Pirmie strukturētie elektroniskie rēķini iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, un šis process izgaismojis vairākas neskaidrības un problēmas. Lai gan pamatprincipi par darījumu dokumentēšanu nemainās, strukturētā e-rēķina formāts un datu nodošana valsts informācijas sistēmām ievieš jaunas nianses. Šis raksts tapis, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu skaidrojumiem. Konsultanti gan norāda – joprojām notiekot diskusijas, tāpēc nav izslēgtas arī izmaiņas.
Avansa rēķins: informatīvs dokuments vai attaisnojuma dokuments
Līdz ar e-rēķinu ieviešanu, būtiski ir pārdomāt avansa rēķina lomu.
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" 34.¹punktā noteikts, ka avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti. Ja avansa rēķina (priekšapmaksas rēķina) apmaksa (viens vai vairāki maksājumi) ir veikta pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu) var nesagatavot. Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu).
Šo noteikumu 34.2punktā ir noteikts, ka darījumos starp uzņēmumiem šo noteikumu 34.1punktu piemēro, ja uzņēmums izsniegto avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu) citam uzņēmumam sagatavo strukturēta elektroniskā rēķina veidā.
Līdz ar to abos noteikumu punktos minētās prasības ir jāvērtē kopsakarā.
