Pagarināts nodokļu samaksas termiņš, dīkstāves kompensācija līdz 700 eiro, telpu nomas samazinājums - šī ir tikai daļa no pasākumiem, kas iekļauti speciālā terminētā likumprojektā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību, ko Ministru kabinets izskatīja 19. marta sēdē. Regulējums stāsies spēkā no šī gada 13. marta, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. 

Likumā teikts, ka MK nosaka nozares, kurām saistībā ar COVID-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Krīzes skarto nozaru sarakstu MK var pārskatīt un papildināt.

Pagarināts nodokļu samaksas termiņš

Likums paredz, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat var lūgt piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, ja termiņa kavējums radies COVID-19 rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu administrācijai ir tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda.

Dīkstāves kompensācija līdz 700 eiro

Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Telpu nomas samazinājums

Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Finanšu atbalsts                        

Likumprojektā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam. 

Likumā paredzēti arī atbalsta pasākumi, kas attiecas uz visu nozaru uzņēmumiem.

Nodokļu maksājumi

Likums paredz, ka IIN maksātājs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi.

Laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību nosaka šis likums. Paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas ir uzrādīta PVN deklarācijā.

Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt no likuma par nekustamā īpašuma nodokli atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros. Šīs tiesības pašvaldība var īstenot, gan pieņemot lēmumu par visiem nodokļa maksātājiem, gan nosakot noteiktas nodokļa maksātāju kategorijas. Lēmumu pašvaldībām publiski jādara zināmu nodokļu maksātājiem.

COVID-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā spirts, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai, var būt nedenaturēts. VID var piešķirt komersantiem, kuriem ir speciāla atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%. Šiem komersantiem, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, jāinformē VID par spirta ražošanas procesa sākšanu ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms spirta ražošanas procesa sākšanas. Savukārt, ja dezinfekcijas līdzekļa ražotājs, pamatojoties uz VID izsniegtu atļauju alkoholisko dzērienu iegādei, pats ievedīs vai saņems spirtu no citas dalībvalsts, piemēro akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā.

Gada pārskata iesniegšana

Līdz šā gada 1. septembrim ārkārtas situācijā kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai biedrības valdei ir tiesības sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci vai biedru kopsapulci, nosakot, ka dalībniekiem (akcionāriem) vai biedriem ir tiesības tajā piedalīties un balsot, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Dalībnieku (akcionāru) sapulce vai biedru kopsapulce varēs notikt arī tikai elektroniski. Likumprojekts paredz arī pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājumu un kārtību, kā akcionāriem iespējams savu attieksmi paust rakstiskā procedūrā.

Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjekti, kā arī biedrības, nodibinājumi, un reliģiskās organizācijas par 2019. gadu sagatavoto gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu, ja tāds ir jāsagatavo) būs tiesīgi iesniegt vēlāk par normatīvajos aktos noteikto termiņu (attiecīgi par trīs vai četriem mēnešiem).

Citi

VID šajā, 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku, ja to ir ietekmējusi COVID-19 krīze un padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas jomas jautājumi par civiltiesisko saistību kavējumiem. Tāpat ietverti arī nosacījumi par budžeta elastību, lai operatīvi risinātu jautājumu par līdzekļu piešķiršanu krīzes skartajās nozarēs.

Likumprojekts tiks nodots Saeimai izskatīšanai steidzamības kārtā.