2019.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN). Svarīgākās izmaiņas ir šādas.
Augstākā progresijas sliekšņa maiņa
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griesti vienlaikus ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana, kā arī no šī sliekšņa tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 31,4% apmērā.
No 2019.gada 1.janvāra stājas spēkā izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ieviešot VSAOI objekta maksimālo apmēru par periodu no 2019. līdz 2021.gadam 62 800 eiro apmērā par kalendāro gadu. Attiecīgi grozījumi veikti arī likumā par IIN.
IIN no iemaksām papildpensijas kapitālā jāietur izmaksas vietā
Tā kā saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu (SN likums) 4% (gadījumos, ja nodokļa maksātājs nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks – 10%) tā ieņēmumu tiek pārskaitīti nodokļa maksātāja izraudzītajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, tad šī papildpensijas kapitāla daļa līdz ieskaitīšanai privātajā pensiju fondā nav bijusi aplikta ar IIN. Tādējādi šāda papildpensijas kapitāla izmaksas brīdī tas būtu apliekams ar IIN un nodoklis ieturams ienākuma izmaksas dienā līdzīgi, kā pašreiz ar IIN tiek apliks papildpensijas kapitāls, kas veidojas no darba devēja veiktajām iemaksām.
Ar grozījumiem noteikts, ka papildpensijas kapitāls, ko veido iemaksas saskaņā ar SN likumu un kas tiek izmaksāts pensiju plāna dalībniekam, ir ar IIN apliekams ienākums nerezidentam. Savukārt rezidentam šis ir ar IIN apliekams ienākums jau pašreiz saskaņā ar likuma par IIN 8.panta 3.daļas 21.punktu kā “citi ienākumi”, tomēr pašreiz likums par IIN neparedz no šādiem ienākumiem IIN ieturēt izmaksas vietā. Tādējādi ar grozījumiem (17.panta 10.daļas 15.punktā) noteikts, ka turpmāk ienākuma izmaksātājam būs pienākums ieturēt IIN no papildpensijas kapitāla, kas veidojies no iemaksām privātā pensiju fonda pensiju plānā saskaņā ar SN likumu.
IIN piemērošana virtuālajai valūtai
Ienākumi, kas veidojas, ja fiziskās personas darījumu rezultātā, kura iegādājas virtuālās valūtas un pēc tam tūlīt vai pēc noteikta turēšanas perioda tās atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības ir vistuvākie ienākumam no kapitāla pieauguma, norādīts likuma par IIN grozījumu anotācijā. Tomēr šī likuma 11.9panta 2.daļā ietvertajā kapitāla aktīvu uzskaitījumā virtuālās valūtas šobrīd nav ietvertas, jo laikā, kad likumā tika iekļauta kapitāla aktīvu definīcija, Latvijā vēl nenotika darījumi ar virtuālajām valūtām.
Ņemot vērā, ka ienākumu no darījumiem ar virtuālo valūtu varētu pielīdzināt ienākumam no kapitāla pieauguma, varētu piemērot likuma par IIN 15.panta 5.daļā noteikto IIN likmi 20% apmērā. Tomēr, tā kā virtuālā valūta atšķiras no tradicionālajiem aktīviem, nav pamata atļaut taksācijas gada zaudējumus no virtuālās valūtas atsavināšanas segt no taksācijas gada ienākumiem, kas radušies atsavinot likuma par IIN 11.9panta 2.daļā pašlaik minētos aktīvus. Līdz ar to veikti atbilstoši grozījumi likumā par IIN, nosakot, ka “zaudējumus, kas radušies no šā panta otrās daļas 8. punktā minēto kapitāla aktīvu atsavināšanas, var segt tikai ar pozitīvu kapitāla pieaugumu, kas radies, atsavinot šī paša veida kapitāla aktīvus."
Ienākumu no kapitāla pieauguma arī darījumos ar virtuālo valūtu nosaka līdzīgi kā citiem kapitāla aktīviem, t.i., no kapitāla aktīva atsavināšanas vērtības atņemot tā iegādes vērtību, kuru maksātājs spēj pierādīt un pamatot ar attaisnojuma dokumentu (attaisnojuma dokumentu kopumu).
Tomēr, ņemot vērā jau iepriekš norādītos riskus, gadījumos, ja maksātājam nav attaisnojuma dokumentu, kas pamato virtuālās valūtas iegādes vērtību, par tā iegādes vērtību uzskata 0.
Savukārt gadījumā, ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu, šāds ienākums tiks klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības.
