efektīvu ziņošanas sistēmas darbību, noteikumos ir paredzēts:

  • noteikt par pienākumu likuma subjektam ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem iekļaut pamatojumu par darījumu iespējamo saistību ar kādu noziedzīgu nodarījumu;
  • aktualizēt neparastu darījumu pazīmju sarakstu.

Tā kā aizdomīgu darījumu pazīmes netiek ietvertas normatīvos aktos, Kontroles dienests vēsturiski ir izveidojis iespējamo darījumu aizdomīguma pazīmju sarakstu, kam gan ir tikai rekomendējošs raksturs. Tomēr līdzšinējā prakse uzrādījusi vairākas problēmas. Ar noteikumiem nosakot pienākumu likuma subjektam ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem iekļaut pamatojumu par darījumu iespējamo saistību ar noziedzīgu nodarījumu, tas veicinātu neefektīvas ziņošanas samazināšanos un paaugstinātu Kontroles dienestam sniegtās informācijas kvalitāti.

Lai likuma subjekts varētu veikt aizdomīga darījuma sasaisti ar noteiktu noziedzīga nodarījuma veidu, ir paredzēts izstrādāt Kontroles dienesta metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Metodisko vadlīniju ietvaros katram no minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem tiktu ietvertas raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem. Šīs vadlīnijas darījumu aizdomīguma pamatošanai darbotos kā atvērtais saraksts, kas varētu tikt papildināts ar jauniem noziedzīgu nodarījumu veidiem, ja, piemēram, tādus būtu jāizceļ atbilstoši starptautiskām prasībām vai praksei. Mēnesi pirms Noteikumu grozījumu stāšanās spēkā likuma subjektu grupām tiktu izsūtīta informatīva vēstule ar minētajām metodiskajām vadlīnijām pielikumā.