Kad jāreģistrējas kā PVN maksātājam?

Ņemot vērā, ka joprojām aktīvi saņemam lasītāju jautājumus par to kuros gadījumos ir nepieciešams reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam, publicējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu, kas pieejams VID sagatavotajā metodiskajā materiālā “PVN piemērošana darījumiem tiešsaistes platformās”.

Jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja persona:

• saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 19.panta 1.daļu;
• sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs (PVN likuma 55.panta 1.daļa);
• veic ar PVN apliekamus preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas darījumus un PVN likuma 52.panta 1.daļas 20., 21., 22., 24., 25. un 26.punktā minētos ar PVN neapliekamos darījumus (izņemot, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības veida), un to kopējā vērtība kalendāra gadā pārsniedz 50 000 eiro, minētajā vērtībā neiekļaujot pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību (PVN likuma 59.panta 1., 2. un 3.daļa);
• iegādājas Eiropas Savienības (ES) teritorijā preces, kuru kopējā vērtība bez PVN sasniedz 10 000 eiro gadā (PVN likuma 57.pants).

Atbilstoši PVN likuma 59.panta 4.daļai, pārsniedzot reģistrācijas slieksni 50 000 eiro ne vairāk kā par 10% jeb 5000 eiro, ir tiesības atlikt reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā līdz gada beigām.

Obligāti jāreģistrējas

Nodokļa maksātājam nav tiesību nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja:

• iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts 50 000 eiro reģistrācijas slieksnis – nodokļa maksātājam nav tiesību pašam izslēgties no reģistra uz iesnieguma pamata visa nākamā gada laikā (PVN likuma 59.panta 10.daļa, 73.panta 4.daļa);
• citas dalībvalsts nodokļa maksātājam tiek sniegti pakalpojumi, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļu (PVN likuma 59.panta 8.daļa);
• no citas dalībvalsts vai no trešās valsts vai trešās teritorijas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, tiek saņemti pakalpojumi, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļu ir iekšzeme (PVN likuma 55.panta 1.daļas 2.punkts);
• iegādāto preču vērtība bez PVN ES teritorijā kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, izņemot gadījumu, ja tas pēc vienas preču iegādes ES teritorijā, ar kuru sasniegts vai pārsniegts reģistrācijas slieksnis, nākamajā kalendāra gadā neveic citas preču iegādes ES teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 10 000 eiro (iemaksājot nodokli valsts budžetā) (PVN likuma 57.panta 2.daļa).

Ja nodokļa maksātājs iekšzemē saņem, piemēram, ES vai trešo valstu platformu (“Amazon”, “Etsy”, “Ebay”, “Booking”, “Facebook”, “Instagram”, “Google”) izmantošanas pakalpojumus, par kuriem ir noteikta atlīdzība pakalpojuma sniedzējam, tad nodokļa maksātāja pienākums ir pirms šāda pakalpojuma saņemšanas obligāti reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.

“Karantīnas” periods

Ja iepriekšējā kalendāra gadā, piemēram, 2024.gadā, nodokļa maksātāja kopējo darījumu vērtība pārsniedza 50 000 eiro slieksni, tad 2025.gadā nevar piemērot minēto slieksni un “karantīnas” periodā nevar izslēgties no VID PVN maksātāju reģistra pēc personas iesnieguma. Nodokļa maksātājam jāmaksā PVN līdz 2025.gada 31.decembrim neatkarīgi no turpmāko darījumu apmēra.

Nereģistrētam PVN maksātājam patstāvīgi ir jāseko līdzi ne tikai tam, vai nav iestājies kāds no nosacījumiem, kad reģistrācija VID PVN maksātāju reģistrā ir obligāta, bet arī vai tā dēļ veiktajiem darījumiem nav nepieciešams reģistrēties citās dalībvalstīs kā PVN maksātājam vai trešās valstīs vai teritorijās kā PVN vai līdzīga nodokļa maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam.

Nepieciešamība reģistrēties citā dalībvalstī, trešā valstī vai trešā teritorijā var izveidoties, ja veiktā darījuma vieta nav iekšzeme, tas ir, Latvija.

Ja saskaņā ar PVN regulējošajiem normatīvajiem aktiem darījuma vieta nav iekšzeme, bet cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija, nodokļa maksātājam nepieciešamības gadījumā ir jāinteresējas attiecīgās dalībvalsts, trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļu administrācijā par nepieciešamību reģistrēties un/vai nodokļa piemērošanai tur veiktajiem darījumiem.

Īpašs PVN režīms maziem uzņēmumiem 

No 2025.gada 1.janvāra Latvija ir transponējusi ES direktīvu, kas atvieglo PVN piemērošanu maziem uzņēmumiem, ļaujot tiem izmantot PVN atbrīvojumus citās ES dalībvalstīs, par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja:

• kalendāra gadā veikto darījumu kopējā vērtība bez PVN nav pārsniegusi robežvērtību, ko dalībvalstī piemēro attiecībā uz šīs dalībvalsts PVN maksātājiem;
• kopējais gada apgrozījums ES nepārsniedz 100 000 eiro (PVN likuma 139.¹panta 2.daļa).

Latvijas nodokļa maksātājs tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā līdz noteikta sliekšņa sasniegšanai var izmantot gan reģistrācijas valstī (Latvijā), gan citā ES dalībvalstī.

Ja Latvijas nereģistrēts nodokļa maksātājs, piemēram, galdnieks, izmantojot savu tiešsaistes tirdzniecības platformu, pārdod savas izgatavotās mēbeles gan Latvijas, gan pārrobežu tirgū un izmanto savas tiesības nereģistrēties Latvijas VID PVN maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts PVN maksātāju, jo neizpildās reģistrācijas nosacījumi, tam patstāvīgi ir jāseko līdzi, vai tā dēļ veiktajiem darījumiem netiek sasniegts kāds no reģistrācijas sliekšņiem.

Lai iekšzemes nodokļa maksātājs varētu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī, tam atbilstoši PVN likuma 139.¹panta 5.daļai jāaizpilda strukturētu datu formu VIID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

VID reģistrē PVN maksātāju atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai un piešķir tam reģistrācijas numuru ar kodu “EX”, kas izmantojams vienīgi minētā atbrīvojuma piemērošanai.

Pēc reģistrācijas atbilstoši PVN likuma 139.¹panta 13.daļai mazajam uzņēmumam līdz kalendāra ceturksnim sekojošā mēneša beigām jāiesniedz informācija par katru ceturksni par:

• iekšzemē veikto darījumu vērtību;
• katrā dalībvalstī veikto darījumu vērtību.

Ja Latvijas PVN maksātājs, kas saņēmis tiesības piemērot atbrīvojumu, piemēram, Lietuvā, pārsniedz Lietuvā noteikto PVN reģistrācijas slieksni, Latvijas uzņēmums zaudē atbrīvojuma tiesības Lietuvā.