Sabiedriskā labuma organizāciju grāmatvedība

Reorganizācijas rezultātā uzņēmums “X” apvienojas ar uzņēmumu “Z” ar visām savām saistībām (debitori, kreditori), pamatlīdzekļiem, naudu. Taču “X” pamatkapitāls, pārskata gada nesadalītā peļņa, iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa neieplūst uzņēmumā “Z”. Uzņēmuma “X” īpašnieks kļūst par “Z” līdzīpašnieku. Kā grāmatot uzņēmuma “X” debitorus, kreditorus, pamatlīdzekļus un naudu uzņēmumā “Z”?

Uzņēmums iepērk preces saimnieciskās darbības vajadzībām, par kurām tiek aprēķināta depozīta maksa – 0,10 eiro. Šo maksu uzņēmumam ir iespējams gan atgūt, gan neatgūt. Ja uzņēmums izvēlas neatgūt šo maksu – vai šie ir saimnieciskās darbības izdevumi? Kā šo iegrāmatot – speciāli izveidotā izdevumu vai bilances kontā? Ja uzņēmums izvēlas atgūt depozīta maksu – kurā kontā šī depozīta maksa ir jāgrāmato? Vai atgūtā depozīta maksa ir ieņēmumi? Vai depozīta iepakojums ir jāuzskaita krājumos, līdz tas tiek nodots?

Saimnieciskās darbības vajadzībām uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, abonē dažādas programmas un rīkus. Uzņēmuma bankas kontam ir piesaistīta norēķinu karte, un visbiežāk maksa par abonementiem tiek veikta automātiski kā ikmēneša maksājums no šīs kartes. Kā pareizi grāmatot un uzrādīt PVN deklarācijā šādus darījumus?

Uzņēmums iegādājas dzīvokli (zemi, ēku), lai pēc vairākiem gadiem, kad būtiski būs pieaugusi tā vērtība, pārdotu. Kā šādu nekustamo īpašumu atzīst grāmatvedībā? Vai tas pēc kādiem gadiem ir jāpārvērtē, pieaicinot nekustamā īpašuma vērtētāju?

2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja uzņēmumu juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Līdz ar to radies jautājums – vai maksājumi ar kartēm tiek uzskatīti par bezskaidras naudas maksājumiem?

Sagatavojot gada pārskatu, uzņēmumiem ir pareizi jānovērtē uzņēmuma krājumi, lai varētu noteikt bilances aktīvu vērtību. Attiecīgi krājumiem kā vienam no apgrozāmo līdzekļu posteņiem gada pārskatā jābūt novērtētiem zemākajās iegādes izmaksās. Līdz ar to apskatām, kā aprēķināt krājumu iegādes izmaksas un kā grāmatot iegādātos krājumus.

Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, uzbūvējis un nodevis ekspluatācijā dvīņu māju, kas paredzēta pārdošanai. Viena ēkas daļa ir jau pārdota, taču otra vēl atrodas pārdošanas procesā un saņem dažādus komunālos pakalpojumus. Kā grāmatvedībā uzskaitīt komunālos maksājumus objektam, kas tiek piedāvāts pārdošanai? Turklāt, ja ēkas daļa netiks pārdota noteiktā laika periodā, uzņēmums plānot to izīrēt. Vai šādā gadījumā ēka jāpārklasificē par pamatlīdzekli?

Kā grāmatot pamatkapitāla daļu iegādi? Kapitāldaļas tiek pārdotas par zemāku vērtību un rada negatīvu vērtību. Kā šāds darījums ietekmē peļņu? Piemēram, sabiedrība “A” pieder diviem īpašniekiem, tās pamatkapitāls ir 3000 eiro, katras daļas vērtība – 1 eiro, kopā ir 3000 daļas: sabiedrībai “B” 2400 daļas ar vērtību 2400 eiro; Jānim 600 daļas ar vērtību 600 eiro. Jānis vēlas savas daļas pārdot sabiedrībai “B” par 1 eiro.

Uzņēmumam iegādājoties transportlīdzekli finanšu līzingā, grāmatvedībā tas tiek uzrādīts kā pamatlīdzeklis, kuram tiek aprēķināts nolietojums. Paredzēts, ka transportlīdzeklis tiks izpirkts līdz ar pēdējo līzinga maksājumu, proti, tajā brīdī nomnieks iegūs pilnas īpašumtiesības uz transportlīdzekli, par ko tiks izrakstīts preces pirkšanas-pārdošanas rēķins. Atbilstoši iznomātāja izrakstītajiem rēķiniem priekšnodoklis tiek atskaitīts katru mēnesi. Vai nomnieks ir tiesīgs uzskatīt šādu līzinga objektu par pamatlīdzekli pirms visas summas nomaksas? Kā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma normām norādīt transportlīdzekļa finanšu līzinga darījumu grāmatvedībā?

Stājoties spēkā grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”, aktualizējies jautājums par biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanas un gada pārskata sagatavošanas prasībām. Vairāku rakstu ciklā izskatīsim visu par un ap biedrību grāmatvedības un gada pārskata niansēm. Sākam ar vispārējām grāmatvedības kārtošanas prasībām biedrībām.

Uzņēmums iegādājās zemi 2012.gadā. 2024.gadā zemes vērtība ir palielinājusies. Kā pareizi norādīt zemes vērtības starpību bilancē? Kādi dokumenti nepieciešami?

Akvakultūra jeb zivkopība ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot tehnoloģijas, kas paredzēta attiecīgo ūdens organismu ražošanas palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās iespējas. Ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas vai kultivēšanas laiku līdz pat to savākšanai. Izskatām, kā organizēt grāmatvedību akvakultūras uzņēmumos.

Kas tiek uzskatīti par sociālās infrastruktūras objektiem? Kādus izdevumus darbiniekiem var segt? Kādi nosacījumi jāievēro, lai šos izdevumus varētu uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem? Kādos gadījumos rodas nodokļu riski, izdevumi tiek personificēti vai tiek uzskatīti par nesaistītiem ar saimniecisko darbību?

Uzņēmums ir uzsācis sistēmas izveidi, kas ļaus klientiem veikt pasūtījumus un to apmaksu. Sākotnēji sistēmas programmēšanas pakalpojumi tika grāmatoti nemateriālā aktīva izveides kontā. Sistēma jau ir nonākusi līdz posmam, kurā klienti var sākt veikt pasūtījumus, tomēr paralēli turpinās tās uzlabošanas darbi. Vai sistēmas izveides izmaksas būtu jāpārgrāmato uz pamatlīdzekļa kontu? Kā palielināt nemateriālā aktīva vērtību, ja regulāri tiek veikti tā uzlabojumi?