Akvakultūra jeb zivkopība ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot tehnoloģijas, kas paredzēta attiecīgo ūdens organismu ražošanas palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās iespējas. Ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas vai kultivēšanas laiku līdz pat to savākšanai. Izskatām, kā organizēt grāmatvedību akvakultūras uzņēmumos.

Kas tiek uzskatīti par sociālās infrastruktūras objektiem? Kādus izdevumus darbiniekiem var segt? Kādi nosacījumi jāievēro, lai šos izdevumus varētu uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem? Kādos gadījumos rodas nodokļu riski, izdevumi tiek personificēti vai tiek uzskatīti par nesaistītiem ar saimniecisko darbību?

Uzņēmums ir uzsācis sistēmas izveidi, kas ļaus klientiem veikt pasūtījumus un to apmaksu. Sākotnēji sistēmas programmēšanas pakalpojumi tika grāmatoti nemateriālā aktīva izveides kontā. Sistēma jau ir nonākusi līdz posmam, kurā klienti var sākt veikt pasūtījumus, tomēr paralēli turpinās tās uzlabošanas darbi. Vai sistēmas izveides izmaksas būtu jāpārgrāmato uz pamatlīdzekļa kontu? Kā palielināt nemateriālā aktīva vērtību, ja regulāri tiek veikti tā uzlabojumi?

Valdes loceklis komandējuma laikā Kanādā iegādājas pamatlīdzekļus un elektroniski pieejamu mācību grāmatu, kas nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanai. Visi rēķini izrakstīti uz valdes locekļa kā fiziskas personas vārda ar Kanādas uzņēmumu rekvizītiem (nosaukumu, adresi, ID numuru) un bez informācijas par pievienotās vērtības nodokli. Apmaksa veikta ar uzņēmuma karti. Pamatlīdzekļi netika deklarēti muitā, to vērtība pārsniedz 150 eiro. Vai šādi rēķini atbilst Grāmatvedības likuma prasībām un var tikt uzskatīti par attaisnojuma dokumentiem? Kas šajā gadījumā notiek ar nodokļiem? Kā pareizi norādīt šos darījumus grāmatvedībā?

Vai apdrošināts klients, par kuru apdrošināšanas kompānija izmaksā tikai 85% no parāda, var tikt uzskatīts par šaubīgu vai bezcerīgu debitoru un atlikušo parādu norakstīt bez uzņēmumu ienākuma nodokļa aplikšanas, pat ja uzņēmums turpina darboties? Vai apdrošināšana ir pietiekams pierādījums?

Pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 26.aprīlī, ieviesuši izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem sagatavošanā un iesniegšanā. Kādas ir būtiskākās izmaiņas? (2024.gada 11.oktobrī publikācija papildināta ar pēdējo rindkopu.)

Covid-19 pandēmijas laikā radīto zaudējumu un nodokļu parādu dēļ šobrīd sabiedrības ar ierobežotu atbildību īpašnieks ik mēnesi veic iemaksas uzņēmuma kontā pamatdarbības nodrošināšanai. Tās grāmatvedībā tiek grāmatotas kā aizņēmums bez procentiem. Uzņēmuma īpašnieks vēlas veikt uzņēmumam piederoša pamatlīdzekļa, proti, darba auto, kas vairāk netiek lietots un kura atlikusī vērtība ir 0, apmaiņu pret aizdevuma samazinājumu. Vai uzņēmuma īpašnieks drīkst tā rīkoties? Kādi grāmatojumi būtu jāveic?

Atbilstoši Komerclikumam valdes locekļi vienmēr ir darbā un viņu atbildība par uzņēmuma darbību ir pastāvīga. Bet kā ir ar valdes locekļa transportlīdzekli? Vai var uzskatīt, ka arī tas vienmēr tiek izmantots darba vajadzībām, līdz ar to visi transportlīdzekļa izdevumi ir saimnieciskās darbības izdevumi un pievienotās vērtības nodoklis ir atskaitāms 100% apmērā?

Kā iegrāmatot pamatkapitāla daļu iegādi, ja jaunās emisijas akcijas vai daļas tiek pārdotas par vērtību, kas ir augstāka par to nominālvērtību? Piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Ābols” pieder trīs īpašniekiem, tās pamatkapitāls ir 2800 eiro, katras daļas vērtība – 1 eiro, kopā ir 2800 daļas: • Baibai pieder 1120 daļas ar vērtību 1120 eiro; • Agnesei pieder 700 daļas ar vērtību 700 eiro; • Janai pieder 980 daļas ar vērtību 980 eiro. Pēteris vēlas iegādāties 28 šī uzņēmuma daļas, bet maksās 20 000 eiro. Viņš iegūs 28 daļas, katras daļas vērtība 1 eiro, tātad kopējā vērtība – 28 eiro. Pēc daļu pirkuma kopējais pamatkapitāls būs 2828 eiro. Kā iegrāmatot šo darījumu? Kas jādara pēc tam? Kur grāmatojama starpība starp iegādes cenu un daļu nominālvērtību 19 972 eiro?

Darbinieka netīšas rīcības rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi, grāmatvedībā tie tiek norakstīti kā zaudējumi. Vai uzņēmums drīkst prasīt darbiniekam atlīdzināt šos zaudējumus pilnā apmērā? Vai pastāv iespēja norakstīt tos un nepieprasīt darbiniekam atlīdzināt?

Kā tiek veikta preču norakstīšana precēm, kas tiek izņemtas no apgrozības ar Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu, jo konstatēti pārkāpumi?

Tūrisma mītne ir uzstādījusi saules paneļus. Kā veikt uzskaiti par iegūto un izlietoto enerģiju?

Latvijā normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas vadlīnijas vai metodes, kā aprēķināt krājumu/preču zudumu normas. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties sev piemērotāko metodi, lai noteiktu zudumus, balstoties uz savu darbības specifiku un pieejamo aktuālo un vēsturisko informāciju. Izskatām, kādas metodes var pielietot.

Lūdzu paskaidrojiet, kā grāmatot platformā “Etsy” veiktos darījumus! Uzņēmums pārdod digitālu produktu, kam nav jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis. Kā pareizi kontēt bankas kontā saņemto naudu? Iegrāmatot katra pircēja darījumu nav iespējams. Vai drīkst izrakstīt rēķinu par visu saņemto naudu no “Etsy” uzņēmuma konta un uz tā pamata veikt grāmatojumu?

Iepriekš apskatījām, kā organizēt noliktavas darbu, lai būtu ērti veikt preču uzglabāšanu, saglabāšanu un tālāku izplatīšanu. Tomēr tikpat svarīgi atcerēties, ka pastāv dažādi noliktavu veidi, kas atšķiras pēc to funkcijām un darbībām. Apskatām iespējamos noliktavu veidus un ar tiem saistītās darbības, tostarp grāmatvedības nianses.