14.06.2016. Ministru kabinets (MK) atbalstījis MK noteikumu projektu "Noteikumi par valsts nodevu par apvienošanās izvērtēšanu", nosakot valsts nodevas apmēru par komersantu apvienošanās izvērtēšanu, kā arī valsts nodevas samaksas kārtību.

Valsts veiktās apvienošanās kontroles mērķis ir ierobežot tirgus koncentrāciju un aizsargāt konkurences struktūru tirgos, novēršot apvienošanos, kuras rezultātā varētu veidoties dominējošais stāvoklis vai ievērojami samazināties konkurence konkrētajā tirgū.

Konkurences likums (KL) iepriekš neparedzēja nodevu par apvienošanās izvērtēšanu. Tā kā Konkurences padome (KP) tiek finansēta no valsts budžeta, atsevišķu komersantu apvienošanās izvērtēšanas izmaksas sedz visi nodokļu maksātāji, nevis tie, kas saņem pakalpojumu un no tā iegūst kādu labumu. 31.05.2016. stājās spēkā grozījumi KL, kas paredz ieviest valsts nodevu par uzņēmumu apvienošanās izvērtēšanu, kas daļēji segtu KP apvienošanās izvērtēšanas un iespējamās turpmākās uzraudzīšanas izmaksas.

Noteikumos paredzēts, ka apvienošanās izvērtēšanas izmaksas turpmāk segs tikai tie komersanti, kuru rīcība var ierobežot konkurenci un kas tieši saņem attiecīgo pakalpojumu. Tāpat plānots, ka ar nodevas ieviešanu tiks novērsti gadījumi, kad tirgus dalībnieki paziņo par apvienošanos, kas pēc atļaujas saņemšanas tomēr netiek realizēta, vai arī gadījumi, kad paziņojums par apvienošanos tiek iesniegts atkārtoti, tādējādi nevajadzīgi tērējot valsts resursus.

Valsts nodevas apjoms atšķiras pēc apvienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku apgrozījuma Latvijā, t.i.:

  • 2000 EUR, ja tiek iesniegts saīsinātais apvienošanās ziņojums;
  • 4000 EUR, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir 30 – 80 milj. eiro;
  • 8000 EUR, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā pārsniedz 80 milj. eiro.

Nodeva vai maksājums par apvienošanās izvērtēšanu šobrīd jau ir noteikta lielākajā daļā ES dalībvalstu, proti, Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Maltā, Nīderlandē, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Vācijā, Apvienotā karalistē, Ungārijā un arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to izsludināšanas.