Katru gadu, kad ir nepieciešams iesniegt paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, viens no biežākajiem klupšanas akmeņiem ir jautājums, vai konkrētais maksājums vispār ir jāiekļauj šajā paziņojumā. Visdrošāk ir sākt nevis ar maksājuma nosaukumu, bet gan ar tā juridisko būtību. Proti, vai tas ir darbinieka neapliekams, bet deklarējams ienākums, vai arī tas vispār nav uzskatāms par ienākumu. Tieši šāds iedalījums praksē ļauj pieņemt korektu lēmumu.

Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām pēc būtības ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Šādu pieeju nostiprina Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.610 “Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju”. Tas nozīmē, ka paziņojumā nav jāiekļauj jebkura naudas plūsma starp darba devēju un darbinieku. Ja darba devējs atlīdzina izdevumus, kas nav darbinieka personisks labums, šādas summas paziņojumā parasti neuzrāda. Savukārt, ja maksājums kvalificējas kā ienākums, tad jāvērtē tā nodokļu režīms. 

Kompensācija – darba samaksa

Visvienkāršākā situācija ir gadījumi, kad kompensācija pēc būtības kļūst par darba samaksu. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliek summas, kas saistībā ar komandējumiem izmaksātas virs MK noteiktajām normām. Ja darbiniekam komandējumā pienākas konkrēts dienas naudas apmērs, bet darba devējs izmaksā vairāk, pārsnieguma daļa kļūst par apliekamu ienākumu. Šī summa ir jādeklarē kā darba alga, vienlaicīgi aprēķinot gan IIN, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.