Otrdien, 20.12.2016., Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt likumprojektu par Latvijas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
Nodokļu konvencijas ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līgumiem ekonomiskās sadarbības veicināšanai, kuru galvenie uzdevumi ir:
- nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana;
- nodokļu nemaksāšanas novēršana;
- nodokļu uzlikšanas tiesību precīza sadalīšana starp līgumslēdzējām valstīm;
- diskriminācijas nodokļu uzlikšanas veidā novēršana;
- likumīga pamata abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai nodibināšana.
Parakstot nodokļu konvenciju, Latvijas un Japānas potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā valstī gan uzņēmējdarbības ienākumam, gan arī tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas konvencijā un kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst uzlikt nodokļus šiem ienākumiem.
Nodokļu konvencijā noteikts, ka to izcelsmes valstī dividendes un procentu ienākumi tiek atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents (kas nav fiziskā persona), savukārt to izcelsmes valstī dividendes, procentu maksājumus, ja to patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents – fiziskā persona, var aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz 10% likmi no minēto ienākumu kopapjoma. Savukārt autoratlīdzības ienākums, ja tā patiesais labuma guvējs ir otras valsts rezidents (arī fiziskā persona) tiek atbrīvots no nodokļa uzlikšanas ienākuma izcelsmes valstī.
Līdz ar to investori iegūst skaidrību par to, cik lielā mērā un ar kādiem nosacījumiem izcelsmes valstī var tikt uzlikti nodokļi viņu gūtajiem ienākumiem. Plānots, ka ar nodokļu konvenciju tiks veicināta komercdarbība Latvijā un atvieglota Latvijas investoru darbība Japānā un otrādi, kopumā veicinot ārvalstu investīciju piesaistīšanu.
Tāpat tiks veicināta ciešāka Latvijas un Japānas nodokļu administrāciju savstarpējā sadarbība, nodrošinot informācijas apmaiņu atbilstoši jaunajam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) informācijas apmaiņas standartam un novēršot izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Tāpat jānorāda, ka Latvijas un Japānas nodokļu konvencija ir pirmā Latvijas pilna apjoma nodokļu konvencija, kurā ietverti ESAO Bāzes erozijas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna (BEPS) minimālie standarti un rekomendācijas nodokļu konvenciju priekšrocību nepareizas piemērošanas (treaty-shopping) novēršanai. Minētie standarti un rekomendācijas līdz šim ir ieļauti arī 02.11.2016. parakstītajā protokolā, ar kuru groza Latvijas un Šveices konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.
Japāna, ņemot vērā Latvijas iestāšanos ESAO, kā ESAO dalībvalsts ir viena no Latvijas galvenajām prioritātēm nodokļu konvenciju noslēgšanā.
Latvija ir pirmā no 3 Baltijas valstīm, kas gatavojas noslēgt nodokļu konvenciju ar Japānu.
Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992.gadā. Līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu notikušas ar 70 valstīm (parafētas) un ir uzsākta 58 konvenciju piemērošana.
