Daļai uzņēmumu ir jāsagatavo ne tikai gada pārskats, kurā aptver 12 mēnešus un kas parasti atbilst kalendāra gadam, bet arī starpperiodu pārskats.

Piemēram, starpperiodu pārskats par pirmajiem 6 pārskata gada mēnešiem ir jāsagatavo sabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Starpperiodu pārskats šajā gadījumā jāsagatavo ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām. Tāpat, ja sabiedrības dalībnieki ir pieņēmuši lēmumu likvidēt sabiedrību, ir jāsagatavo likvidācijas sākuma gada pārskats, kas arī ir īsāks par 12 mēnešiem, bet nav sagatavojams saskaņā ar darbības turpināšanas principu.

Aplūkošu tikai tādas sabiedrības starpperiodu pārskata sagatavošanas kārtību, kura atbilst pieņēmumam, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk. Kā viens no starpposmu pārskatu sagatavošanas iemesliem var būt nepieciešamība noteikt, vai ir nopelnītas ārkārtas dividendes. Tādēļ sabiedrībai ir jāsagatavo pārskats, piemēram, par gada pirmajiem 9 mēnešiem (jeb starpperiodu pārskats), lai pārliecinātos, ka sabiedrība ir strādājusi ar peļņu, kuru varētu sadalīt. Dažkārt arī aizņēmumu līgumos ar bankām ir paredzēts, ka sabiedrībai ir jāiesniedz starpperiodu pārskats, un arī šajā gadījumā tiek pieņemts, ka sabiedrība darbosies turpmāk.