Piedāvājam septembra “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – grāmatvedības dokumenti

Aktuāls jautājums gandrīz katru gadu – ko iesākt ar grāmatvedības dokumentiem, kas joprojām ir papīra formātā, un kā rīkoties ar elektroniskajiem dokumentiem, kad to glabāšanas termiņš ir beidzies? To publikācijā “Kā pareizi iznīcināt grāmatvedības dokumentus?” (iFinanses.lv, 01.09.2025.), kas septembrī bijusi lasītākā, skaidro Inga Pumpure.

“Vai papīra dokumentus drīkst vienkārši izmest atkritumos? Nē. Vai drīkst tos glabāt turpat birojā banānu kastēs līdz brīdim, kad radīsies ideja, ko ar tiem darīt? Teorētiski jā, ja tiek nodrošināta droša glabāšana,” norāda autore.

Bet, ja dokumentus nolemts likvidēt, “par dokumentu likvidēšanas procesu atbildīgās personas ir ar rīkojumu noteikta komisija. Ja uzņēmums ir liels, var būt noteikts minimums – trīs personas. Ja uzņēmums ir neliels, var pietikt ar divām personām. Bet, ja uzņēmumā darbojas tikai viena persona, likvidēšanu veic pats uzņēmuma īpašnieks. Komisijas pienākumos ir reģistrēt šos dokumentus un sagatavot aktu par to likvidēšanu – tas nozīmē, ka komisija izvēlas likvidācijas veidu un personīgi piedalās dokumentu iznīcināšanas procesā.”

Papīra dokumentus var nodot pārstrādei, likvidācijai vai iznīcināt pašu spēkiem. Savukārt elektronisko dokumentu likvidēšana pagaidām nekur nav atrunāta. Tātad – viss ir uzņēmuma rokās un vadītāja noteiktajā kārtībā.

Autore norāda – “ja elektroniskie dokumenti tiek glabāti uzņēmuma serveros, to iznīcināšana ir samērā vienkārša – izdzēšam failus no savu serveru krātuvēm. Bet nevajag aizmirst, ka jebkura attaisnojuma dokumenta likvidēšana ir jāveic ar rīkojumu, komisijas klātbūtnē un sagatavojot likvidācijas aktu”.

Savukārt, ja dokumenti glabājas pie kādas citas personas – ārpakalpojuma sniedzēja – jāizdod rīkojums par dokumentu iznīcināšanu un jāvienojas par šī procesa detaļām ar pakalpojuma sniedzēju.

Pastāv arī mākoņpakalpojumi. “Kā šajā gadījumā rīkoties? Kā zināt, ka dokumenti ir iznīcināti droši un nav pieejami trešajām personām? Šī ir neiespējamā misija, jo tiek uzskatīts, ka tas, kas atrodas “mākoņos”, tur arī paliek uz visiem laikiem. Tas nozīmē, ka tikai “uz papīra” varam būt droši, ka dokumenti ir iznīcināti. Šobrīd citu variantu nav. Sagatavojam rīkojumu, uz rīkojuma pamata komisija veic dokumentu izdzēšanu no konkrētā mākoņpakalpojuma. Ar to arī process ir noslēgts,” skaidro I. Pumpure.

2.vieta – personāla ilgtspējas pasākumi

Pieaugot konkurencei darba tirgū, ilgtspējīga darba vide kļūst par priekšnoteikumu darbinieku piesaistei un noturēšanai. Šajā kontekstā arvien plašāk tiek izmantotas tiešsaistes platformas, kas piedāvā sporta, aktīvā dzīvesveida un labsajūtas aktivitātes. Ar šo platformu starpniecību iespējams organizēt personāla ilgtspējas pasākumus. Tomēr rodas jautājums – vai šādu platformu izmantošana ļauj izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atbrīvojumu? Kāds ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis? To publikācijā “VID paplašina izpratni par personāla ilgtspējas pasākumiem” (iFinanses.lv, 17.09.2025.) skaidro Raivis Liberts.

