Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”. Grozījumu mērķis ir ārpakalpojumu grāmatvedības nozares sakārtošana un ēnu ekonomikas mazināšana. Šobrīd plānots, ka grozījumi stāsies spēkā jau šī gada 1. jūlijā.
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību” uzņēmuma vadītājs (kapitālsabiedrībā un kooperatīvajā sabiedrībā – valde, individuālajā uzņēmumā, zemnieka vai zvejnieka saimniecībā – īpašnieks, valsts vai pašvaldības budžeta iestādē vai aģentūrā – tās vadītājs, nevalstiskajā organizācijā – vadības institūcija, uzņēmuma vadītājs ir arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību) ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu. Likumā noteikts, ka uzņēmuma vadītājam jāorganizē grāmatvedības kārtošana atbilstoši šā likuma prasībām.
Uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona – grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos.
Šā likuma izpratnē grāmatvedis ir fiziskā persona, kurai noteiktie pamatuzdevumi MK noteikumos Nr.264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" atbilst noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs sertifikāts un kura veic grāmatveža pienākumus. Savukārt ārpakalpojumu grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kura atbilst grāmatvedim noteiktajām prasībām.
Tāpat šobrīd saskaņā ar likumu ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Latvijā normatīvie akti šobrīd neregulē un neierobežo grāmatveža profesionālo darbību.
Plānotās izmaiņas
Ar grozījumiem ir plānots ieviest jaunu valsts pārvaldes pakalpojumu – Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. Pakalpojuma saņemšanai plānots nodrošināt gan klātienes, gan neklātienes elektronisko un pasta starpniecības kanālu, proti, dokumentu iesniegšanu papīra formātā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai arī VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS).
Tāpat paredzēts noteikt, ka uzņēmuma valdes loceklim vai darbiniekam, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un šai atbildīgajai personai ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tādējādi tiek konkretizētas profesionālās kvalifikācijas prasības darbības uzsākšanai grāmatvedības ārpakalpojuma nozarē.
Par ārpakalpojuma grāmatvedi būs aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. Šāda fiziska persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patiesā labuma guvēju grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā.
Grozījumi neierobežo fiziskas vai juridiskas personas tiesības pašai vest savu grāmatvedības uzskaiti, kamēr vien tā atbilst likuma "Par grāmatvedību" 3. pantā minētajiem izņēmumiem.
Fiziskām personām uz likuma pamata tiks izdoti noteikumi, kas tām ir jāievēro, lai varētu kļūt par ārpakalpojuma grāmatvedi. Piemēram, tām ir jābūt ierakstītam komercreģistrā vai ir jābūt reģistrējušām savu saimniecisko darbību normatīvajos aktos noteiktajā kartībā, kā arī tās nevar ar tiesas nolēmumu krimināllietā būt sodītās par tīšu noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā.
Attiecībā uz juridiskām personām uz likuma pamata tiks izdoti noteikumi, kas paredzēs, ka, ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir juridiska persona, ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai atbilst uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu.
Likumprojektā ir saglabāts ārpakalpojuma grāmatveža pienākums iegādāties civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi.
Licencēšanas praktiskā puse
Ārpakalpojuma grāmatvežu darbības licencēšanu veiks VID.
Lai saņemtu licenci personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu VID EDS un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt iestādē.
Licence tiks piešķirta uz pieciem gadiem. Lai pārreģistrētu licenci, ne vēlāk kā mēnesi pirms licences termiņa beigām būs jāiesniedz atjaunota iekšējās kontroles sistēma un pieteikums par pārreģistrāciju. Juridiskām personām, kuras izbeidz darba attiecības ar personu, kas ir norādīta kā vienīgā ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās kvalifikācijas prasībām atbilstošā persona, ir mēneša laikā jāsniedz licences pārreģistrācijas iesniegums, norādot citu fizisko personu, kas atbilst licences izsniegšanas nosacījumiem, iesniedzot tās profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas. Pirms licences termiņa beigām pārreģistrēta licence tiek pagarināta uz jaunu piecu gadu termiņu tikai tad, ja papildus pārreģistrēšanas iesniegumam tiek iesniegta atjaunota iekšējās kontroles sistēma un apmaksāta valsts nodeva.
Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par atbildīgo ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē.
Reģistrācijas un prakses uzraudzība pakļauta vispārīgajam Administratīvā procesa likuma regulējumam, kas garantē personas tiesību ievērošanu.
Lai grāmatvedības ārpakalpojumu ņēmējs varētu pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatvedību, tiks nodrošināta iespēja normatīvajos aktos noteiktā tīmekļvietnē piekļūt VID uzturētajam ārpakalpojuma grāmatvežu reģistram. Reģistra publiska pieejamībā nodrošinātu galveno funkciju – informēšanu.
Par licences saņemšanu būs jāmaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā.
