Trešdien, 18.01.2017., Tokijā parakstīta Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (nodokļu konvencija). Plānots, ka nodokļu konvencijas parakstīšana veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī atvieglos investoru darbu.

Konvenciju parakstīja Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa (Motome Takisawa).

Nodokļu konvencija ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Tās galvenie uzdevumi ir:

  • nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana;
  • nodokļu nemaksāšanas novēršana;
  • nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm;
  • diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana;
  • likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana.

Parakstot konvenciju, Latvijas un Japānas potenciālajiem investoriem radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā valstī gan uzņēmējdarbības ienākumam, gan arī tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas konvencijā un kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst piemērot nodokļus šiem ienākumiem.

Konvencijā noteikts, ka to izcelsmes valstī dividendes un procentu ienākumi tiek atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents (kas nav fiziskā persona), savukārt to izcelsmes valstī dividendes, procentu maksājumi, ja to patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents – fiziskā persona, var tikt aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz 10% likmi no minēto ienākumu kopapjoma. Savukārt autoratlīdzības ienākums, ja tā patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents (arī fiziskā persona), tiek atbrīvots no nodokļa uzlikšanas ienākuma izcelsmes valstī. Līdz ar to investori iegūst skaidrību par to, cik lielā mērā un ar kādiem nosacījumiem izcelsmes valstī var tikt uzlikti nodokļi viņu gūtiem ienākumiem.

Tāpat paredzēts, ka nodokļu konvencija veicinās ciešāku Latvijas un Japānas nodokļu administrāciju savstarpējo sadarbību, veicot informācijas apmaiņu atbilstoši jaunajam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) informācijas apmaiņas standartam un novēršot izvairīšanos no nodokļu samaksas.

Jānorāda, ka Latvijas – Japānas nodokļu konvencija ir pirmā Latvijas pilna apjoma nodokļu konvencija, kurā ietverti ESAO Bāzes erozijas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna minimālie standarti un rekomendācijas nodokļu konvenciju nepareizas piemērošanas novēršanai. Minētās rekomendācijas un standarti līdz šim ieļauti arī 02.11.2016. parakstītajā Protokolā, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Japāna kā ESAO dalībvalsts ir viena no Latvijas galvenajām prioritātēm nodokļu konvenciju noslēgšanā, ņemot vērā Latvijas iestāšanos ESAO. Latvija ir pirmā no 3 Baltijas valstīm, kas noslēdza nodokļu konvenciju ar Japānu.

Līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu notikušas ar 71 valsti (parafētas), un ir uzsākta 59 konvenciju piemērošana.