13.novembrī Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums). UIN likumu plānots papildināt ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem (controlled foreign companies (CFC)), nosakot pienākumu Latvijā maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli no peļņas daļas ārvalstu sabiedrībā, kurā ir būtiska līdzdalība un peļņa ir gūta, izveidojot neīstas struktūras ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības.

Grozījumi izstrādāti atbilstoši Padomes Direktīvai (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību (anti-tax avoidance directive (ATAD)), kuras pārņemšanas termiņš ir 2019.gada 1.janvāris, norādīts likuma grozījumu anotācijā.

Šobrīd UIN likumā nav iekļautas normas attiecībā uz kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem.

Līdz ar to UIN likums tiek papildināts ar 6.1pantu, kas paredz, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu noteikumu rezultātā kontrolēta meitasuzņēmuma – ārvalstu sabiedrības ienākumu no neīstām struktūrām, kurās nodoklis netiek uzlikts vai kuras peļņa (vai attiecīga veida ienākumi) ir atbrīvota no nodokļa, attiecina uz tā mātesuzņēmuma – nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamo bāzi.

Likumprojektā kontrolēto ārvalstu uzņēmumu regulējums attiecināts tikai uz ienākumiem, kas ir mākslīgi novirzīti meitasuzņēmumam – ārvalstu sabiedrībai, un par to liecina fakts, ka lielākā daļa lēmumu pieņemšanas darbību, kuru dēļ ir radušies novirzīti ienākumi kontrolētā meitasuzņēmuma līmenī, tiek veikta nodokļa maksātāja līmenī.

Likumprojekts paredz, ka kontrolēto ārvalstu uzņēmumu normas attiecas uz tādu ārvalstu sabiedrību peļņu, kura ir iegūta no neīstām struktūrām, kuru izveidošanas objektīvais iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Viena no nodokļu priekšrocību gūšanas pazīmēm ir tā, ka peļņai nepiemēro nodokli (vai nodokļa slogs ir ievērojami zemāks nekā Latvijā) vai peļņa ir atbrīvota no nodokļa, vai sabiedrība atrodas, ir izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās. Vērtējot struktūras vai struktūru virknes izveidošanas mērķi, ņem vērā visus faktus un apstākļus (darījumu ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu), kas liecina par ienākumu mākslīgu novirzīšanu, ieskaitot nozīmīgu lēmumu pieņemšanas darbības, kuru dēļ ir radušies novirzītie ienākumi ārvalsts sabiedrībai, t.i., nodokļa sloga pārcelšana uz šādu mākslīgu struktūru, kā rezultātā nodokļa slogs ievērojami tiek samazināts vai tā vispār vairs nav.

Nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanai nodokļu maksātājs varēs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no ārvalsts sabiedrības peļņas, par kuru kādā no pirmstaksācijas periodiem saskaņā ar UIN likumu nodoklis jau ir samaksāts.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2019.gada 1.janvāra.