Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Šķīrējtiesu likumu, tādējādi ieviešot jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam, informē Saeimas Preses dienests.

Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte, kā arī šķīrējtiesas sprieduma galīgums. Tomēr patlaban Latvijā šķīrējtiesas bauda salīdzinoši zemu reputāciju un sabiedrības uzticību, tiek kritizēta to darbība un lēmumu kvalitāte, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas 1, bet Igaunijā 3 pastāvīgās šķīrējtiesas, norāda likumprojekta autori.

Jaunajā likumā noteikts, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība. Pastāvīgajā šķīrējtiesā būs ne mazāk kā 10 šķīrējtiesneši. Pastāvīgajai šķīrējtiesai jābūt nodrošinātai ar atsevišķām, šķīrējtiesas darbībai piemērotām telpām, lietvedībai un apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu, kā arī jāuztur interneta mājaslapa.

Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju izveidot arī ad hoc šķīrējtiesu kāda konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai.

Šķīrējtiesas varēs izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot vairākus likumā noteiktus strīdus gadījumus.

Izšķirot strīdus šķīrējtiesā, nav paredzēta vispārējās jurisdikcijas tiesas iesaiste, piemēram, par pierādījumu iegūšanu vai šķīrējtiesnešu iecelšanu. Tas nebūtu lietderīgi, ņemot vērā valsts tiesu lielo noslodzi, jo mazinātu lietas izskatīšanas ātrumu un efektivitāti.

Likums noteiks pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijas principus, kā arī to civiltiesisko strīdu loku, kuru izšķiršana būs šķīrējtiesu kompetencē. Likums definē šķīrējtiesas procesa principus, paredz, kas var ieņemt šķīrējtiesneša amatu, kā arī regulē strīda izšķiršanas procesu un sprieduma taisīšanu.

Likumprojekts izstrādāts, par pamatu ņemot ANO UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumu, kā arī ņemot vērā Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu. Patlaban šķīrējtiesu izveidošanu un darbību regulē Civilprocesa likums.

Šķīrējtiesu likums stāsies spēkā 01.01.2015.