Valsts ieņēmumu dienests informē par 2025.gada decembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.

Normatīvā akta nosaukums

Komentārs / skaidrojums

Pieņemšanas datums

Spēkā stāšanās datums

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā

Grozījumi nosaka atbildīgās iestādes maiņu likumā, attiecīgi aizstājot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Iestāžu maiņa paredz, ka visas funkcijas un uzdevumus azartspēļu un izložu jomā, ko līdz šim veica IAUI, turpmāk īstenos VID.

03.12.2025.

01.04.2026.

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

 Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2026.gada 1.janvāri:

  • paaugstinās azartspēļu nodokļa (AN) likme azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāra gadu no 6204 EUR uz 7440 EUR;
  • paaugstinās AN likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāra gadu no 33 696 EUR uz 40 440 EUR;
  • paaugstinās AN likme likuma 3.panta 2. un 3.daļā minētajam objektam (veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām) no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
  • paaugstinās AN likme likuma 3.panta 4.daļā minētajam objektam (bingo) no 10% uz 12% no spēles organizēšanas ieņēmumiem;
  • paaugstinās AN likme likuma 3.panta 5.daļā minētajam objektam (interaktīvajām azartspēlēm) no 12% uz 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

VID tiek noteikts kā atbildīgā iestāde, kurai azartspēļu organizētājs sniegs informāciju par ekspluatējamo azartspēļu automātu un spēļu galdu skaitu attiecīgajā mēnesī.

03.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likuma 42.panta 5. un 7.daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka nodokļa samazināto likmi 5% apmērā piemēro:

  • grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu, piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp grāmatu piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot;
  • iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei un to abonentmaksai – ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā (vēsturiski veidojies latviešu valodas paveids) un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodā, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu, Šveices un ES kandidātvalstu valsts valodās vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās.

Likuma 42.panta 16.daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka nodokļa samazināto likmi 12% apmērā piemēro arī pārtikas produktu piegādēm – maize, piens, mājputnu gaļa un olas (piemēro no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam).

Likums papildināts ar 2.pielikumu “Maize, piens, mājputnu gaļa, olas, kam piemēro nodokļa samazināto likmi”.

03.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN)

Kapitālsabiedrības dalībniekam (fiziskajai personai) izmaksātajām dividendēm (kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) noteikto alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā), piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 6% apmērā.

Paplašināts regulējums, kā nosaka 60 mēnešu periodu nodokļa atbrīvojuma piemērošanai, ja atsavina nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām. Ar nodokli neapliek saskaņā ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu izmaksāto atlīdzību (kompensāciju) par tādu zaudējumu un neērtību novēršanu, kuras radušies bijušajam īpašniekam vai citām personām saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

No 2026. līdz 2029.gadam ar nodokli neapliek atbalsta maksājumus no valsts un ES fondu līdzekļiem vēsturiski degradēto kūdras ieguves vietu revitalizācijas pasākumiem.

Nerezidentam, kas ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, pensionāra neapliekamo minimumu piemēro, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

  • nerezidents taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem;
  • nerezidenta taksācijas gada kopējais ienākumu (kuriem Latvijā piemērotu progresīvo IIN likmi) apmērs, kas gūts rezidences valstī un ārvalstīs, nepārsniedz rezidences valstī noteikto neapliekamā minimuma vai līdzīga atbrīvojuma slieksni.

Nerezidentam, kas ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, pensionāra neapliekamo minimumu piemēro dalīti. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra taksācijas gada laikā piemēro pensionāra neapliekamo minimumu 500 EUR apmērā. Atlikušo pensionāra neapliekamā minimuma daļu – 500 EUR – piemēro rezumējošā kārtībā, nerezidentam, kas ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Regulējumu piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2025.gada 1.janvāri.

03.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības un sociālās garantijas visiem ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem, kuri uzņemas rūpes par bez vecāku gādības palikušu bērnu savā ģimenē (aizbildņi un audžuģimenes), tiek noteikts, ka nestrādājošajiem aizbildņiem būs tiesības uz sociālajām garantijām. Par nestrādājošām personām, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu turpmāk no valsts pamatbudžeta tiks veiktas obligātās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai.

03.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi UIN likumā

Ostu pārvaldes ir uzskatāmas par nodokļa maksātājām, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2026.gadā.

