Lielākā daļa saimnieciskās darbības veidu ir saistīti ar dažādiem zudumiem. Tie var būt gan tehnoloģiskie, gan cilvēku darbības vai citu apstākļu rezultātā radušies. Kā noteikt, kas ir zudumi, kā tos klasificēt, un kāda ir zudumu ietekme uz nodokļiem?

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vārdnīcu servera “Skaidrojošajā vārdnīcā” par zudumiem teikts: "Uzņēmējdarbības procesā radušies materiālo vērtību nožuvumi, atgriezumi u.c. dabiskie zudumi — finanšu, vadības un nodokļu grāmatvedībā lietots termins, ar kuru apzīmē tirdzniecības un ražošanas procesā radušos zudumus, kas nepārsniedz paredzēto zudumu normu. Normētie zudumi — dabiskie zudumi. Virsnormas zudumi — zudumi, kas pārsniedz dabisko zudumu normas robežas."

Tātad var secināt, ka tehnoloģiskā procesa atlikumi, kas netiek pārdoti vai citādi izlietoti saimnieciskajā darbībā, bet iznīcināti vai izmesti, kā arī preču zudumi, kas rodas transportēšanas un glabāšanas procesā, pircēju, darbinieku vai citu personu zādzību dēļ, par kuriem nodokļu maksātājs neziņo policijai un nesaņem atteikumu uzsākt krimināllietu, ir “zudumi”. Arī brāķis ir uzskatāms par zudumu. Bet, lai pareizi piemērotu nodokļus, ir jāizvērtē– vai tie ir normas ietvaros vai virsnormas zudumi.