No 2025.gada 1.augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2.līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums 10 gadu laikā palielināsies vismaz par 60 milj. eiro. Kas mainīsies?
Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1.augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.
Kas mainīsies?
Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2.līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 milj. eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).
Šobrīd Latvijas iedzīvotāju kopējie uzkrājumi pensiju 2.līmenī jau pārsniedz 9 mljrd. eiro. Ņemot vērā uzkrājumu apjoma pieaugumu, procentuāli izteiktās komisijas ir iespējams samazināt, saglabājot līdzīgu vai pat zemāku izmaksu līmeni eiro izteiksmē. Attiecīgi jo lielāku apjomu pārvalda pārvaldnieks, jo mazāku procentuālo pastāvīgo komisiju var ieturēt. Mērķis pastāvīgajai komisijai ir tiekties uz 0,2% gadā no uzkrājuma apjoma, kas ir gandrīz puse no tā, kas tiek vidēji iekasēta šobrīd.
Ieguvēji būs iedzīvotāji – uzkrājumā paliks vairāk līdzekļu, kas nākotnē var dot lielāku uzkrājuma pieaugumu. Šādas izmaiņas stiprina pensiju sistēmu, jo pārvaldnieki tiek vairāk motivēti sasniegt labākus rezultātus, lai saņemtu mainīgo komisijas daļu.
Papildu likumā iestrādāts arī regulējums par ieguldījumiem, kas vērsti uz investēšanu mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī alternatīvajos ieguldījumu fondos. Investējot Latvijā komisijas maksa var tikt iekasēta nedaudz lielāka – līdz 0,6% gadā. Tādējādi pārvaldītāji tiek mērķtiecīgi stimulēti Latvijas pensiju 2.līmeņa uzkrājumu ieguldīt vietējā ekonomikā, nodrošinot vienlaikus gan pensiju sistēmas ilgtspēju, gan valsts ekonomikas stiprināšanu. Ieguldījumu veikšana Latvijā visbiežāk ir saistīta ar papildu izdevumiem pārvaldniekam, kas rodas sarežģītākas ieguldījumu analīzes un turpmāka pārvaldības procesa dēļ, tāpēc šāda papildu izdevumu segšanas iespēja pozitīvi ietekmēs vietējo investīciju apjomu.
Nepareizs pensiju plāns var samazināt uzkrājumu
Katram pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānam un pārvaldniekam pastāvīgās komisijas maksas ir atšķirīgas. Tomēr, izvēloties plānu, nevajadzētu skatīties tikai uz zemu komisijas maksu. Lielāka nozīme ir ilgtermiņa vēsturiskajiem rezultātiem, kas apliecina pārvaldnieka spēju gūt peļņu, viņa pieredzi un kompetenci. Ir vērts apsvērt arī mainīgo komisijas modeli, kur komisija tiek iekasēta tikai tad, ja ieguldījums nes lielāku peļņu. Citiem vārdiem sakot – pārvaldnieks nopelna tikai tad, ja nopelna arī ieguldītājs.
Būtiski izvēlēties arī savam vecumam piemērotu ieguldījumu plānu. Piemēram, ja jauns cilvēks turpina uzkrāt pensiju 2.līmeņa konservatīvajā plānā, lai gan viņam piemērotāks būtu visaktīvākais plāns ar līdz pat 100% ieguldījumiem akcijās, neko nemainot, rezultātā uzkrājums būs vairāk nekā divas reizes mazāks. Tas nozīmē būtisku atšķirību nākotnes pensijā.
Šajā aspektā investīciju teorija ir vienkārša: jo ilgāks uzkrāšanas periods, jo lielāku risku (un līdz ar to arī potenciāli augstāku atdevi) var uzņemties.
Ikvienam ir vērts apmeklēt vietni Latvija.lv, lai noskaidrotu, pie kura pārvaldnieka atrodas viņa pensijas 2.līmeņa uzkrājums. Lai gan kopš 2024.gada jūlija pārvaldniekiem ir vairāk informācijas par klientiem, kontaktinformācija bieži vien nav pieejama un saziņa nav iespējama. Tāpēc iedzīvotājiem jābūt proaktīviem – jāsazinās ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst vecumam un netiek nodarīts kaitējums nākotnes labklājībai.
Pilnveide jāturpina
Nupat Lietuvā pieņemtas būtiskas izmaiņas pensiju 2.līmeņa likumdošanā, kas ļaus iedzīvotājiem izņemt uzkrājumus. Lai gan šāda pieeja šķiet pievilcīga, ilgtermiņā tas ir “lāča pakalpojums”. Igaunijas pieredze apliecina, ka daudzi iedzīvotāji izmantoja šo iespēju un nu liela daļa izdarīto nožēlo. Neapskaužamā situācijā ir arī valsts, jo pieaug šo iedzīvotāju nabadzības risks vecumdienās.
Latvijas pensiju sistēma ir stabila un ilgtspējīga, un būtu ļoti žēl, ja pēc nākamajām vēlēšanām pie varas nāktu kāds politisks spēks, kas to sagrautu.
Darbs pie pensiju 2.līmeņa sistēmas uzlabošanas turpinās visu laiku. Jau rudenī sadarbībā ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju tiks turpināta diskusija par iespējām pārskatīt pensiju 2.līmeņa uzkrājuma izmantošanu, dodoties pensijā. Šobrīd, sasniedzot pensijas vecumu, 2.pensiju līmeņa uzkrājums jāizņem uzreiz – pat ja cilvēks turpina strādāt. Tas nozīmē, ka uzkrājums tiek fiksēts konkrētā dienā un to var negatīvi ietekmēt tirgus īstermiņā kritums. Tāpēc virzām priekšlikumu ļaut šo uzkrājumu izņemt pakāpeniski, piemēram, pa mēnešiem vai ceturkšņiem, vienlaikus turpinot ieguldījumus finanšu tirgos. Šāda pieeja ļautu izlīdzināt tirgus svārstību risku un nodrošinātu lielāku kopējo uzkrājuma apjomu.
Pēdējos gados sistemātiski daudz ir darīts pensiju 2.līmeņa sistēmas pilnveidei un tā ir jāturpina ciešā sadarbībā ar politikas veidotājiem, lai izvairītos no kļūdām, kas tika pieļautas kaimiņvalstīs.