Lai līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem – fiziskām personām, kā arī sekmētu ārvalstu fizisko personu tiešās investīcijas Latvijā, sākot ar 2026.gada 1.janvāri, paralēli jau pastāvošajai nodokļa sistēmai, tiek ieviesta dalīta UIN un IIN piemērošana sadalītajai peļņai. Alternatīvā UIN sistēma paredz nodokļa maksātājam, kura dalībnieki taksācijas periodā ir tikai fiziskās personas, iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu 15% UIN likmi dividenžu sadales brīdī (vispārējā likme ir 20%), vienlaikus, nosakot IIN ieturēšanu šādam dividenžu ienākumam pēc 6% likmes. Ja nodokļa maksātājs izvēlas alternatīvo sistēmu, to attiecina uz visām taksācijas periodā aprēķinātajām dividendēm, tādējādi periodā, kurā aprēķinātas dividendes, nebūs pieļaujama abu UIN likmju – gan vispārējas 20% likmes, gan 15% likmes piemērošana dividendēm. Alternatīvā UIN 15% likme netiek attiecināta uz cita veida peļņas samazinājumu uzņēmumā (piemēram, uz izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību). Piemērojot UIN 15% likmi, nodokļa aprēķināšanā tiks piemērots nodokļa bāzi koriģējošais koeficients 0,85.

UIN likuma 10.pantā ietvertas regulējums ir papildināts ar jauniem izņēmumiem (jauna 4.1 un 4.2daļa), attiecībā uz kuriem aprēķinātie procentu maksājumi ir pilnā apmērā iekļaujami saimnieciskās darbības izmaksās un tiem nav piemērojama likuma 10.panta 1.daļa. Kā arī UIN likuma 10.panta 1.daļu nepiemēro mērķsabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

03.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā

Likuma 4.panta 1.punkts, nosaka, ka VID uzdevums ir nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā un apjomā.

Likumā veikti citi redakcionāli precizējumi.

03.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā

Noteikts, ka ar 2026.gada 1.janvāri Nodokļu un muitas policija būs Iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde.

Jaunā redakcijā izteikta 15.panta 1.daļa, nosakot, ka Nodokļu un muitas policija ir valsts informācijas sistēmas – Integrētās riska informācijas sistēmas – pārzinis. Šīs informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt informācijas uzkrāšanu un apmaiņu par konstatētiem un iespējamiem likumpārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un organizētās noziedzības apkarošanai.

Likums papildināts ar jauniem pārejas noteikumu 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktiem.

03.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NIL likums)

Grozījumi veikti, lai nodrošinātu likumā ietverto noteikumu par informācijas par patiesajiem labuma guvējiem publisko pieejamību atbilstību direktīvas 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, 11., 12., 13. un 15.pantā noteiktajām prasībām, kā arī saistībā ar IAUI pievienošanu VID.

03.12.2025.

01.04.2026.

Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā

Noteikts, ka turpmāk uzraudzību un kontroli pār to, kā loterijas atļaujas saņēmējs ievēro Preču un pakalpojumu loteriju likumu, citus normatīvos aktus un preču vai pakalpojumu loterijas noteikumus, veiks VID.

03.12.2025.

01.04.2026.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”

Ar grozījumiem noteikts, ka šobrīd likumā noteikto akcīzes nodokļa (AKN) likmi alkoholisko dzērienu grupai “pārējie alkoholiskie dzērieni” (par 100 litriem absolūtā spirta) no 2026.gada 1.marta paaugstināt par 15 EUR.

No 2028.gada 1.marta paaugstināt AKN likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā alum, vidēji par 10%.

Grozījumi nosaka straujāku AKN likmju tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem paaugstināšanu papildus jau noteiktajam paaugstinājumam 2026.gadā un 2027.gadā par 5 procentpunktiem (izņemot 2026.gadā par cigāriem, cigarillām un e-šķidrumiem), kā arī 2028.gadā turpināt AKN paaugstināšanu vidēji par 15%.

Ar grozījumiem 2028.gadā ir paaugstināta AKN likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem par 8,1% un ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem par 14,3% un enerģijas dzērieniem par 23,8%, kā arī atsevišķi noteikt (izdalīt) AKN likmi enerģijas dzērieniem.

Precizēti likuma 19.panta 2.daļas 3.punktā minētie atbrīvojumi, nosakot, ka minētais izņēmums attiecas uz negāzētajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuri ir nefasēti un izgatavoti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā un tirdzniecības vietā ar 2028.gadu.

Savukārt atbrīvojumu nepiemēro gāzētiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas ir nefasēti un izgatavoti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā vai tirdzniecības vietā.

Grozījumi nosaka, ka norma par samazinātas AKN likmes piemērošanu naftas produktiem, kurus izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, būs spēkā līdz 2027.gada 31.decembrim, bet ar 2028.gada 1.janvāri tā tiek svītrota, paredzot, ka naftas produktiem, kurus izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, tiek piemērota AKN likme saskaņā ar likuma 14.panta 1.daļu.

