23.02.2017. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Darba likumā (DL), paredzot būtiskas izmaiņas virsstundu piemaksu, darbinieku atstādināšanas, blakus darba, uzteikuma un citu darba tiesību jautājumu regulējumā.

Piemaksa par virsstundu darbu

Saskaņā ar likumprojektu turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām 2 virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā. Savukārt par katru nākamo virsstundu būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā.

Svētku dienu piemaksu reglējumā saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes.

Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem netiek aizliegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

Darbinieku atstādināšana

Plānots, ka turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Grozījumos arī noteikts: ja darbinieka atstādināšana ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp vidējo izpeļņu un darbiniekam izmaksāto minimālo mēneša darba algu par visu piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.

Tāpat DL papildināts ar normu, saskaņā ar kuru gadījumos, kad atstādināšana ir bijusi pamatota, darba devējam būs tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atstādināšanas laikā izmaksāto minimālo mēneša darba algu.

Konkurences ierobežojums

Lai padarītu saprotamāku DL normu, ar kuru reglamentēts konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, likumprojektā ietverta norma, kurā noteikti konkurences ierobežojuma veida piemēri. Jānorāda, ka šie piemēri nav izsmeļoši, jo ir iespējami arī citi konkurences ierobežojuma veidi.

Piezīmes vai rājiena atcelšana

Ar mērķi veicināt tiesisko noteiktību, DL ir paredzēts iekļaut normu, ar kuru noteiks, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā 1 mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piemēroto piezīmi vai rājienu.

Blakus darbs

Grozījumos paredzēti precizējumi arī blakus darba regulējumam. Turpmāk plānots noteikt, ka ar darbinieku var tikt nodibinātas ne tikai darba tiesiskās attiecības, bet viņš var tikt nodarbināts arī citādā veidā, piemēram, stājoties dienesta attiecībās, vai persona var būt pašnodarbināta.

Vienlaikus detalizētāk tiek reglamentēta darba devēja iespēja ierobežot darbinieka tiesības veikt blakus darbu. Šādu ierobežojumu varēs noteikt, ciktāl tas būs attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, īpaši, ja šāds blakus darbs var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Strīda gadījumā darba devējam noteikts pienākums pierādīt, ka ierobežojums veikt blakus darbu ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm.

Uzteikuma termiņš

Tāpat likumprojektā paredzēts samazināt uzteikuma termiņu no 10 dienām uz nekavējoties, ja darba devējs ir nolēmis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz to, ka darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums.

Uzteikums darbiniekam ar invaliditāti

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, likumprojektā paredzēts veikt grozījumus DL 109.pantā, izslēdzot šā panta 2.daļu, kurā noteikts aizliegums uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti.

Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums, saskaņā ar kuru darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības tiks uzskatīta arī invaliditāte.

Jānorāda, ka jaunā kārtība par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personām ar invaliditāti būs attiecināma tikai uz līgumiem, kas tiks noslēgti pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās.

Uzteikums svarīga iemesla dēļ

Lai līdzsvarotu darba tiesisko attiecību pušu tiesības, turpmāk DL plānots noteikt, ka gadījumā, ja darbinieks uzsaka darbu un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības, darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu DL noteiktajā apmērā.

Savukārt, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, darbiniekam noteiktas tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.

Pārtraukums darbā

Turpmāk DL plānots precīzi noteikt, ka gadījumā, ja darbiniekam pārtraukuma laikā ir noteikts aizliegums atstāt savu darbavietu un darbinieks nevar izmantot šo laikaposmu saskaņā ar saviem ieskatiem, šādu pārtraukumu ieskaitīs darba laikā.

Savukārt, ja darbinieks pārtraukuma laikā nevar atstāt darba devēja telpas, tomēr viņam ir nodrošināta iespēja izmantot pārtraukumu, un šī pārtraukuma laikā darbiniekam nav pienākuma būt gatavam veikt savus darba pienākumus, pārtraukums netiks ieskaitīts darba laikā.

Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Grozījumi DL vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.