Saeima ceturtdien, 21.augustā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā (KL), paredzot iespēju pie kriminālatbildības saukt personas, kuras turpinās veikt būvdarbus pēc to apturēšanas. Deputātu atbalstītā KL redakcija paredz kriminālatbildību par būvdarbu apturēšanas nepildīšanu, veicot 3.grupas būves būvdarbus vai būvdarbus daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā bez būvatļaujas. Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods, informē Saeimas Preses dienests.

Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību. Būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmumus un smiedamies maksā salīdzinoši niecīgos sodus. Tiesāšanās ilgst gadiem, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiek legalizētas. Šādam tiesiskajam nihilismam ir jāpieliek trekns punkts, iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka kriminālatbildība tiks paredzēta par jebkādu neatļautu būvniecību - likumprojekts paredz atbildību tikai par trešās grupas būvdarbu veikšanu – piemēram, ja ir būvēta publiskā ēka vai ēka, kurai ir vairāk kā pieci virszemes stāvi, norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Tāpat Saeima šodien atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka nosacītu sodu nevar piespriest personām, kas notiesātas par izvarošanu vai seksuālu vardarbību.

Likumprojektā paplašināts atbildību pastiprinošo apstākļu uzskaitījums. Par tādiem varēs atzīt arī apstākļus, kad noziedzīgs nodarījums būs izdarīts ne tikai rasistisku, kā tas noteikts patlaban, bet arī nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.

Likumā plānots iekļaut jaunu pantu, kas paredz atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums, varēs sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Lielākas sankcijas paredzētas, ja šo noziedzīgo nodarījumu izdarījusi valsts amatpersona, uzņēmuma atbildīgs darbinieks vai personu grupa, kā arī ja tā saistīta ar vardarbību un draudiem vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Izmaiņas KL saistītas ar jauno psihoaktīvo vielu apriti, paredzot kriminālatbildību arī par to neatļautu lietošanu, pārvadāšanu un glabāšanu bez nolūka tās realizēt. Personu varēs saukt pie atbildības, ja tā iepriekš būs brīdināta par kriminālatbildību par šādām darbībām. Paredzētais sods – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Tāpat atbalstīts priekšlikums noteikt kriminālatbildību par jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai līdzīgi, kā tas ir ar narkotikām un psihotropajām vielām.

Savukārt persona, kura labprātīgi nodevusi jaunās psihoaktīvās vielas vai to saturošus izstrādājumus vai labprātīgi ziņojusi par to iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, tiks atbrīvota no kriminālatbildības. Šāds regulējums patlaban jau noteikts attiecībā uz narkotisko un psihotropo vielu labprātīgu nodošanu.

Vienlaikus KL tiek pārskatīta atbildība par dažādu noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki, paredzot diferencēt atbildību atkarībā no nodarījuma seku smaguma.

Šeit ņemta vērā piedzīvotā traģēdija Zolitūdē. Piemēram, maksimālais cietumsods, ja ēkas sabrukšana izraisījusi cilvēku nāvi, patlaban ir četri gadi, un tas nav samērojams ar tās traģēdijas apmēru, kas pērnā gada novembrī piemeklēja Latviju. Piedāvājam pārskatīt kriminālsodu politiku gadījumos, kad būvnieku vai projektētāju nolaidība noved pie traģiskiem vairāku cilvēku upuriem, un paredzēt nodarījuma smagumam samērīgas sankcijas, skaidro A.Judins.

Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis 2 vai vairāku cilvēku nāvi, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 8 gadiem. Vienlaikus par šo pārkāpumu plānots atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības uz noteiktu amatu uz laiku līdz 10 gadiem.

Līdzīgi pārskatītas sankcijas par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, neatļautām darbībām ar indīgām un ātri uzliesmojošām vielām, ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu, kā arī atstāšanu bez palīdzības.

KL grozījumi Saeimā vēl jāskata trešajā lasījumā.