Valsts ieņēmumu dienests publicējis jaunu informatīvo materiālu, kurā skaidroti būtiskākie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas stājas spēkā 2020. gada 12. februārī. 

Nerezidenta ienākums no nekustamā īpašuma iznomāšanas Latvijā

Tiek noteikts jauns pienākums izmaksātājam (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājam, gan arī personai, kas nav UIN maksātājs) ieturēt no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu UIN 5% apmērā no atlīdzības izmaksas brīdī (UIN likuma 5. panta 1. daļas 4. punkts).

Ņemot vērā, ka minētā norma piemērojama no 2020. gada 12. februāra, UIN ieturams no faktiskajiem maksājumiem, kuri izmaksāti kā minētā atlīdzība, sākot ar 2020. gada 12. februāri.

Gadījumā, ja minētos maksājumus veic alternatīvo ieguldījumu fonda vai ieguldījumu fonda dalībniekam – nerezidentam, tad no šiem maksājumiem pienākums ieturēt UIN ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai fondu pārvaldniekam (UIN likuma 5. panta 1. daļas 4. punkts, 7.1 un 7.2 daļa). Savukārt UIN izmaksas brīdī nav ieturams, ja maksājums tiek veikts ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda dalībniekam – privātajam pensiju fondam, ieguldījumu fondam vai alternatīvajam ieguldījumu fondam,  kuri reģistrēti un tiek uzraudzīti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai citā valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija.

Akciju atsavināšanas ienākuma neaplikšanu ar UIN

UIN likuma 13. pantā “Akciju atsavināšanas ienākuma neiekļaušana nodokļa bāzē” noteiktais UIN atvieglojums nav attiecināms uz tādas personas akciju atsavināšanu, kuras aktīvus vairāk nekā 50% veido nekustamais īpašums, jo minēto akciju atsavināšana tiek pielīdzināta nekustamā īpašuma atsavināšanai (UIN likuma 13. panta 3. daļa).

UIN 50 eiro apmērā

UIN likuma 17. panta 12. daļas 3. punktā tiek noteikts jauns nosacījums, kad nodokļa maksātājam jāveic minimālais UIN maksājums 50 eiro apmērā – 50 eiro nodokli par pārskata gadu maksā, ja nodokļa maksātājs gada laikā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 100 eiro apmērā. Kā arī tiek papildināti izņēmumi, kad minētais nodoklis nav jāmaksā, proti, cita starpā, ja sabiedrībai ir uzsākts maksātnespējas process, tad arī tā ir atbrīvota no 50 eiro UIN par pārskata gadu maksāšanas (UIN likuma 17. panta 12. daļas 4. punkts).

Pastāvīgās pārstāvniecības UIN deklarācijas

Pastāvīgās pārstāvniecības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu (PZA) var iesniegt ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi iesniedz līdz nākamā mēneša 20. datumam. Savukārt, ja pastāvīgā pārstāvniecība labo UIN deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi, tad nodokļa piemaksai, kas veidojas pēc labojumiem deklarācijā par pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot PZA un bilanci, un labotā deklarācija iesniegta četru mēnešu laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša (UIN likuma 
17. panta 8.1 daļa un 9. daļa).

Minētais attiecas arī uz pastāvīgās pārstāvniecības 2019. gada decembra deklarācijas precizēšanu.

Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi

Par saimnieciskās darbības izdevumiem uzskata valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā veiktu ieguldījumu vai valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas ieguldījumu (jauna UIN likuma 8. panta 2.2 daļa). UIN likumā atrunāti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai, kuriem izpildoties, nodokļu maksātājam ir tiesības UIN bāzē neiekļaut izdevumus par darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot.

Precizē izdevumus, kas saistīti ar darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu (UIN likuma 8. panta 5. daļas 2. punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (nevis personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi).

Precizē izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma piešķirtajiem bēru pabalstiem (UIN likuma 8. panta 5. daļas 7.punkts), nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (nevis personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi).

Precizē izdevumus saistībā ar papildu balvas nodrošināšanu čeku loterijas izlozēm, kuras nodokļa maksātājs veic saskaņā ar Čeku loterijas likuma 9. pantu, nosakot ka tie ir saimnieciskās darbības izdevumi (UIN likuma 8. panta 5. daļas 8. punkts, piemērojams ar 2019. gada 1. janvāri (UIN likuma pārejas noteikumu 43. punkts)).

Savukārt uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem attiecināms pārskata gadā izmaksās iekļauto sociālās infrastruktūras aktīvu vērtības samazinājums, kā arī šo aktīvu atlikusī vērtība, ja aktīvs tiek norakstīts (UIN likuma 8. panta 14. daļa, piemērojama aktīviem, kuri iegādāti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri).