04.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

No 2027.gada 1.janvāra palielināta nodokļa likme par dabas resursu ieguvi smiltij un smilts-grantij.

No 2027.gada 1.janvāra tiek ieviests jauns nodokļa par dabas resursu ieguvi objekts – nepārstrādāta koksne, kas ir Latvijas teritorijā komerciālos nolūkos iegūta koksne, kas nav pārstrādāta koksnes produktos un tiek realizēta ārpus ES. Noteikts, ka MK līdz 2026.gada 1.oktobrim jāizdod noteikumi par nepārstrādātas koksnes tilpuma noteikšanas metodēm un par nepārstrādātas koksnes tilpuma apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju.

Likums papildināts ar 9.2pantu, nosakot, ka nodokļa maksātājs, kas laiž tirgū elektroniskās smēķēšanas ierīces, nemaksā nodokli par šīm ierīcēm, ja ir noslēdzis līgumu par dalību depozīta ierīču depozīta sistēmā ar depozīta ierīču depozīta sistēmas operatoru, kurš ir noslēdzis līgumu ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi par depozīta ierīču depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu.

04.12.2025.

01.01.2026.

Grozījumi MK noteikumos Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”

Noteikumi papildināti ar skaidrojumu, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, jāievēro, ja nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras atbilstoši NIL likumam. Vienlaikus ir samazināts slogs gan finanšu iestādēm, gan valsts pārvaldei, efektivizējot iesaistīto valstu saraksta publicēšanas procedūru.

09.12.2025.

01.01.2026.

MK noteikumi Nr.749 “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”

Noteikumi nosaka kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķinu apriti un kādā strukturētu e-rēķinu datus iesniedz VID. Strukturētu e-rēķinu savstarpējā aprite starp budžeta iestādēm un uzņēmumiem, kā arī starp budžeta iestādēm ir piemērojama ar 2026.gada 1.janvāri. Savukārt e-rēķinu aprite starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, ir obligāti piemērojama ar 2028.gada 1.janvāri.

 

09.12.2025.

13.12.2025.

Grozījumi MK noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”

Grozījumi noteikumos veikti, lai tos salāgotu ar likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajām normām:

  • par deklarācijās norādāmo informāciju:
  • citiem amatiem, ko ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, veicamajiem darbiem utt.;
  • nekustamajiem īpašumiem;
  • skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem;
  • ienākumiem no saimnieciskās darbības;
  • veiktajiem darījumiem;
  • parādsaistībām;
  • izsniegtajiem aizdevumiem;
  • patiesajiem labuma guvējiem;
  • partneriem;
  • pusbrāļiem un pusmāsām,
  • deklarāciju juridisko spēku.

Jaunā redakcijā izteikts 1.pielikums.

16.12.2025.

23.12.2025.

Grozījumi MK noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”

Noteikumi aktualizē un salāgo noteikumu normas ar likumā par IIN veiktajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2024.gada 11.decembrī un 2025.gada 25.aprīlī (IIN likmes, papildu IIN likmes ieviešana, neapliekamais minimums, par pensionāru neapliekamā minimuma piemērošanu dalīti slimības pabalstam, nerezidenta gūtais ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas u. c.).

Noteikumi papildināti ar normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja elektrotransportlīdzekļa uzlādi.

Noteikts ienākumu gūšanas brīdis kriptoaktīvu maiņas darījumos, kā arī kārtība, kādā ziņo par nerezidenta neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.

Precizēta paziņojumu iesniegšanas kārtību par izmaksātajām stipendijām u. c.

Noteikumu 1.2, 4., 4.4, 4.5, 4.6, 5., 8., 14.pielikumi izteikti jaunā redakcijā un papildināti ar jaunu 1.3pielikumu.

16.12.2025.

23.12.2025.

Finanšu ministrijas (FM) informācija “Par iesaistīto valstu sarakstu”

Nosaka iesaistīto valstu sarakstu, kas sagatavots saskaņā ar MK noteikumu Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem” 6.1punktu.

15.12.2025.

01.01.2026.

FM informācija “Par ziņojošo un iesaistīto valstu sarakstu”

Nosaka ziņojošo un iesaistīto valstu sarakstu, kas sagatavots saskaņā ar MK noteikumu Nr.751 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem” 41.punktu.

15.12.2025.

01.01.2026.

MK noteikumi Nr.751 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”

Noteikumi nosaka:

  • nosacījumus, kuriem iestājoties, nodokļu maksātājs sniedz VID informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem;
  • sniedzamās informācijas apjomu;
  • kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID;
  • pasākumus, kas veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai;
  • kārtību, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai jebkuru citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu.

09.12.2025.

01.01.2026.