Saeima ceturtdien, 01.02.2018., kā steidzamus 1.lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN), ar kuriem paredzēts precizēt informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos.

Ar grozījumiem likumā par NN plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 EUR vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kurā paredzēts informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 000 EUR, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti 1 kredītiestādē vai pie 1 maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, noteikts grozījumu projekta anotācijā.

Regulējums par informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu ierosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā arī personas darījumus vērtētu kopsakarā atbilstoši naudas plūsmai kontos.

Paredzēts, ka 1.reizi kredītiestādēm informācija VID būs jāiesniedz līdz šī gada 1.septembrim par klientiem, kuru kontu kopējā atlikuma summa š.g. 1.janvāra dienas sākumā ir 15 000 EUR un vairāk, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontu atlikuma kopsummu.

Ņemot vērā iespēju fiziskajai personai 1 kredītiestādē atvērt vairākus kontus un veikt tajos darījumus, pārskaitot vienus un tos pašus naudas līdzekļus, paredzēts noteikt, ka šīs summas neietvers klienta kontu kopējā apgrozījumā.

Ar grozījumiem arī plānots noteikt, ka kredītiestādēm VID būs jāinformē tikai par personu pieprasījuma noguldījuma kontiem un maksājumu kontiem. Šāds precizējums rosināts, jo spēkā esošajā regulējumā kredītiestādēm uzlikts pienākums nodokļu administrāciju informēt par jebkuru kontu, kurā var veidoties apgrozījums, tomēr kredītiestāžu klientiem attiecībā uz atsevišķu kontu veidiem ir ierobežotas iespējas veikt skaidras naudas darījumus.

Par VID sniedzamās informācijas apjomu paredzēts, ka kredītiestāde ziņojumā nodokļu administrācijai nenorāda klientu kontu numurus, jo VID šī informācija ir pieejama Kontu reģistrā. Savukārt informācija par kontu atlikumiem un to apgrozījumu, ņemot vērā, ka darījumi var tikt veikti arī ārvalsts valūtā, būs sniedzama tikai eiro, darījumu summas no attiecīgās ārvalsts valūtas pārrēķinot uz eiro saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 31.decembrī publicēto eiro kursu.

Ar grozījumiem likumā par NN arī plānots noteikt, ka klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa par iepriekšējo kalendāro gadu jāfiksē kalendārā gada pēdējās dienas beigās. Precizējums nepieciešams, jo personu naudas līdzekļu apmērs 31.decembra dienas sākumā un beigās var būt būtiski atšķirīgs.

Likuma par NN grozījumu izstrādātāji Finanšu ministrijā norāda, ka VID, lai identificētu fiziskās personas, kas gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek maksāti nodokļi, aplokšņu algu un iespējamu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku, nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros analizē visu VID rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju.

Galīgajā lasījumā Saeima par grozījumiem likumā par NN lems 8.februārī.