Autors norāda, ka, neskatoties uz skaidrojumiem dažādās publikācijās un VID materiālos, UIN piemērošana ilgtspējas pasākumiem vēl joprojām ir neskaidra. “Standarta situācijas, piemēram, Ziemassvētku balles, sporta spēles vai sporta zāles abonementi, ir labi zināmas un parasti nerada jautājumus. Tomēr šie tradicionālie piemēri ne vienmēr atbilst mūsdienu dinamiskajā vidē pieejamo aktivitāšu klāstam. Arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums) nesniedz izsmeļošu uzskaitījumu aktivitātēm, kas uzskatāmas par personāla ilgtspējas pasākumiem, līdz ar to pastāv iespēja dažādām interpretācijām.”

VID, izskatot faktiskos apstākļus, secināja, ka izdevumi par darbinieku motivēšanas un saliedēšanas aktivitātēm, kas tiek nodrošinātas ar tiešsaistes platformas starpniecību, kvalificējas kā personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi UIN likuma izpratnē. “VID akceptēja tiešsaistes platformu izmantošanu un plašu ar veselību un labsajūtu saistītu pakalpojumu klāstu, tostarp SPA, sporta zāles un citus pakalpojumus”.

“Šī interpretācija būtiski paplašina izpratni par personāla ilgtspējas pasākumu tvērumu, iekļaujot dažādas, caur tiešsaistes platformu organizētas aktivitātes, kuras darbinieki var izmantot elastīgi un pielāgot savām interesēm, bet vienlaikus kolektīva ietvaros. Tas paver iespēju uzņēmumiem saviem darbiniekiem nodrošināt elastīgāku un bagātīgāku personāla ilgtspējas pasākumu klāstu, neaprobežojoties ar klasiskām vērtībām, piemēram, Ziemassvētku balli. Šāda pieeja ne tikai atbilst UIN regulējumam, bet arī paver iespēju uzņēmumam pozicionēties kā darba devējam, kuram darbinieku labsajūta ir augsta prioritāte,” ir pārliecināts R. Liberts.

3.vieta – VID EDS piekļuves rīki

Septembra lasītāko rakstu TOP 3 noslēdz jautājums: “Kādas turpmāk būs autentificēšanās iespējas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)?”. Atbildi publikācijā “Kā mainīsies VID EDS piekļuves rīki?” (iFinanses, 15.09.2025.) sniedz Ilze Berga.

Autore norāda, ka “pašlaik VID EDS lietotājiem ir pieejamas dažādas autentifikācijas metodes, tostarp tās, ko nodrošina:

  • Valsts pārvaldes pakalpojumu portāls – Latvija.gov.lv;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtās personas apliecības – eID kartes;
  • valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” piedāvātās elektroniskā paraksta viedkartes un lietotne “eParaksts mobile”;
  • VID izsniegts lietotājvārds un parole”.

Valsts informācijas sistēmu drošības politika gan paredz, ka autentifikācijai izmantojami tikai kvalificēti rīki. “Atsevišķi pašreizējie autentifikācijas līdzekļi, piemēram, internetbankas autentifikācija, netiek uzskatīti par kvalificētiem vai paaugstinātas drošības e-identifikācijas līdzekļiem. Turklāt no 2025.gada 1.janvāra portālā Latvija.gov.lv ir atļauta autentifikācija tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Tāpat arī terminoloģija Ministru kabineta noteikumos Nr.7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi” nebija pilnībā saskaņota ar Fizisko personu identifikācijas likumā lietoto terminoloģiju,” uzsver I. Berga.

“Līdz 2025.gada 31.decembrim VID EDS lietotājiem, kuri pašlaik autentificējas ar lietotājvārdu un paroli, ir iespēja izvēlēties tālāku autentifikācijas veidu – iegūt kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli vai pilnvarot citu VID EDS lietotāju.”

“Pēc 2026.gada 1.janvāra personas, kuras nav ieguvušas kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli (tostarp digitāli neaktīvas personas, seniori, personas ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem), varēs klātienē VID klientu apkalpošanas centros pilnvarot citu VID EDS lietotāju iesniegt un saņemt dokumentus savā vārdā,” stāsta autore.