Priekšapmaksa preces vai pakalpojuma sniedzējam

Attiecībā uz avansā izsniegtajiem līdzekļiem UIN likuma 8. pants tiek papildināts ar jaunu 2.1 daļas 1. punktu. Tas nosaka izsniegtā avansa maksājuma termiņa periodu – 12 mēneši –, līdz kuram veiktais maksājums nav uzskatāms par peļņas sadali. Izsniegtais avansa maksājums maina savu ekonomisko būtību pēc 12 mēnešiem pēc tā izsniegšanas, ja līdzekļu saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma vai rokas naudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju. Tomēr vienlaicīgi uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificējams kā aizdevums. Līdz ar to, ja darījums nav noticis ilgāku laika periodu, nodokļu maksātājam jānodrošina, ka izsniegtais avansa maksājums kvalificējas kā aizdevums, par kuru attiecīgi tiek saņemti procentu maksājumi, un tad šāds maksājums tiks vērtēts kā aizdevums saskaņā ar UIN likuma 
11. panta normām.

Minētā norma iekļauta likumā, lai novērstu peļņas mākslīgu izņemšanu, tādēļ, piemēram, ja celtniecības uzņēmums ir piedalījies konkursā, vai noslēdzis līgumu par darbu veikšanu, bet neatkarīgu apstākļu ietekmē darbi tiek kavēti, tad šādos, ekonomiski pamatotos gadījumos UIN likuma 8. panta 2.1 daļas 1. punkts nav saistošs.

Nodokļu auditā atklāto pārkāpumu korekcijas

Lai nodrošinātu skaidru un saprotamu UIN piemērošanu gadījumos, kad auditā ir konstatētas neatbilstības, UIN likuma 8. panta 2.1 daļas 2. punktā tiek iekļauta norma (kā redakcionāls precizējums), kas atrunā, ka nodokļa bāzē iekļauj revīzijas (audita) laikā konstatētu ieņēmumu, kuru nodokļu maksātājs nebija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē, kā arī nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatētu nepamatotu ieņēmumu samazinājuma summu. Ņemot vērā, ka UIN aprēķināšanas mērķiem neatbilstība grāmatvedības uzskaitē ir uzskatāma par peļņas sadali, tad jau ar 2018. gada 1. janvāri minētās neatbilstības tika iekļautas nodokļa bāzē.

Reprezentatīva automobiļa iegādes vērtība

Jauna UIN likuma 8. panta 9. daļa paredz normu, kas atrunā, ka reprezentatīva automobiļa iegādes vērtību veido arī citas automobiļa uzlabošanas un papildus aprīkojuma iegādes izmaksas (neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek kapitalizētas), kas veiktas 12 mēnešu periodā no automobiļa iegādes mēneša. Jāņem vērā, ka šīs summas noteikšanai netiek ņemti vērā izdevumi, kas saistīti ar automobiļa obligāto ikgadējo apkopi.

Hibrīdneatbilstības

UIN likums papildināts ar jaunu 7.1 pantu “Hibrīdneatbilstības”, kuru nosaka Padomes direktīva 2017/952/ES. Tā mērķis ir neitralizēt hibrīdneatbilstības, ne tikai mijiedarbojoties ES dalībvalstu UIN sistēmām, bet arī gadījumos, kad darījumā ir iesaistīta trešā valsts un vismaz viena no darījumā iesaistītajām personām ir nodokļa maksātājs vai reverso hibrīdu gadījumā – ES dalībvalstī izveidota vienība. Hibrīdneatbilstību neitralizēšanas normas tiek piemērotas tikai gadījumos, kad darījumi notiek starp saistītām personām.

Saistībā ar minētās kārtības ieviešanu UIN likums papildināts attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu fondiem un alternatīvo ieguldījumu fondiem (UIN likuma 2. panta 3.1 daļa, spēkā no 2022. gada
1. janvāra), kā arī noteikts jauns ar nodokli apliekams objekts – hibrīdneatbilstības rezultāts saskaņā ar UIN likuma 7.1pantu (UIN likuma 4. panta 2. daļas 2. punkta k) apakšpunkts).

UIN reorganizācijas gadījumā

Precizētas UIN likuma normas, kas piemērojamas nodokļa maksātāju reorganizācijas procesā (UIN likuma
4. panta 2. daļas 2. punkta h) apakšpunkts, 4.panta 8.1 daļa, 17. panta 20. daļa, 18. panta 1. un 1.1daļa).

Atlaides piemērošana

Saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, piemērojot UIN atlaidi, speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībai ir tiesības atlaidi piemērot tikai tai UIN daļai, kas taksācijas periodā aprēķināta par peļņas daļu, kura, ievērojot noslēgtajos līgumos par ieguldījumu veikšanu minētos nosacījumus, gūta no saimnieciskās darbības, par kuru tai ir izsniegta atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus (UIN likuma pārejas noteikumu 23.1punkts)