“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsvēris Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018.gada 1.novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai.
Valsts prezidents atzinīgi novērtējis Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto, lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā (DL) paredzētās iespējas slēgt nozares ģenerālvienošanās.
Tomēr Saeimas pieņemtais grozījums DL vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.
Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā.
Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Likuma izstrādes gaitā būtiski iebildumi par likuma saturu un atbilstību Satversmei bijuši arī Saeimas Juridiskajam birojam.
Tiesībsargs sacījis: "Ja nozares mērķis ir palīdzēt valstij izskaust ēnu ekonomiku un negodprātīgus nozares uzņēmējus tirgū, tad DL jau šobrīd paredz iespēju to darīt, slēdzot ģenerālvienošanos. Ja valsts uzskata, ka ar ģenerālvienošanās noslēgšanu nozare var nākt talkā ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, tad valstij uzņēmēji ir jāatbalsta ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar nodokļu atvieglojumiem, nevis uz darba ņēmēju interešu rēķina. Tāpat izvirzīto mērķi – ierobežot ēnu ekonomiku un izskaust “aplokšņu algas” būvniecības un citās nozarēs – var sasniegt citiem darba ņēmēju intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nosakot bargākus sodus par “aplokšņu algu” maksāšanu un citiem likuma pārkāpumiem, veicot pastiprinātu un mērķtiecīgāku kontroli u.tml."
“Likumdošanas procesā izteikto iebildumu par ticamiem satversmības riskiem ignorēšana nestiprina iedzīvotāju uzticēšanos Latvijai un likumiem, bet tieši pretēji – vājina tiesiskumu un pārliecību, ka visiem tiek piedāvāts taisnīgs un godīgs risinājums”, norāda Valsts prezidents.
Nododot likumu otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt 2018.gada 1.novembrī pieņemtā likuma “Grozījums Darba likumā” samērīgumu un rast līdzsvarotu un Satversmei atbilstošu risinājumu.
