2021. gada 25. februārī spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 677, ar kuriem normatīvajos aktos tiks ietverta citu valstu jaunākā prakse transfertcenu metodes – peļņas sadalīšanas metode – piemērošanā.

Grozījumi noteikumos transfertcenu noteikšanas kārtībā attieksies galvenokārt uz komercsabiedrībām, kuras ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošajām saistītajām ārvalstu komercsabiedrībām.

Noteikumu grozījumos noteikts

Peļņas sadalīšanas metodes būtība

  • Paredzēts, ka peļņas sadalīšanas metode ir tirgus cenas noteikšanas metode, atbilstoši kurai tiek noteikta starp saistītajām personām sadalāmā kontrolētā darījuma peļņa, un pēc tās noteikšanas, minētā peļņā tiek sadalīta starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru.

Gadījumi, kad peļņas sadales metode var tikt atzīta par visatbilstošāko transfertcenu metodi konkrētajai situācijai

Lai peļņas sadalīšanas metode tiktu atzīta par visatbilstošāko metodi konkrētajai situācijai, jāizpildās vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

  • abas kontrolētā darījuma puses saistībā ar šo darījumu veic unikālu un vērtīgu ieguldījumu;
  • saistītās personas īsteno savstarpēji augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli;
  • abas kontrolēta darījuma puses kopīgi uzņemas būtiskus ekonomiskus riskus vai šo pušu uzņemtie būtiskie ekonomiskie riski ir savstarpēji cieši saistīti.

Jāņem vērā, ka iepriekšminētie nosacījumi parasti neizpildās un peļņas sadalīšanas metode netiek atzīta par visatbilstošāko metodi konkrētajai situācijai, ja viena no kontrolētā darījuma pusēm veic tikai vienkāršas funkcijas, vai arī neuzņemas būtiskus ekonomiskus riskus.

Pamatprasības sadalāmās peļņas noteikšanas procesam

Peļņas sadalīšanas procesam jābūt konsekventam ar attiecīgā kontrolētā darījuma funkcionālo analīzi, jābūt izmērāmam uzticamā veidā, kā arī jāatbilst citiem noteikumos ietvertajiem kritērijiem. Tam ir ekonomiski pamatoti jānodrošina peļņas sadali starp saistītajām personām tādā veidā, kā salīdzināmā situācijā peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas personas.

Peļņas sadalīšanas faktoru piemēri

Noteikumos ir ietverts peļņas sadalīšanas faktoru saraksts:

  • aktīvu vai kapitāla vērtība – šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad aktīvi vai kapitāls ir galvenais faktors vērtības radīšanā;
  • pamatdarbības izdevumi – šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad vērtība tiek radīta galvenokārt ar saistīto personu saimnieciskās darbības aktivitāti;
  • pārdoto preču izmaksas – šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad vērtība tiek radīta galvenokārt ar saistīto personu ražošanas aktivitāti;
  • izpētes un attīstības izmaksas – šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad izpēte un attīstība ir galvenais vērtības radīšanas faktors;
  • pārdošanas apjoms – šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad pārdošanas apjoms liecina par saistītās personas ieguldījumu kopējā starptautiskās uzņēmumu grupas peļņā;
  • darbinieku, kas veic galvenās funkcijas, kas rada vērtību, atalgojums. Šāds peļņas sadalīšanas faktors varētu būt atbilstošs, piemēram, situācijā, kad vērtība tiek radīta, galvenokārt pamatojoties uz darbinieku zināšanām un iemaņām.

Noteikumos vienlaikus ir paredzēts jauns piemērs par peļņas sadalīšanas metodes piemērošanu.